Sv, 4.12.2022.

Civilās savienības likumprojekts un ne tikai - raidījums uzskaita 13. Saeimas nepadarītos darbus

Nekā personīga/TV3
Civilās savienības likumprojekts un ne tikai - raidījums uzskaita 13. Saeimas nepadarītos darbus
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 3
Saeimas sēde.
Saeimas sēde. Foto: Ieva Leiniša/LETA

Daudz kas no neizdarītajiem 13. Saeimas mājas darbiem pāries nākamajam parlamentam - izrādās, ka Saeima nav izpildījusi vairākus Satversmes tiesas spriedumus un solījumus starptautiskajiem partneriem, turklāt parlaments steigā virzījis likumprojektus, kuri ir pavirši un kļūdaini, tā svētdien ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga" (NP).

Kā atgādina raidījums, aizejošajai Saeimai ir bijis jātiek galā ar vairākām krīzēm vienlaikus. Taču tas nav bijis pietiekams pamats, lai nepildītu vairākus Satversmes tiesas spriedumus un pat starptautiskajiem partneriem dotos solījumus - uzskata Tiesībsarga birojā.

Lai mazinātu straujās inflācijas negatīvo ietekmi, Saeima pensiju indeksāciju nolēma veikt divus mēnešus agrāk, jau šī gada augustā palielinot tās par vidēji 23 procentiem.

Taču valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs un garantēto minimālo ienākumu līmenis, neskatoties uz straujo cenu kāpumu, ir palicis nemainīgs. Un tiek rēķināts pēc četrus gadus veciem statistikas datiem.

GMI slieksnis ir 109 eiro vienai personai, bet vidējais sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs -163 eiro.

Ja pirms diviem gadiem trūcīgo Latvijā bija 37 464, tai skaitā - 9024 no tiem bērni, tad prognozes par šo gadu rāda, ka šis skaits būs jau ievērojami lielāks - 61 217.

Tiesībsarga birojā uzskata, ka minimālo ienākumu līmeņus steidzami jāpārskata, jo pašreizējais nav pietiekams, lai segtu pat pārtikas iegādes izdevumus.

"Satversmes tiesa arī norādīja uz to, ka ir jāieliek princips, proti, kā atbilstoši tai realitātei, kurā mēs dzīvojam, lai tie pabalsta apmēri ir adekvāti. Nevis kā šobrīd – atsaucās uz 2018.gada datiem," raidījumam pauda Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa.

Kā skaidro NP, ja Saeima tuvākajā laikā nepārskatīs minimālā ienākuma līmeņus, tā var būt spiesta to darīt. Jo Satversmes tiesa saņēmusi Saskaņas Saeimas deputātu iesniegumu un augustā tas pieņemts skatīšanai.

Raidījums informē, ka būtisks nepadarītais darbs Tiesībsarga biroja vērtējumā ir arī nepietiekami lēna cilvēku skaita mazināšana valsts sociālās aprūpes centros.

Jau vairākus gadus Latvija īsteno Eiropas savienības līdzfinansētu projektu, kura mērķis ir, lai bērnu namos dzīvojošie bērni varētu augt ģimeniskā vidē un pieaugušas personas ar garīga rakstura traucējumiem, ar speciālistu palīdzību varētu dzīvot patstāvīgi un atrast darbu. Projektam paredzētie līdzekļi Eiropas līdzekļi bija iespaidīgi - vairāk nekā 98 miljoni (98 127 miljoni), taču apgūts no šīs naudas ir maz, turklāt projekts nākamgad beidzas. Bet valsts sociālās aprūpes centros tikmēr turpinās arvien jaunu cilvēku uzņemšana.

"Šai gadījumā tie ir tie politiķi, kuri pieņem šos lēmumus, lai deinstucionalizācija būtu jēgpilna. Galu galā pats Kariņa kungs ir rakstījis savā deklarācijā, ka būs šis te process. Šobrīd tas ir tāds pusdarīts [darbs] - bet tam tā nevajadzētu būt," tā Siliņa.

Vēl viens no Saeimas neizdarītajiem mājas darbiem un neizpildītajiem solījumiem starptautiskajiem partneriem, ir pievienošanās Stambulas konvencijai.

Tā attiecas uz jebkādu vardarbību pret sievietēm, tostarp vardarbību ģimenē. Latvijas valsts arī publiski, tai skaitā ANO, ir apliecinājusi par pievienošanos, taču Saeima nav šo starptautisko dokumentu tā arī joprojām ratificējusi. Raidījums norāda, ka arī Tiesībsarga ierosinājums noteikt administratīvo atbildību saistībā ar neziņošanu par vardarbību pret bērnu, no 2019.gada iegūlis Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas atvilktnēs.

Arī bijusī Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova norāda uz diviem būtiskiem un neizpildītiem Satversmes tiesas spriedumiem.

Līdz galam nav izdevies īstenot vienādu tiesību piemērošanu ieslodzījumu vietās. Notiesātajiem vīriešiem soda izciešanas noteikumi joprojām ir bargāki nekā tādu pašu noziegumu pastrādājušām sievietēm. Arī jaunā cietuma būvniecība vairākkārt atlikta, un Liepājas cietuma celtniecībai veikti vien priekšdarbi.

"Risinājumu noteikti varēja atrast. Es saprotu, ka mūsu ieslodzītajiem pēc cilvēktiesībām pienākas jauni cietumi, tāpat, cik, ieslodzītie vēršas Satversmes tiesā vai Eiropas Cilvēktiesību tiesā, viņi vienmēr vinnē valsti. Jo mūsu sodu izpildes likums ir pēdējais padomju laika likums," pauda Osipova.

Šā gada 2.jūnijā bija jānotiek galīgajam balsojumam par smagās diskusijās tapušo Civilās savienības likumprojektu.

Tam bija jāsakārto valsts aizsardzība viendzimuma pāriem, tai skaitā mantojuma jautājumā, ko uzdeva Satversmes tiesa. Taču 49 deputāti, tai skaitā arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, nebalsoja, tā bloķējot Saeimas darbu. Kvoruma trūkuma dēļ Saeimas sēdi nācās atlikt un balsojums par šo likumprojektu uzskatāms par nenotikušu.

"Šinī gadījumā mēs esam nonākuši nepatīkamā situācijā. Tā tam nevajadzētu būt. Bet Satversmes tiesai nav nekādi instrumentu, lai to šobrīd kaut tā ietekmētu. Te ir runa par visiem valsts iedzīvotājiem pēc vieniem principiem. Ka visiem pienākas privātās dzīves aizsardzība," tā pauda Osipova.

Nākamajai Saeimai būs jālemj par Civilās savienības likumprojekta pārņemšanu. Tikmēr augustā Administratīvajā rajona tiesā jau pasludināti četri spriedumi, kur tiesa konstatējusi ģimenes attiecības starp viendzimuma pāra partneriem. Un šī tiesa saņem arvien jaunas prasība

Kā raidījumā atgādina TV3 žurnāliste Ilze Jaunalksne-Rēdere, viens no neizdarītajiem aizejošās Saeimas mājas darbiem ir arī atvieglots regulējums vēja parku būvniecībai. 

Steigā virzītajam likumprojektam pēc Saeimas Juridiskā biroja domām ir būtiski trūkumi un nākamajam parlamentam to var nākties labot.

Saeimas Juridiskais birojs norāda, ka atvieglotā būvniecības procedūra bez ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras, sākotnēji bija iecerēta grandiozo vēja staciju ar kopējo jaudu 50 megavati izveidei. Taču likumprojektā pretēji iecerētajam, atvieglotā kārtība tagad attiecināma arī uz daudz mazākiem projektiem, un arī uz sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību, ko nekādi nevar uzskatīt par atjaunojamo enerģiju.

Kritiku saņem vēl viens pēdējā brīdī virzīts likumprojekts, ar kuru paredzēts būtiski ierobežot krievu valodas lietojumu mūsu valstī. Saskaņā ar to krievu valodai būtu jāpazūd no reklāmām, internetbankām, tīmekļa vietnēm un citur.

Daudzi deputāti un Valsts prezidents to atbalsta, un uzskata par būtisku ieguldījumu valsts valodas stiprināšanā, bet Saeimas Juridiskais birojs likumprojektu sauc par pavirši sagatavotu.

Raidījums uzsver, ka bez, iespējams, labojamiem vai no jauna pieņemtajiem likumiem, nākamajai Saeimai priekšā arī vēl citi svarīgi uzdevumi. Piemēram, tai būs jāpabeidz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apvienošana ar Latvijas Banku, jāieceļ jauns priekšnieks Finanšu izlūkošanas dienesta vadībā, jo konkursa uzvarētāju, līdzšinējo priekšnieci Ilzi Znotiņu, parlaments bez argumentiem izbrāķēja.

NP atgādina, ka14.Saeima būs arī tā, kurai būs jābalso par divām sevišķi nozīmīgām amatpersonām – tai būs jāapstiprina amatā ģenerālprokurors un jāievēl nākamais Valsts prezidents.

Plašāk skaties TV3 sižetā:

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu