Lai arī enerģētikas krīze, visticamāk, radīs eirozonas ekonomikas kritumu, inflācija joprojām ir augsta. Tieši tādēļ Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu pieņemt vēsturisku lēmumu par bāzes procentu likmes celšanu par uzreiz 0,75 procentpunktiem. Iepriekš ECB tik strauji bija cēlusi procentu likmi tikai vienu reizi – 1999. gadā, īsi pēc eiro nonākšanas apgrozībā, vēsta “Postimees”.
Straujais bāzes procentu likmes pieaugums nozīmē, ka hipotekārie un citi ilgtermiņa kredīti kļūs vēl dārgāki, jo sešu mēnešu “Euribor” likme pieaugs vēl vairāk.
Realitātē vairāku pēdējo dienu laikā “Euribor” kursa pieaugums ir paātrinājies, tāpēc analītiķi un ECB valde uzsvēra nepieciešamību ātri un izlēmīgi celt procentu likmes.
Pirmie aicinājumi celt procentu likmi par 0,75 procentpunktiem izskanēja ASV notiekošajā centrālo banku vadītāju seminārā, kam ir liela ietekme uz centrālo banku politiku. Piemēram, 2010. gadā toreizējais ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājs Bens Bernanke šādā seminārā deva mājienus par masveidīgu obligāciju iepirkšanu. Tas iezīmēja desmit gadu periodu, kas plašāk zināms kā “naudas drukāšanas ēra”. Pēc daudzu finanšu speciālistu teiktā, ātra inflācija ir rezultāts maigai kredītu un naudas politikai, ko piekopa centrālas bankas.
Analītiķi lielākoties pauž, ka bāzes procentu likme būtu jāceļ par 0,5 procentpunktiem, taču reāla ir iespēja, ka procentu likmes pieaugums būs 0,75 procentpunkti. Pašlaik jautājums nav – vai tiks celta procentu likme? Jautājums ir – par cik?
“Galvenais lēmums būs par to, vai procentu likme tiks celta par 0,5% vai 0,75%. Mūsu skatījumā iespējas ir maz, ir daudz argumenti, taču skaidrs ir tas, ka ECB ir jāsniedz skaidri signāli par izlēmību šajā situācijā,” norādīja “Morgan Stanley” ekonomists Jenss Aizenšmits.
Līdz šim viedokli par procentu likmes celšanu izteikuši gan ECB speciālisti, gan arī Monetārās politikas padomes speciālisti.
“Es procentu likmi celtu par 0,75 procentpunktiem. Ir jādod spēcīgs signāls, ka ECB pieiet šai lietai nopietni. Skaidrs, ja inflācija ir virs deviņiem procentiem, nav iespējams noturēt procentu likmi nulles līmenī,” skaidroja bijušais ECB galvenais ekonomists Pīters Prets.
Pēc Preta vārdiem, ECB bija jādod signāli par procentu likmju celšanu laikā, kad ekonomika bija relatīvi labā stāvoklī. Tomēr pašlaik ir pieauguši dažādi riski.
Nīderlandes un Igaunijas banku vadītāji izteikušies, ka procentu likmes celšana par 75 bāzes punktiem vēl ir jāapspriež, taču Vācijas centrālās bankas vadītājs ir stingrs – viņš uzskata, ka nav vērts spriest, ir jārīkojas ātri.
“Naudas un kredītu politikai ir jāreaģē ātri. Inflācija nemazināsies pati par sevi,” sacīja Vācijas centrālās bankas vadītājs Joahims Nāgels.
“Domāju, ka septembrī procentu likmes celšana par 75 bāzes punktiem noteikti ir jābūt vienam no iespējamajiem variantiem. Mēs nedrīkstam būt kūtri politikas mainīšanā, jo inflācijas kāpums ir bijis pārāk straujš jau ilgāku laiku,” sacīja Igaunijas Bankas prezidents Madis Millers.
Vairāki ECB padomes locekļi norāda, ka mainot procentu likmes, jāņem vērā tā saucamais neitrālais līmenis, kas neaptur ekonomisko izaugsmi. Tiek lēsts, ka neitrālais līmenis pašlaik ir no 1-2%.
ECB sāka celt bāzes procentu likmi jūlijā, kad tas tika izdarīts par pusprocentu. Jau jūnijā, kad tika paziņots par procentu likmju celšanu, Itālijas obligāciju procentu likmes sāka strauji pieaugt, pēc kā ECB bija spiesta sasaukt padomes ārkārtas sanāksmi. Lai novērstu pārmērīgu procentu likmju pieaugumu valsts obligācijām, jūlijā tika izmantot instruments ar nosaukumu TPI jeb “Transmission Protection Instrument” (Transmisijas aizsardzības instruments).
Tiek norādīts, ka centrālo banku vadītāju domas joprojām dalās. Analītiķi uzskata, ka, piemēram, Igaunijas Bankas vadītājs Millers ir viens no aktīvākajiem procentu likmju celšanas idejas aizstāvjiem, kamēr ECB prezidenta Kristīna Lagārda drīzāk ir noskaņota neitrāli.
