Tuvojoties ziemai, elektrības un apkures rēķini vairumam iedzīvotāju ik mēnesi kļūst arvien lielāki. Lai palīdzētu iedzīvotājiem energoresursu sadārdzināšanās laikā, valsts nodrošinās iedzīvotājiem atbalstu. TVNET lasītājs vaicā – ko iedzīvotāji paši var darīt, lai samazinātu savus ikmēneša rēķinus par elektrību. Meklējot atbildi, sazinājāmies ar “Elektrum” Energoefektivitātes daļas projektu vadītāju Tomu Lāci.
Kopš Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā Eiropas Savienība pret agresorvalsti Krieviju ir noteikusi virkni sankciju, tādējādi ietekmējot energoresursu piegādes un līdz ar to arī energoresursu cenas, kas būtiski augušas. Taču, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, valsts īstenos dažādus atbalsta pasākumus. Tomēr ir svarīgi arī iedzīvotājiem būt zinošiem, kā rīkoties enerģētikas krīzes laikā, lai samazinātu ikmēneša elektrības rēķinus.
Lācis norāda, ka sākotnēji jānoskaidro, kur veidojas elektrības patēriņš. Mājsaimniecībās lielākie elektrības patērētāji ir ierīces, kuras lieto visbiežāk vai kas palikušas ieslēgtas ilgāku laiku. Veids, kā noskaidrot ierīces patēriņu, ir ieiet enerģijas tirgotāju mājaslapā un paskatīties patēriņa datus. Šobrīd ir pieejami arī jaunie viedie skaitītāji, kas ik stundu un minūti uzskaita, kurā brīdī kāds patēriņš ir bijis. Lācis uzsver – izzinot, kuras ierīces patērē visvairāk, un pielāgojot lietošanas paradumus, iespējams ietaupīt visvairāk.
“Klients var paskatīties vēsturē, cikos ir bijis lielākais patēriņš, un mēģināt paanalizēt, kas tajā brīdī mājās tika darbināts, un tad saprast, kur tas lielākais patēriņš mājās veidojas. Var iegadāties enerģijas mērītājus. Tās ir ierīces, kuras parāda, cik ierīce konkrētajā brīdī vai ilgākā periodā patērē elektroenerģiju. Ar šo ierīču palīdzību varam izprast, kuras ierīces visvairāk patērē,” skaidro Lācis.
Viņš norāda, ka visbiežāk vislielāko patēriņu rada ierīces, kas nodrošina mikroklimatu, piemēram, elektriskie sildītāji, kondicionieri. “Tās ir jaudīgas elektroierīces, kuras lietojam ilgāku laiku. Ir arī tādas ierīces kā fēns, kas ir jaudīga elektroierīce, taču to mēs lietojam īsāku laiku. Ja samazināsim fēna lietošanu, tas ietaupījums būs mazliet mazāks,” teic Lācis.
Savukārt ledusskapis ir ierīce, kas darbojas visu laiku. Iedzīvotāji var parūpēties, lai tam nebūtu nekādu bojājumu, lai ir iestatīts pareizā temperatūrā un lai blakus nebūtu radiatori vai kādas citas sildierīces. Un, ja ledusskapī ir ledus kārta sakrājusies, tad ieteicams to notīrīt, jo katrs ledus centimetrs palielina ledusskapja elektrības patēriņu par 10%, skaidro Lācis.
Bieži vien cilvēki iepērk jaunas ierīces, bet saglabā vecāku ierīču lietošanas paradumus. Piemēram, gludeklis ļoti ātri uzsilst un ir uzreiz lietojams. Lācis stāsta, ka pirms vairākiem gadiem gludekļi uzsila daudz ilgāk. “Tad tos ieslēdza, atstāja uz kādu brīdi, devās padarīt kādus citus darbus. Bet jaunie gludekļi uzsilst uzreiz.” Eksperts iesaka neatstāt dīkā darbībai gatavas elektroierīces un atcerēties, ka jaunās ierīces ir efektīvākas un uzreiz lietojamas.
Runājot par apgaismojumu, Lācis apgalvo: ja mājoklī visas spuldzes nomainītas uz LED spuldzēm un ir vēlme ietaupīt vēl vairāk, un ja ir paradums atstāt ieslēgtu gaismu, tad ir iespēja pievienot kustības sensoru slēdzī vai spuldzē telpā, kurā uzturas īsu brīdi. Tādā veidā parūpējoties par to, ka gaisma ir izslēgta tad, kad neatrodamies telpā.
