Mākslas pasauli satricina žūrijas balva mākslīgā intelekta radītai gleznai (2)

Théâtre D’opéra Spatial Foto: Džeisons Alens un Midjourney
Jānis Vingris
, TVNET | KLIK žurnālists, režisors
CopyLinkedIn Draugiem X

Viens no šīgada Kolorādo State Fair mākslas konkursa darbu iesniedzējiem Džeisons Alens sava iesniegtā darba radīšanā neizmantoja nedz otu un krāsas, nedz kādu citu taustāmu vai digitālu mākslinieka rīku. Savu darbu viņš radīja, izmantojot mākslīgā intelekta programmu Midjourney, kas teksta komandas pārvērš hiperreālistiskos grafikas darbos.

Džeisona “Théâtre D’opéra Spatial” ieguva galveno balvu “Digitālās mākslas un digitāli manipulētas fotogrāfijas” kategorijā. Viņš ir kļuvis par vienu no pirmajiem, kas ieguvis apbalvojumu ar mākslīgā intelekta radītu darbu. Šis notikums ir pamatīgi saviļņojis mākslinieku aprindas, kas apsūdz viņu krāpniecībā. Džeisons mākslinieku reakciju neņem vērā un uzskata, ka nav pārkāpis konkursa nolikumu un ir bijis atklāts – darbu iesniedzis parakstītu ar vārdu “Džeisons Alens via Midjourney”.

Ar mākslīgā intelekta palīdzību radīto darbu Džeisons izdrukāja uz audekla un iesniedza konkursa žūrijai izvērtēšanai. Iesniegtais darbs ir iespaidīgs. Tas izskatās pēc prasmīgi veidotas gleznas ar īpatnējas kosmiskas ainavas atainojumu.

Mākslīgais intelekts mākslas darbu radīšanā ir bijis iesaistīts jau vairākus gadus. Bet tieši šogad radītie rīki – Midjourney, DALL–E 2 un Stable Diffusion – ir devuši pārsteidzošas iespējas jebkuram interesentam radīt sarežģītus, abstraktus un fotoreālistiskus darbus, vienkārši ievadot dažus rakstiskus vārdus komandu laukā.

Kaķis bruņinieks #StableDiffusion #AI
Kaķis bruņinieks #StableDiffusion #AI Foto: Ekrānšāviņš

Šādu programmu parādīšanās ir izraisījusi viļņošanos mākslinieku aprindās – saprotamu iemeslu dēļ viņi uztraucas par savu nākotni. Kāpēc gan mākslas cienītājiem tērēt līdzekļus gleznu iegādei, ja ar mākslīgā intelekta palīdzību jebkurš gleznas var radīt pats.

Midjourney izmanto sarežģītu difūzijas procesu, lai pārvērstu tekstu attēlos. Programmas lietotāji ieraksta sev vēlamo vārdu virknējumu Midjourney komandu laukā un jau pēc dažām sekundēm saņem attēlu.

Gleznu radīšana kļuva par Alena apsēstību, un viņš ir radījis simtiem darbu. “Programma prata pārvērst attēlos jebkuru saņemto teksta komandu. Es nespēju noticēt savām acīm. Sajutos tā, it kā būtu iesaistīts kāds pārcilvēcīgs spēks,” stāsta Džeisons.

Kādu tieši teksta virknējumu viņš ievadīja Midjourney komandu laukā, lai radītu “Kosmosa operas teātri”, viņš neatklāj, bet iedvesmu esot guvis no gleznas nosaukuma.

Ziņu par balvas iegūšanu viņš publicēja Midjourney Discord čatā, pēc kura tā nokļuva Tviterī un izraisīja niknu reakciju.

“Mēs esam liecinieki mākslas nāvei tieši mūsu acu priekšā.”

“Tas ir pretīgi! A.I. iespējas ir apbrīnojamas, bet uzstāt, ka tāpēc esi mākslinieks? Pilnīgi noteikti nē!”

Pastāv arī viedoklis, ka mākslīgā intelekta lietošana neatšķiras no Fotošopa vai citiem digitāliem attēla manipulēšanas rīkiem un joprojām ir vajadzīgs cilvēka radošums, lai spētu radīt balvu cienīgu mākslas darbu.

Kolorādo State Fair preses pārstāve atklāj, ka abi “Digitālās mākslas / digitāli manipulētas fotogrāfijas” kategorijas žūrijas locekļi nav zinājuši, ka Džeisona Alena un Midjourney paraksts patiesībā nozīmē mākslīgā intelekta programmu. Bet viņa atklāj, ka žūrijas lēmums būtu nemainīgs arī tagad, kad ir zināma mākslīgā intelekta dalība darba radīšanā.

Jaunu tehnoloģiju iesaiste mākslas procesos un tam līdzi nākošā neapmierinātība mākslinieku aprindās nav nekas jauns. Fotokameras parādīšanās arī tika uzskatīta par mākslinieciskuma pazemošanu. 19. gadsimta dzejnieks un mākslas kritiķis Šarls Bodlērs (Charles Baudelaire) fotomākslu nosauca par “mākslas nāvīgāko ienaidnieku”. Arī digitālie montāžas rīki un datoru asistēšana dizaina programmās tika pelti kā mākslinieku veikuma nonivelēšana.

Jaunākās paaudzes mākslīgā intelekta rīki piedāvā interesentiem radīt brīnišķīgus darbus ar minimālu piepūli. Programmas savāc miljoniem internetā brīvi pieejamu attēlu un iemāca algoritmiem atpazīt šablonus un saistības un pēc tam radīt jaunus attēlus līdzīgā stilā. Tas nozīmē, ka mākslinieku publiski pieejamie darbi, viņiem pašiem nezinot, var piedalīties viņu konkurentu – algoritmu – apmācīšanā un attīstībā.

“Tas ir tikai sākums,” pārliecināts ir Džeisons Alens. “Māksla ir mirusi. Beigas. Mākslīgais intelekts ir uzvarējis. Cilvēks zaudējis.”

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu