Latvijas Universitāte taupības nolūkos apsver obligātu attālināto darbu (2)

Lūgts precizēt, kādi ir attālinātā darba plāni un vai tas varētu nozīmēt, ka atsevišķos ziemas mēnešos universitāte pāriet uz attālinātām mācībām, Dārznieks konkrētu atbildi nesniedza, vien atzīmējot, ka potenciālie taupības pasākumi pašlaik ir plānu līmenī - "kad būs konkrēti lēmumi, tad varēsim runāt".

LU apsverot arī citus energoresursu taupīšanas pasākumus - apkures temperatūras samazināšanu koplietošanas telpās, apkures temperatūras samazināšanu brīvdienās, elektrosildītāju izmantošanu tikai ar saskaņojumu, ja temperatūra ir zem normas, regulēt zinātnisko iekārtu darbību, kuras tērē lielu daudzumu elektroenerģijas, un citus pasākumus.

LU aplēsusi, ka elektroenerģijas un siltumenerģijas izdevumi tai varētu aug aptuveni uz pusi. LU elektroenerģijas un siltumenerģijas izdevumu pieaugums atbilstoši optimistiskajam scenārijam prognozēts no 2,5 miljoniem eiro 2021.gadā līdz 4,9 miljoniem eiro 2022.gadā un 7,6 miljoniem eiro 2023.gadā.

Latvijas Universitāte kopā ar citām Universitāšu asociācijas augstskolām ir nosūtījusi vēstuli Ekonomikas ministrijai (EM), Finanšu ministrijai (FM) un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), prasot valsts atbalstu energoresursu krīzes pārvarēšanai.

TVNET jau vēstīja, ka Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) aicina valdību rīkoties, lai valsts dibinātās augstskolas saņemtu atbalstu energoresursu krīzes pārvarēšanai.

Valsts dibinātās universitātes, atšķirībā no privātajām augstskolām, nav iekļautas to valsts atbalsta saņēmēju lokā, kam tiks nodrošināta finansiālā palīdzība energoresursu izmaksu sadārdzinājuma apstākļos.

Kā skaidro RTU, tā kā gaidāmā energoresursu izmaksu ietekme uz RTU budžetu apdraud universitātes spēju nodrošināt studiju procesu un zinātnisko darbu līdzšinējā līmenī, tad RTU ir nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Egilam Levitam ar lūgumu rosināt valdībai iekļaut valsts dibinātās augstskolas valsts finansiālā atbalsta saņēmēju lokā vai arī mudināt likumdevēju rast cita veida atbalsta mehānismu krīzes apstākļu pārvarēšanai.

RTU lielāko budžeta daļu veido pašu ieņēmumi, un valsts dotācija 2022.gadā ir tikai 28% no kopējā budžeta. Tādējādi RTU uzsver, ka valsts dibinātās augstskolas ir nonākušas nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar privātajām augstskolām, kurām atbalsts ir paredzēts. Īpaši smagi atbalsta trūkumu izjūtot zinātnes universitātes, to skaitā arī RTU, kuras uztur apjomīgu un energoietilpīgu zinātnes infrastruktūru, lai nodrošinātu zinātnisko darbu, kā arī mācību laboratorijas, kurās inženiertehniskās zinātnes apgūst studenti.

Kaut arī RTU jau laikus ir ieplānojusi veikt iespējamos energoresursu taupības pasākumus, tomēr to rezultātā ietaupīto finanšu apjoms nav samērojams ar energoresursu cenu pieauguma apmēru un nespēs nodrošināt faktiskā patēriņa izmaksu segšanu.

RTU vēstulē arī norāda, ka vēl dramatiskāku situāciju energoresursu krīzē rada pēdējie divi gadi, ko universitāte ir pavadījusi Covid-19 apstākļos, jo šajā laikā ir krities pašu ieņēmumu apjoms, toties palielinājušies izdevumi, nodrošinot informācijas tehnoloģijas infrastruktūru, lai studijas varētu notikt attālināti.