Vēl viens “cerību stariņš” ir Saūda Arābija, kas ir aktīvi strādājusi, lai diversificētu ekonomiku no naftas ieņēmumiem.
“Ir ieviestas reformas, kas ļauj samazināt ierobežojumus attiecībā pret sievietēm, strādājošajiem, tūristiem un naktsdzīvi, kas tuvāko divu gadu laikā Saūda Arābijai sola izaugsmi līdz 6%. Režīms investē naftas naudu infrastruktūrā, piemēram, veidojot “viedās pilsētas” – futūristiskā pilsētas konceptā, kurā netiek izmantotas automašīnas,” pauž Šarma.
Neraugoties uz to, ka valsts tiek kritizēta par politiskām represijām un cilvēktiesību neievērošanu, Saūda Arābija palielina ekonomiskās brīvības un iegulda lielus līdzekļus ilgtspējīgā pilsētas vides attīstībā.
Vispārsteidzošākā valsts šajā sarakstā ir Japāna, kur izaugsme turpina pieaugt. Ilgus gadus Japānā bija deflācija, un pašlaik Japāna ir viena no retajām valstīm, kur no inflācijas izdodas gūt labumu. Turklāt inflācijas apjoms ir ap 2%.
“Darbaspēka izmaksas Japānā ir zemākas nekā Ķīnā. Zemā jenas cena palielina eksporta apjomu un ļauj atdzīvināt tirgu, kas cietis no kovida pandēmijas, atceļot ierobežojumus ārvalstu tūristiem,” norāda Šarma.
Jebkura no šīm ekonomikām varētu mainīt savu kursu, mainoties valsts vadītājiem, politikai un citām niansēm. Ir skaidrs, ka šīs valstis pašlaik ir starp tām, kam ir ļoti laba atdeve no finanšu tirgus.
“Raugoties uz globālo situāciju un meklējot veiksmes stāstu, var redzēt, ka veidojas jaunie uzvarētāji,” noslēdz Šarma.