Sv, 2.10.2022.

VIDEO ⟩ “Mēs pārāk daudz baidāmies." Latvijas uzņēmējas par sievietes lomu biznesā

Studijā Aivis Ceriņš diskutē ar Sigitu Keišu un Egiju Gailumu
TVNET | FINANCENET
“Mēs pārāk daudz baidāmies." Latvijas uzņēmējas par sievietes lomu biznesā
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments

Sievietes loma biznesā pēdējo gadu laikā piedzīvo ievērojamas pārmaiņas. Tā, piemēram, Vācijā ir ar likumu noteikts, ka uzņēmuma valdē ir jābūt vismaz vienai sievietei. Latvijā situācija kopumā ir apmierinoša – esam devītajā vietā Eiropas Savienībā (ES) pēc sieviešu  - uzņēmumu vadītāju skaita, tomēr tikai trešdaļā Latvijas uzņēmumu (33,99%) vismaz viena no amatpersonām ir daiļā dzimuma pārstāve. Satraucoši, ka šī statistika pēdējos gados būtiski neuzlabojas. Raidierakstā par sievietes lomu biznesā - par stereotipiem, par mītiem, par veiksmēm un neveiksmēm - sarunājās tā vadītājs Aivis Ceriņš, grāmatvedības aģentūras “Kamelota” īpašniece Sigita Keiša un “City Bee” “krustmāte”, tagad “OX drive” vadītāja Egija Gailuma.

Saskaņā ar biedrības “Līdere” un "Latvijas faktu" pētījumu 67% sieviešu-uzņēmēju norāda, ka sievietei patlaban iesākt uzņēmējdarbību ir tikpat grūti vai pat grūtāk nekā pirms pieciem gadiem.

Vaicāta par to, kāda šodien ir sievietes loma Latvijas biznesā, Sigita Keiša pauž viedokli, ka uzņēmējdarbībā strikts lomu sadalījums mūsdienās vairs nepastāv – sievietes ir vienlīdz spožas gan politikā, gan ar panākumiem vada lielas korporācijas un uzņēmumus.

Sigita, kurai ir 20 gadu pieredze uzņēmējdarbībā, savu biznesu veidojusi lēnām – pa solītim, pa pakāpienam, “liekot lego klucīti pie lego klucīša”. Viņa novērojusi, ka

mūsdienās jaunie biznesā ienāk drošāk un agresīvāk – to diktē pašreizējā situācija un agresīvi ārējie faktori.

Jaunās uzņēmēju paaudzes pārstāve Egija Gailuma piekrīt, ka šobrīd Latvijā ar lomu sadalījumu biznesā viss ir kārtībā, tomēr salīdzinājumā ar uzņēmējām ASV mūsu sievietes uzņēmējdarbības vidē jūtas mazāk drošas un pārliecinātas: “Amerikā sievietēm ir mazāk domu un baiļu par to, ka salīdzinājumā ar vīrieti viņas var būt mazāk piemērotas. Viņas nāk ar pārliecību – es ierados, es esmu labākā, es uzvarēšu!”

Diskutējot par to, vai ar likumu ir iespējams mainīt sabiedrības apziņā iesīkstējušos stereotipus par vīrieša un sievietes lomu sadalījumu, Keiša pauž uzskatu, ka

“sievietei uzņēmējdarbībā jābūt aicinājumam, drosmei un gribasspēkam. Ieliekot jebkuru jebkur, nez vai būs rezultāts”.

Gailumas ieskatā, noteikumi un likumi tomēr ir nepieciešami, jo, pat ja tas nedod redzamu rezultātu vienā dienā, tomēr var būtiski ietekmēt notikumu gaitu lielākā laika nogrieznī, līdzīgi kā savulaik soli pa solim sievietes izcīnīja vēlēšanu tiesības. Jaunā uzņēmēja iesaka tā vietā, lai ar likumu strikti noteiktu sieviešu obligātu klātbūtni valdē, sniegt uzņēmējiem motivāciju iekļaut sievietes uzņēmuma vadībā, piemēram, piešķirot nodokļu atlaides.

Runājot par mītiem un stereotipiem par sievieti biznesā, dalībnieces piekrīt: lai gan joprojām ir uzņēmējdarbības jomas, kurās vīrietis neuztver sievieti kā līdzvērtīgu profesionāli, tomēr kopumā situācija uzlabojas.

“Piemēram, auto salonos nu jau parādās sievietes-pārdevējas. Agrāk sievietes loma auto industrijā bija tikai sekretāre,”

teic Keiša.