Eksperts arīdzan iesaka trauku mašīnu darbināt tikai tad, kad tā ir piepildīta, bet, ja ir vēlme nomazgāt tikai dažus traukus, tad tos mazgāt izlietnē. Mūsdienās jaunajām trauku mazgājamām mašīnām ūdens patēriņš ir mazāks.
Ja ir biržas tarifs, tad var sekot līdzi mājaslapā vai telefona aplikācijā, kāda cena elektrībai ir konkrētajā brīdī. Mobilajā tālrunī ir iespējams iestatīt atgādinājumus, piemēram, ja cena uzkāpj augstāk par konkrētu skaitli, tad izlec atgādinājums un tajā brīdī varam lieki nedarbināt elektroierīces, tikai tās, kas tiešām nepieciešamas. Tajā brīdī, kad ir lētāka elektroenerģija, tad mēģinām tos paradumus mainīt, uzsver Lācis. “Visvienkāršākais, ko var pārlikt ir veļas mazgāšanas cikli vai mājas tīrīšana ar putekļsūcēju. Un tad skatīties, kuros brīžos attiecīgi ir lētāka elektroenerģijas cena, lai izmantotu šīs ierīces.”
Lācis teic, ka var arī iegādāties viedās rozetes un atsevišķus “taimerus”, kuros var iespraust ūdens sildītājus. Var iestatīt nakts stundas, kurās tas ieslēgsies. Tajās stundās, kad ir lētāka enerģija, tad ieslēdzam sildītāju un uzsildām ūdeni, bet brīžos, kad ir dārga, – izslēdzam un cenšamies lietot mazāk. “Tad rēķins beigās būs mazāks.”
Runājot par to, kā efektīvāk enerģētikas krīzes laikā rīkoties uzņēmumiem, eksperts norāda, ka, tāpat kā mājsaimniecībām, sākotnēji ir jāizdara mājasdarbs – jāsaprot, kur enerģija tiek patērēta visvairāk. Tad jāmēģina atrast risinājumu, ko var darīt lietas labā, lai samazinātu rēķinus. Var pielāgot paradumus, var arī investēt modernākās tehnoloģijās. Lācis uzsver, ka mūsdienās ierīces paliek arvien jaudīgākas, efektīvākas, un pie šī brīža elektroenerģijas cenām siltumenerģijas ierīču nomaiņa atmaksājas daudz laicīgāk.
"Pirms pāris gadiem domājām - mainot iekārtu, kas ir ļoti dārga, tā atmaksājas 10 gados, kas mums varbūt nešķiet ekonomiski pievilcīgi, bet tagad pie augstākām cenām tas atmaksāšanās laiks ir daudz īsāks,” saka Lācis.
Tāpat eksperts uzņēmējiem iesaka veikt energoauditus, proti, pieaicināt ekspertus, kas veic analīzi uzņēmumā un skatās, kur ir lielāks patēriņš un ko varētu ieteikt – siltināt biroja ēkas, mainīt ražošanas iekārtas. “Tas varētu būt viens no uzdevumiem, ar ko varētu sākt, lai saprastu, ko varētu darīt tālāk.”
Eksperts iedzīvotājiem iesaka aizdomāties, kādas darbības veic un kādēļ tās veic. Ja iedzīvotāji piedomās pie tā, kur elektrības un apkures patēriņš rodas un cik par to maksājam, tad arī varēs saprast, kur būs iespējams ietaupīt. “Tas ir līdzīgi kā mājām, piemēram, kurām pirms renovācijas par siltumu maksāja par kvadrātmetriem un, ja mājās ir silts, mēs atveram logu, nevis aizgriežam ciet radiatorus. Bet tad, kad māja ir renovēta, mums ir uzstādīti siltuma skaitītāji, mēs maksājam nevis par kvadrātmetriem, bet par to, cik patērējam par elektrību un ūdeni. Tad visi māk pieregulēt attiecīgi sev vajadzīgo temperatūru, verot mazāk logu vaļā. Tad ir mazāki siltuma zudumi, mazāki rēķini, tas palīdz disciplinēt un ievērot jaunus paradumus.”
TVNET jau 11. augustā vēstīja, ka Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.
Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.
Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā ir no valsts budžeta līdzekļiem un sešos virzienos - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.
