Cīņa par darbinieku atgriešanos klātienes darbā var kļūt arvien izteiktāka. Jau pašlaik daudzas darba vietas eksperimentē ar tā saucamo hibrīda modeli, nosakot, ka daļu laika darba strādājošie var veikt attālināti, bet daļu klātienē. Vasarai beidzoties, nevar izslēgt, ka klātienes darba prasības var kļūt arvien stingrākas, ziņo CNN.
Biznesa konsultāciju kompānijas “Gartner” pētījums liecina, ka aptuveni 70% vidējo un lielo uzņēmumu vadītāji pašlaik ir noteikuši konkrētas dienas, kurās strādājošajiem jāstrādā klātienē.
26% darba devēju pieprasa, lai strādājošie būtu klātienē trīs dienas nedēļā, bet 17% uzskata, ka pietiek ar divām dienām. Pavisam nedaudz – 4% vadītāju pieprasa tikai vienu dienu strādāt klātienē, bet 5% - visas piecas darba dienas. Vēl 4% darba devēju pieprasa darbiniekiem būt klātienē reizi mēnesī, bet 2% uzskata, ka obligāti klātienē jābūt reizi ceturksnī.
31% darba devēju norādījuši, ka tāda minimuma nav – viss ir atkarīgs no paša darbinieka. Piemērs ir globāla nekustamo īpašumu kompānija JLL, kas nodarbina 100 000 darbinieku. Aptuveni pusei strādājošo ir iespējams strādāt attālināti, un vismaz rudenī kompānija neplāno noteikt obligātas klātienes darba prasības.
“Mēs vienmēr esam ticējuši, ka elastība ir tā, kas palīdz mums piesaistīt talantus,” sacīja uzņēmuma personāla daļas vadītāja Lora Adamsa. Viņa piebilst, ka "birojs ir svarīga darba ekosistēmas vieta, kuras durvis strādājošajiem vienmēr ir atvērtas”.
Tiek norādīts, ka pašlaik biroju piepildījums ir vien 40% no tā, kāds tas bija pirms pandēmijas. Tomēr arvien vairāk darba devēju pieprasa strādājošajiem nākt un strādāt klātienē. Ņemot vērā, ka kovids vairs netiek uzskatīts par ārkārtīgi bīstamu riska faktoru, nav arī iemesla, kādēļ darbu pilnībā organizēt attālināti. Eksperti retoriski jautā – ja reiz bērni iet skolā, tad kādēļ vecākiem turpināt strādāt no mājām?
“Hibrīdmodelis ir tas, kurā gan līderiem, gan strādājošajiem ir jādomā par kādu piekāpšanos. Ir skaidrs, ka mēs neatgriezīsimies tajā situācijā, kā tas bija agrāk, taču
darba devējus nepamet sajūta, ka darba ņēmēji šo situāciju var izmantot savā labā un pilnībā nenodoties darbam,”
pauž “Society for Human Resource Management” vadītājs Džonijs Teilors.
Tiek spriests, ka situāciju varētu mainīt fakts, ka kūtrākajiem darbiniekiem, kuri retāk parādās klātienes darbā, draudētu kādas sankcijas. Tādā gadījumā strādājošie varētu vairāk laika pavadīt birojā, lai aizsargātu savu darba vietu. Tāpat arī darba devējam pašam būtu jāatrod kāds veids, kā ieinteresēt vairāk darbiniekus nākt uz darbu klātienē.
“Gartner” cilvēkresursu izpētes galvenais pētnieks Braiens Krops sacīja, ka uzņēmumu personāla daļas vadītājiem būtu vēlams veikt pārrunas ar tiem strādājošajiem, kuri uz darbu klātienē nāk mazāk, nekā noteikts (piemēram, trīs dienu vietā tikai divas).
“Citiem vārdiem sakot, sarunai vajadzētu būt tādai: "ja tu neapmeklē darbu tik dienas, cik noteikts, var būt kaut kādas sekas".
Tomēr šīm sekām nevajadzētu būt atlaišanai no darba. Ņemot vērā, cik liela ir konkurence darba tirgū, tas uzņēmumam var izdarīt lāča pakalpojumu,” saka Krops.
Eksperti gan norāda, ka zināma daļa, piemēram, 10% strādājošo varētu arī atteikties pakļauties “obligāto klātienes dienu” prasībai. Tas savukārt varētu nozīmēt to, ka uzņēmumi vairāk vēlēsies konkrētu funkciju veikšanai piesaistīt ārpakalpojumu sniedzējus.
Uzņēmumu vadītāji, kuri pieprasa strādājošajiem būt darbā vairāk dienu, nekā tam piekrīt paši strādājošie, var izdarīt tā, ka zināmos apstākļos pat samazina algas tiem, kuri retāk nāk uz darbu. Taču tas var radīt ilgtermiņa problēmas. Daudzi vadītāji norāda, ka došanās uz darbu ir mazāk produktivitātes, bet vairāk uzņēmuma kultūras jautājums, jo ir ļoti svarīgi saglabāt darba kultūru, sadarbību starp kolēģiem, kā arī jauno darbinieku fizisku iepazīstināšanu ar uzņēmumā notiekošo.
Klātienes komunikācija ir ļoti svarīga, taču pētījumi darba vietās pierāda – fakts, ka strādājošie pavada 40 stundas vienā telpā, nenozīmē, ka automātiski uzlabosies sadarbība vai produktivitāte. Strādājošie ir iemācījušies sadarboties arī attālināti, līdz ar to darba devējam, kurš draud ar nozīmīgām sankcijām strādājošajiem tikai tāpēc, ka viņi izvēlas darboties attālināti, nākotnē tas var negatīvi atspēlēties.
“Darba tirgus ir plašs, un arī darba veikšanas veids ir mainījies. Strādājošajiem ir izvēle. Nedrīkst panākt, ka strādājošais sāk baidīties un zaudēt uzticību – nākotnē tam būs negatīvas sekas,” brīdina “Gallup” izpētes direktors Bens Vigerts.