“Dodoties uz auto servisu, ja esmu ar kolēģi vīrieti, servisa meistars skatīsies un runās tikai ar viņu,” smej Gailuma. Sarunas gaitā saprotot, ka viņa kā sieviete tomēr ir gana kompetenta konkrētajā jomā, situācija krasi mainoties, “salūst tas stereotips. Nu jau man zvana vīrieši un konsultējas par elektroauto, par uzlādēm, par iegādi. Jo īpaši jaunajā paaudzē tas stereotips vairs neeksistē”.

Gailuma novērojusi, ka jauno uzņēmēju attieksme ir kļuvusi mazāk nedroša: “Cilvēki nāk bez bremzēm. Viņi ir izdomājuši ideju, viņi iet, rāda to investoriem. (..) Mani iepriecina, ka jaunie uzņēmēji vairāk lūdz padomu, – agrāk, manuprāt, tā nebija.”

“Uzņēmējdarbība ir ļoti seksīga. Trendīga. Mans novērojums ir, ka šobrīd visi to grib,” situāciju biznesa vidē trāpīgi raksturo “OX drive” vadītāja.

“Bieži ir dzirdēts, ka cilvēki, kas strādā no deviņiem līdz sešiem, sapņo izbēgt no darba rutīnas un dibināt savu uzņēmumu. Tas, ko daudzi nesaprot, ka tad tu vairs nestrādā 9-18, bet 24/7.”

Stāstot par to, kā iespējams savienot uzņēmējdarbību ar ģimenes dzīvi, divu dēlu mamma Sigita Keiša atklāj, ka biznesu sākusi, esot jaunākā dēla gaidībās. “Sākums bija mājās pie rakstāmgalda. Tika šūpoti ratiņi un grāmatots. Tagad jau man ir “aizmugure” – mana komanda, bet sākām mēs tikai divatā – bija jābūt drosmīgai, vienmēr jāsaka “jā”, jābūt klientiem pieejamai 24 stundas diennaktī. Jo tikai tā var izaugt,” uzskata Keiša.

“Sievietei ir jābūt drosmīgai. Ja meitenes grib kaut ko uzsākt, tad viennozīmīgi vajadzētu pamēģināt “ēnot” kādu, kas to jau dara. (..) Kad tu gribi jau startēt biznesā, uzsauc Egijai paskatīties, kā ir mainīt riepu, vai atnāc pie manis paskatīties, ko nozīmē, kad ir 20. datums, ir jānodod atskaites un neiet EDS.”

Keiša pauž uzskatu, ka kovidlaikā sieviešu ienākšana biznesā ir samazinājusies. “Ienāk vairāk vīriešu – dažādu valstu vīrieši. Varbūt meitenēm pietrūkst drosmes un rūdījuma, kas uzņēmējai tomēr ir nepieciešams,” viņa norāda, atklājot savu pieredzes stāstu.

"Es nāku no mazpilsētas Aknīstes. Savulaik, kad vēl gāju skolā, biju tik drosmīga, ka aizgāju un pieteicos fermā slaukt 50 govis. Katru dienu cēlos četros no rīta. Domā, man nebija bail no tām govīm? Bet es to izdarīju! Un tas bija tāds mans uzstādījums, ka tu nedrīksti padoties!”

Apspriežot pēdējo gadu notikumus pasaulē, kad augsta ranga amatpersonas tiek apsūdzētas par seksismu, abas uzņēmējas norāda, ka Latvijas biznesa vidē nav saskārušās ar šādu negatīvu pieredzi. “Iespējams, es kļūdos, bet man šķiet, ka Eiropā un Ziemeļamerikā tā nav problēma,” saka Gailuma. “Nereti atšķirība ir tajā, vai tu pats sevi ieliec upura lomā un pats esi tā safokusējies uz to, ka viss, ko tu redzi, ir tas, kā tevi noliek pie vietas, vai arī tu visā saskati kaut kādas iespējas.” Uzņēmēja pieļauj iespēju, ka segregācijas problēma skaudrāk izgaismojas korporatīvajā vidē, sievietei mēģinot kāpt pa karjeras kāpnēm. “Ja tu esi projektu vadītāja un gribi izaugt līdz valdei, līdz direktora amatam, tad, iespējams, tur sākas problēmas. Ja tā padomā, mums uzņēmumā ir dažādi partneri, bet 80% gadījumu man pretī ir vīrietis, kas slēdz ar mani līgumu,” lēš Gailuma, piebilstot, ka šis fakts tomēr nav viennozīmīgi vērtējams kā segregācijas pierādījums.

Piedaloties dažādu grantu programmu pasniegšanas pasākumos, Aivis Ceriņš novērojis, ka jauno uzņēmēju rindās ir ļoti mazs sieviešu īpatsvars. Gailuma norāda, ka, iespējams, atslēga biznesa lomu sadalījumā jāmeklē jau agrā bērnībā: “Gribam mēs to vai negribam, bet vīrietis un sieviete ir divi dažādi dzimumi, kurus interesē atšķirīgas lietas. (..)

