C, 29.09.2022.

Ziņojumā Krievijas valdībai atklāts, ka "no sankcijām nekas nav labāk"

TVNET | FINANCENET
Ziņojumā Krievijas valdībai atklāts, ka "no sankcijām nekas nav labāk"
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 17
Foto: Reuters / Scanpix

Krievijas ierēdņi un eksperti sagatavojuši Krievijas valdībai ziņojumu, kurā mēģināts novērtēt Rietumvalstu sankciju ietekmi uz Krievijas ekonomiku, vēsta “Bloomberg”, kas iepazinās ar ziņojuma kopiju.

30. augustā par ziņojumu, kas gatavots vairākus mēnešus, sprieda slēgtā augstu stāvošu ierēdņu sanāksmē. Dokumenta autentiskumu aģentūrai “Bloomberg” apstiprināja avoti, kas bijuši saistīti ar sanāksmi.

“Bloomberg” ziņo, ka “konfidenciālā atskaite ir pretrunās ar optimistiskajiem publiskajiem paziņojumiem”, ar ko nereti nāk klajā Krievijas ierēdņi un politiķi. Dokumentā teikts, ka Krievija var saskarties ar daudz ilgāku un dziļāku recesiju, ko radījušas Rietumvalstu noteiktās sankcijas pret Krieviju, lai sodītu šo valsti par tās īstenoto iebrukumu Ukrainā. Sankcijas apdraud daudzus svarīgus Krievijas ekonomikas sektorus.

Eksperti iepazīstinājuši ar trim ekonomikas attīstības scenārijiem. Divi no tiem liecina, ka 2023. gadā Krievijas IKP kritums kļūs straujāks, bet Krievijas ekonomika pirmskara līmenī atgriezīsies vien šīs desmitgades beigās vai pat vēlāk.

“Stresa” scenārijs paredz, ka ekonomika sasniegs zemāko punktu 2024. gadā, un kritums būs 11,9%, salīdzinājumā ar 2021. gadu.

“Inerces” scenārijā teikts, ka maksimālais IKP kritums būs 8,3%, un tas būs jau nākamgad.

Trešais - “mērķa” scenārijs (kas ir arī optimistiskākais), prognozē, ka Krievijas ekonomika līdz pirmskara līmenim atgūsies jau 2024. gadā.

Visos scenārijos prognozēts, ka sankciju spiediens palielināsies, jo ierobežojumiem pievienosies arī citas valstis. Eiropas straujā atteikšanās no Krievijas naftas un gāzes var kļūt par nozīmīgu sitienu Kremlim, teikts ziņojumā.

Tajā arī detalizēti runāts, ka Krievija saskārusies ar “blokādi”, kas “skārusi faktiski visus transporta veidus”. Tehnoloģiskie un finanšu ierobežojumi arī rada spiedienu. Pēc ziņojuma autoru teiktā, līdz 2025. gadam Krieviju var pamest līdz 200 000 IT jomas speciālistu, kas ir pirmā nozīmīgā prognoze par tā saucamo “smadzeņu aizplūšanu”.

Publiski Krievijas amatpersonas izteikušās, ka sankciju ietekme bijusi daudz mazāka, nekā plānots, līdz ar to Krievijas IKP kritums varētu būt mazāks par 3% no IKP, un nākamgad tas būšot vēl niecīgāks. Arī ārvalstu ekonomisti norādījuši, ka Krievijas ekonomika varētu būt izvairījusies no ļoti dziļas recesijas un pagaidām turas labāk, nekā plānots. Tomēr problēmas ir acīmredzamas.

“Ar liegtu iespēju piekļūt Rietumu tehnoloģijām, ārvalstu uzņēmumu aiziešanu [no Krievijas] un demogrāfisko problēmu ietekmē valsts izaugsmes potenciāls ir negatīvs – no 0,5% līdz 1% šajā desmitgadē. Iespējams, ka Krievijas ekonomika stagnēs līdz pat 2050. gadam.

Tāpat Krievija būs arvien ievainojamāka attiecībā uz globālajām patēriņa preču cenām, jo starptautiskās valūtas rezerves Krievijai vairs nesniegs tā saucamo drošības spilvenu,” sacīja Krievijas ekonomists Aleksandrs Isakovs

Ziņojumā brīdināts, ka “Krievijā tuvāko divu gadu laikā ievērojami samazināsies eksporta jaudas tādās uz eksportu vērstās nozarēs, kā naftas, gāzes, metālu, ķimikāliju un koka produktu jomās. Zināma atkopšanās gaidāma vēlāk, kad šie sektori vairs nebūs galvenie ekonomikas dzinēji”.

Ja Eiropa pilnībā atsakās no Krievijas gāzes, tad Krievijai tas nozīmēs ik gadu zaudēt 6,6 miljardus eiro lielus nodokļu ieņēmumus. Šos zaudējumus nebūs iespējams pilnībā kompensēt ar jauniem eksporta tirgiem pat vidējā termiņā.

Svarīgākais aspekts ir kritiskais imports, jo tam “vienkārši nav nekādu alternatīvu”. Pat lauksaimniecības sektorā, par kuru Kremlis vienmēr ir lepojies, ka “ārvalstu resursus ir izdevies aizstāt ar vietējiem ražojumiem”, Krievijā var nākties samazināt pārtikas patēriņu, jo būs problemātiski ar izejvielu ieguvi.

Liegums piekļūt Rietumvalstu tehnoloģijām nozīmēs, ka Krievijai būs jāatkāpjas vienu vai pat divas tehnoloģiskās paaudzes, jo vienīgais, uz ko varēs paļauties, ir mazāk attīstītās alternatīvas no Ķīnas un Dienvidaustrumāzijas.

Ziņojumā brīdināts, ka sankciju dēļ valdībai būs jāpārskata vairāki attīstības mērķi, kurus Putins uzstādīja pirms kara – piemēram, demogrāfiskās situācijas uzlabošanai un sagaidāmās dzīvildzes celšanai.

Ziņojumā norādīta arī sankciju ietekme uz atsevišķiem sektoriem.

Zemkopība: 99% no mājputnu un 30% no piena produktu ražošanas ir atkarīgi no importa. Arī sēklas tādām kultūrām kā cukurbietēm un kartupeļiem, tāpat arī zivju barība un aminoskābes, galvenokārt tiek ievestas no ārzemēm.

Aviācija: 95% no pasažieriem tiek pārvadāti ar ārzemēs ražotām lidmašīnām, kam tagad trūkst pieejas importa rezerves daļām. Tas nozīmē, ka agri vai vēlu ievērojami saruks aviokompāniju flote.

Mašīnbūve: vien 30% no dažādiem mehāniskajiem rīkiem tiek ražoti Krievijā, un vietējai ražošanai nav kapacitātes, lai nosegtu pieaugošo pieprasījumu.

Medikamenti: Aptuveni 80% no Krievijā ražotajiem medikamentiem tiek veidoti, izmantojot importētos izejmateriālus.

Transports: Eiropas Savienības noteiktie ierobežojumi ir trīskāršojuši izmaksas par kravu pārvadāšanu pa autoceļiem.

Komunikācijas un IT: Ierobežojumi attiecībā uz SIM kartēm var radīt situāciju, ka 2025. gadā Krievijā būs SIM karšu deficīts. Jau šogad Krievijas telekomunikāciju sektors var nokļūt piecu gadu atpalicībā no pasaules līderiem šajā jomā.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu