Ražas lauki, kuros pavasarī rādījās liels ražas potenciāls, kulšanas laikā daudziem saimniekiem radīja vilšanos, savukārt kultūraugi, kurus parasti Latvijā audzē mazākos apjomos, uzrādīja negaidīti labus ražas rādītājus, informēja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Piemēram, rapšu raža šogad ir bijusi vidēji tikai 2 līdz 3 tonnas no hektāra, tostarp netika novērotas būtiskas atšķirības starp dažādām šķirnēm. Dzelzkalēja-Burmistre zemo ražu skaidroja ar vairāku nelabvēlīgu faktoru kopumu - pavasarī, atsākoties veģetācijai, bija krasas temperatūras svārstības dienā un naktī, lielākajā daļā lauku bija neredzēti liels smecernieku blīvums, kas nodarīja lielu kaitējumu rapšu stublājiem, kā arī sējumiem postījumu nodarīja pāksteņu pangodiņi, rapšu ziedēšanas sākumā bija izteikti salnas bojājumi, un ražai kaitēja arī karstuma vilnis jūnija beigās. Viņa arī minēja, ka kvalitāte un eļļas saturs rapšiem pa reģioniem ir ļoti mainīgs.
Pēc Dzelzkalējas-Burmistres stāstītā, labi kopti ziemas kvieši bira ap 6 tonnām uz hektāru, kaut gan prognozes sākotnēji norādīja, ka raža varētu būt vismaz 7 tonnas uz hektāru. Turklāt pazeminātas tilpummasas dēļ gandrīz trešdaļa graudu ir paredzēta lopbarībai. Tāpat arī vasaras kviešu raža ir sliktāka, nekā bija plānots - lai gan tika prognozētas sešas tonnas uz hektāru, nokūla vidēji tikai ap 4,5 tonnām uz hektāru.
Tikmēr auzām šogad bijusi negaidīti laba raža. Vidzemes pusē šogad raža bijusi 6,5 tonnas uz hektāru, kas ir 2 reizes vairāk nekā pērn, kad tā bija tikai 3,2 tonnas uz hektāru. Arī vasaras mieži šogad uzrādīja labus rezultātus - ap 5 līdz 6 tonnām uz hektāru, lai gan pērn raža bija tikai aptuveni 3 tonnas uz hektāru.
Tāpat Dzelzkalēja-Burmistre pauda, ka vairākām saimniecībām vēl ir jānokuļ pupas, kurām vajadzēja laiku nogatavoties un nožūt pēc lietavām. Vidzemē vēl jākuļ arī griķu lauki.
Pēc "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietnieces stāstītā, saimnieki ir uzsākuši arī kartupeļu vākšanu - atkarībā no stādīšanas termiņa un nokrišņu daudzuma attiecīgajā vietā, ražas atšķiras, bet vidēji tās ir aptuveni 22 tonnas uz hektāru. Saimnieki norādot, ka kolorado vaboļu postījumi šogad ir bijuši lielāki nekā iepriekš, kā arī brīdina, ja nebūs efektīvu veidu, kā ar tām cīnīties, tad nākamgad kolorado vaboļu problēma būs vēl izteiktāka. Kopumā kartupeļu audzētājiem šis gads izskatoties labs, jo laika apstākļi kartupeļiem šogad bijuši piemērotāki un cena vēl esot laba.
Komentējot sējas darbus, Dzelzkalēja-Burmistre stāstīja, tā kā šogad ražas novākšana sākusies nedaudz vēlāk nekā parasti, tūlīt pēc novākšanas augsne uzreiz tikusi sagatavota ziemāju sējai. Septembra sākumā sākusies jau aktīva ziemāju sēja un ziemas rapši šobrīd jau esot iesēti. Sējumu platības gan būšot mazākas nekā pērn un saimnieki esot samazinājuši arī pamatmēslojuma apjomu.
Tāpat viņa minēja, ka graudu un rapšu tirgus cenas ir krietni samazinājušās kopš pīķa, kad Krievija uzsāka uzbrukumu Ukrainai un skaidroja, ka katrs notikums Ukrainā rada milzīgas cenu svārstības graudu tirgos un neziņu par to, kad un par kādu cenu pārdot produkciju. Tāpat esot arī neskaidrība par to, cik maksās ražošanai nepieciešamās izejvielas nākamgad.
Dzelzkalēja-Burmistre pauda, ka šobrīd lauksaimniekiem atliekot vien cerēt uz kaut kādu cenu stabilizēšanos.
"Zemnieku saeima" ir 1999.gadā dibināta nevalstiskā organizācija, kuras biedri ir Latvijas lauksaimniecības un dārzkopības produkcijas audzētāji un ražotāji. Organizācijas mērķis ir aizstāvēt Latvijas lauksaimnieku intereses un stiprināt Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju.