Bērnībā mēs divgadīgam puisītim uzdāvinām klucīšus vai konstruktoru, bet meitenītei – lelli. Tātad viņš jau no bērnības domā, kā kaut ko var pieskrūvēt vai salikt, lai nesabrūk, kamēr meitene lellītei ģērbs svārciņus. Jau bērnībā puisīša smadzenes attīstās citādāk – tehniskāk.”

Saistībā ar to Gailuma norāda, ka Latvijā visas akcelerācijas programmas un grantu programmas pārsvarā ir tendētas uz tehnoloģiskiem vai IT jaunuzņēmumiem, kamēr, piemēram, ASV daudzas grantu programmas ir paredzētas pārtikas, ēdināšanas vai modes segmentiem un tur lielākoties darbojas sievietes.

“Lursoft” dati liecina, ka Latvijā visvairāk uzņēmumu ar vismaz vienu sievieti valdē ir trīs nozarēs: ārpakalpojumu grāmatvedībā, nekustamajos īpašumos un skaistumkopšanas pakalpojumu jomā.

Grāmatvedības aģentūras īpašniece Keiša pozitīvi vērtē mācību uzņēmumus skolās, kas ļauj saprast, kas vispār ir bizness – no pirmās dienas līdz produkta realizācijai. “Jaunietis var pamēģināt, nevis paņemt kredītu, nonākt līdz maksātnespējai un tad saprast, ka neizdevās.” Savukārt Egija Gailuma dalās pieredzē par to, kā savulaik ar draudzeni sākušas uzņēmējdarbību, pieredzes trūkuma dēļ iekrītot ātro kredītu valgos un iekuļoties pamatīgos parādos. “Ja tagad kāds saka, ka viņš grib riskēt un pamēģināt realizēt savu ideju, es parasti prasu, kas tad ir sliktākais, kas var notikt. Tevi atlaidīs? Ja tev ir trīs bērni mājās un trīs kredīti, tad varbūt ir jāpadomā. Bet, ja tev tā visa nav, un pat ja ir, tad aizej ar savu ideju pie bankas, izrunā plānu, paņem apdrošināšanu. Ko gan tu vari zaudēt? Man šķiet, ka mēs pārāk daudz baidāmies,” - tā Gailuma.

Statistikas dati liecina, ka no 10 jaunuzņēmumiem “izdzīvo” tikai viens. Raidījuma dalībnieki apspriež, vai tik brīva naudas līdzekļu pieejamība nenodara kaitējumu jauno uzņēmēju motivācijai. Sigita Keiša pauž uzskatu, ka svarīgākais ir sastādīt detalizētu biznesa plānu, aizņemoties naudu tikai tad, kad ir jau skaidra vīzija. Savukārt Egija Gailuma oponē viedoklim par naudas līdzekļu brīvo pieejamību: “Baltijas līmenī nav nemaz tik viegli dabūt naudu. Mēs gadu staigājām apkārt, lai sadabūtu naudu savam startapam. Jautājums, protams, ir arī par summām. Ja mēs runājam par 5 tūkstošiem un tev ir sakarīga ideja, tu naudu vari dabūt diezgan viegli, bet, ja mēs runājam jau par lielākām summām simtos tūkstošu vai miljonos, tas vairs nav nemaz tik vienkārši."

"Ir jābūt zināšanām, lai palīdzētu jaunajam uzņēmējam attīstīt ideju un saprast, jo varbūt viņš domā “O! Es tagad dabūšu piecus miljonus un būšu "kruts".” Jo cilvēkiem bieži vien ir tā problēma, ka viņi grib izskatīties bagāti, nevis būt bagāti,"

- saka Gailuma.

Apspriežot izglītības nozīmi, Keiša skaidro, ka viņas pārstāvētajā profesijā jaunu lietu apgūšana ir nemainīga ikdienas sastāvdaļa. “Šodienas dinamiskajā vidē, kad viss mainās, digitalizējas, mainās darba apstākļi – attālinātie no birojiem, tev jābūt gan emocionāli stabilam, gan jāmāk strādāt ar katru darbinieku, lai varētu katram iedot to, ko viņam vajag, tāpēc man ir nemitīgi jāmācās. Jaunākās tendences liecina, ka cilvēks dzīves laikā paspēj nomainīt un apgūt trīs profesijas. Runā jau, ka grāmatvedība arī drīz izzudīšot,” teic Keiša, smejot, ka tad būs jāapgūst jaunas prasmes.

Gailuma atzīst, ka baidās atpalikt no tehnoloģijām: “Pienāk brīdis, kad tehnoloģijas tik ātri skrien uz priekšu, ka tu vairs nesaproti, kas tas ir un kā tas notiek, tāpēc es ik pa laikam cenšos paņemt kaut kādus “kursikus” par kaut kādām tēmām, nu, piemēram, lai saprastu, kā darbojas metaverss.”

