Sv, 2.10.2022.

Ceļā uz Sarkanās planētas iekarošanu

TVNET
Ceļā uz Sarkanās planētas iekarošanu
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 3
Foto: Canva

No visām planētām Saules sistēmā neviena nav tā aizrāvusi cilvēci kā Marss. Sapnis par Sarkanās planētas kolonizēšanu cilvēkiem radās jau 19. gadsimtā, taču tuvākajā desmitgadē tas varētu arī sākt īstenoties.

Lielu soli pretī tam spēra tieši pirms desmit gadiem, kad 2012. gada 5. augustā uz Sarkanās planētas nolaidās ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) pašgājējs “Curiosity”. Jāpiebilst, ka tas joprojām atrodas uz Marsa, piegādājot pētniekiem informāciju, kas palīdzēs nākotnes misijās uz Sarkano planētu.

“Curiosity” desmit gadu laikā uz Marsa ir nobraucis 29 kilometrus, uzkāpis 625 metru augstā krāterī, analizējis vairāk nekā 40 grunts un akmens paraugu, kā arī uzņēmis vairākus attēlus.

Pavisam drīz kanālā “National Geographic” varēs skatīt seriāla "Marss” visas 1. un 2. sezonas sērijas pēc kārtas, kurās ir apvienota kinoteātra kvalitātes cienīga drāma par to, kas notiks nākotnē, ar dokumentālām iezīmēm un pašreizējo kosmosa tehnoloģiju pionieru, tādu kā Īlons Masks, piedalīšanos.

Visu pirmo sezonu varēs noskatīties svētdien, 18. septembrī, plkst. 12.00, bet otro sezonu svētdien, 25. septembrī, plkst. 12.00. Lai sagatavotos “Marsa” maratonam, aicinām iepazīties ar jaunākajiem atklājumiem, kuri palīdz cilvēcei īstenot sapni par Sarkano planētu.

Uz Marsa varēs elpot?

Viens no lielākajiem šķēršļiem potenciālajai misijai uz Marsu ir milzīgās izmaksas, kas būtu saistītas ar astronautu transportēšanu un dzīvības uzturēšanu misijas laikā. Tiek lēsts, ka viena šāda misija varētu izmaksāt aptuveni no 100 līdz 500 miljardiem eiro.

Jāatgādina arī tas, ka Marsa atmosfēra galvenokārt sastāv no oglekļa dioksīda (96%), bet skābeklis veido nieka 0,15%, tāpēc astronautiem pagaidām nav iespējams uzturēties uz Sarkanas planētas, jo gluži fiziski tur nebūtu ko elpot. Cilvēku dzīvības uzturēšanai nepieciešamais skābeklis aizņemtu būtisku vietu kosmosa kuģī, un tā transportēšana uz Marsu veidotu lielu misijas izmaksu daļu.

Taču šā gada augusta beigās NASA pašgājējs “Perseverance” spēra ievērojamu soli. Viens no tā instrumentiem, ko dēvē par “Mars Oxygen In-Situ Resource Utilization Experiment” jeb “MOXIE”, apliecināja spēju pārveidot oglekļa dioksīdu par elpošanai derīgu skābekli.

Marss
Marss Foto: Canva

Kopš 2021. gada februāra ierīce, kuru kontrolē Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta zinātnieki, ir iedarbināta septiņas reizes, katru reizi saražojot aptuveni sešus gramus skābekļa stundā. Tas ir līdzvērtīgi neliela koka spējām ražot skābekli uz Zemes.

Tagad “MOXIE” ir pārbaudīts dažādos apstākļos uz Marsa visos četros gadalaikos gan dienā, gan naktī. Pētnieki cer, ka instrumenta versija, kas ir aptuveni 100 reizes lielāka par “MOXIE”, varētu radīt skābekli nākamajiem astronautiem, kuri apmeklēs Sarkano planētu.

Turklāt “Perseverance” darbības blakusproduktus var izmantot arī kā raķešu degvielas sastāvdaļu, jo ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka misija uz Marsu nebūtu vienvirziena. Raķetei būtu vajadzīgas apmēram 33 līdz 50 tonnas šķidrā skābekļa propelenta, lai aizvestu cilvēkus no Marsa atpakaļ uz Zemi.

Marss – cilvēces glābiņš?

Marsa apdzīvošanas jautājumi ir jau sen nodarbinājuši ne tikai pētnieku, bet arī žurnālistu un rakstnieku prātus. Piemēram, seriāla pamatā ir Stīvena Petraneka grāmata “Kā mēs dzīvosim uz Marsa”, kas iznāca 2015. gadā. Tajā autors apgalvo, ka jau pēc 20 gadiem cilvēki apdzīvos Sarkano planētu, pamatojot savu prognozi ar to, ka pārcelšanās uz Marsu var izglābt cilvēci no bojāejas.

Jau šobrīd ir vērojama dzeramā ūdens krājumu izsīkšana, būtiskas klimata pārmaiņas un daudzas citas katastrofas — no teroristu uzbrukumiem līdz meteoru triecieniem. Petraneks uzskata - lai izdzīvotu, cilvēcei ir jākļūst par starpplanetāru sugu.

Aptaujājot ekspertus, autors ir secinājis, ka šobrīd ir pieejamas tehnoloģijas ne tikai cilvēku nogādāšanai uz Marsu, bet arī Marsa kolonizācijai un tā pārvēršanai par apdzīvotu planētu.

Tas prasīs vēl 300 gadus, taču rakstnieks ir pārliecināts, ka cilvēce var pārvērst Marsu par īstu Ēdenes dārzu. Taču nav nemaz jāgaida tik ilgi, jo, kā viņš apgalvo, jau divdesmit gadu laikā cilvēki varēs tur dzīvot īpaši izveidotos mājokļos.

Jāpiebilst gan, ka šis uzdevums noteikti būs ļoti izaicinošs. Diennakts uz Marsa ilgst 24 stundas 37 minūtes un 35,24409 sekundes, kas ir tikai par 2,7% vairāk nekā uz Zemes, taču gads ir 687 dienas garš. Temperatūra uz ekvatora svārstās no +30°C pusdienlaikā līdz −80°C pusnaktī. Polu tuvumā tā var kristies līdz pat −143°C.

Seriāls “Marss” ir filmēts Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā un Marokā. Tajā ir apvienoti īstu interviju elementi ar izdomātu stāstu par astronautu grupu, kas nolaižas uz Marsa 2033. gadā. Tas ļaus ielūkoties, kā varētu izskatīties cilvēku dzīve uz Sarkanās planētas.

Tēmas
Redaktors iesaka
Jaunākie raksti
Nepalaid garām!
Uz augšu