Kā būtisku faktoru veiksmīgai uzņēmējdarbībai “OX drive” vadītāja norāda paša uzņēmēja attieksmi.

“Lai vai cik strādīgs un uzņēmīgs tu būsi, ja tu visu laiku visapkārt saskatīsi tikai problēmas un bīstamības, daudzi ar tevi negribēs sadarboties.”

Viņas ieskatā, cilvēkiem būtu jāmaina arī sava attieksme pret nodokļiem: “Es esmu par to, ka ir jāoptimizē nodokļi, bet

nodokļu maksāšana ir jāuztver pozitīvi - ar domu “es reāli nopelnīju vairāk naudas un tādēļ man ir jāmaksā vairāk"."

Izskan doma, ka sievietēm-uzņēmējām ir svarīgi apvienoties kopienās, lai satiktu līdzīgi domājošus cilvēkus, apmainītos ar informāciju, iedvesmotos un tiktu pie jauniem kontaktiem. “Mēdz teikt, ka ir nepieciešami trīs cilvēki, lai tu sasniegtu jebkuru cilvēku uz pasaules, ko vien vēlies. Šobrīd es zinu, ka ir viena meitene Latvijā, kas aktīvi mēģina rīkot šādus pasākumus: biznesa sieviešu brančus, biznesa sieviešu vakarus Andrejostā,” zina teikt jaunā uzņēmēja, papildinot, ka ir pat vairākas šādas iniciatīvas, kuras diemžēl nav savā starpā sakoordinētas, “jo, kā mēdz teikt, kur ir viens latvietis, tur ir piecas partijas”.

Runājot pat sievietes lomu Latvijas biznesa attīstībā, tiek apspriests, ka ir svarīgi izkāpt no upura lomas “es neko nevaru, man jau nekas nesanāks” un pievērsties pašrealizācijai. “Doma, ka es varu būt laimīgs tikai tad, kad man ir 10 miljoni kontā, tā nav īsti pareiza. Ja cilvēki iemācīsies, ka mēs varam būt laimīgi un piepildīti, darot to, kas mums patīk, un iepazīties ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, - tas visvairāk mainīs sabiedrību un tās attīstību,” uzskata Gailuma.

“Sievietes ir vairāk jāpārliecina nebaidīties pamēģināt. Gribi atvērt kafejnīcu? Tad pamēģini vispirms izcept bulciņas un turpat uz ielas pārdot! Tad, kad tu vienu reizi pamēģini, tad galvā kaut kas pārslēdzas citā frekvencē.”

Lai sasniegtu izaugsmi ne tikai uzņēmējdarbībā, bet arī dzīvē kopumā, raidieraksta izskaņā abas uzņēmējas iesaka Latvijas sievietēm ņemt vērā vienkāršas patiesības. “Mēs baidāmies ne jau no tā, ka izgāzīsimies vai mums kaut kas nesanāks, bet no tā, ko tu par mani padomāsi, ja es izgāzīšos un man vajadzēs atgriezties iepriekšējā līmenī. Viss mainīsies tajā brīdī, kad mēs sapratīsim, ka īstenībā nevienu neinteresē mūsu dzīve.

Tie, kas mūs kritizē, stāv mums aiz muguras un aprunā, jo ir sasnieguši mazāk nekā mēs.

Tiem, kas ir mums priekšā, nav ne laika, ne vēlmes atskatīties, ko tu tur dari,” iedrošina Gailuma.

“Vajag mērķēt augstāk – tiekties tuvināties tiem cilvēkiem, kam tu gribi līdzināties, ko tu gribi redzēt savos darbos, nevis skatīties atpakaļ,” piekrīt Sigita Keiša.

Citus raidierakstā pārrunātos jautājumus par sievietes lomu Latvijas uzņēmējdarbības vidē plašāk skaties video.

Raidieraksts tapis sadarbībā ar "Visa" She's Next.

"Visa" iniciatīvas She’s Next mērķis ir sniegt atbalstu uzņēmīgām sievietēm: nodrošināt biznesa attīstībai nepieciešamos rīkus un resursus, lai veicinātu tieši sieviešu vadīto uzņēmumu attīstību un izaugsmi. Grantu* programma tiek realizēta sadarbībā ar banku Luminor un globālo finansēšanas platformu IfundWomen. Tās ietvaros četrām Baltijas uzņēmējām tiks piešķirts 10 000 eiro finansējums uzņēmējdarbības attīstībai, 5000 eiro mārketinga izdevumiem un biznesa konsultācijas viena gada garumā.

* Tiek piemēroti noteikumi un nosacījumi.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu