Turpinās izmeklēšana par noplūdēm no gāzesvadiem “Nord Stream” un “Nord Stream 2”. Vācija notikušo izmeklē kā sabotāžu. Zviedrijas sabiedriskais medijs SVT vēsta, ka Zviedrijas un Dānijas seismiskās stacijas fiksējušas spēcīgus sprādzienus zem ūdens tieši tajās vietās, kurās fiksētas noplūdes.
SVT vēsta, ka Zviedrijas Nacionālais seismoloģiskais tīkls pirmdien fiksējis divas nepārprotamas eksplozijas gāzes noplūdes rajonā. Viens no sprādzieniem bija 2,3 magnitūdas spēcīgs, un tas reģistrēts vairākās seismoloģiskajās stacijās Zviedrijas dienvidos.
“Var skaidri redzēt, kā viļņi nāk no dzelmes uz virspusi. Nav šaubu, ka tas bija sprādziens,” norāda seismologs, Zviedrijas Nacionālā seismoloģiskā tīkla direktors Bjerns Lunds.
Pirmais sprādziens fiksēts pirmdienas naktī plkst. 2:03, bet otrais – 19:04 vakarā. Brīdinājumi par gāzes noplūdi saņemti pirmdien 13:52 un 20:41. Pēc SVT rīcībā esošās informācijas, sprādzieni notikuši vietā, kur fiksēta gāzes noplūde.
Pēdējā reize, kad šajā apgabalā noticis līdzīgs seismoloģisks notikums, bija 2016. gadā. Lunds norāda, ka šis apgabals nav tā vieta, kur tiek veiktas bruņoto spēku mācības, kur potenciāli varētu tikt izmantotas arī zemūdens bumbas.
“Mēs parasti saņemam informāciju par sprādzieniem, kas notiek zem ūdens, bet citreiz nesaņemam. Šajā gadījumā mēs neesam saņēmuši informāciju, kas ir sprādzienu iemesls,” sacīja Lunds.
Viņš piebilda, ka informācija par notikušo nodota Zviedrijas Bruņotajiem spēkiem.
Iepriekš vēstīts, ka divas no noplūdēm atrodas "Nord Stream" gāzesvadā uz ziemeļaustrumiem no Bornholmas salas Baltijas jūrā, bet vēl viena konstatēta "Nord Stream 2" uz dienvidaustrumiem no šīs salas.
"Nord Stream" noplūdes atrodas Dānijas un Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos, bet "Nord Stream 2" noplūde atrodas Dānijas teritoriālajos ūdeņos.
Neviens no šiem gāzesvadiem šobrīd nedarbojas, tāpēc šie incidenti neietekmē gāzes piegādes Eiropai.
Šo incidentu iemesli nav noskaidroti, bet novērojamas sabotāžas pazīmes, ziņu aģentūrai DPA otrdien pavēstīja informācijas avoti Vācijas drošības dienestos. Šādu iejaukšanos varētu īstenot vien valsts līmeņa spēlētājs, ņemot vērā tās tehnisko sarežģītību, skaidro informācijas avots.
Arī Kremlis reaģējis uz šīm ziņām par noplūdēm, norādot, ka sabotāžas iespējamība nav izslēdzama.
"Acīmredzams, ka notikusi cauruļvadu bojāšana. Neviens iespējamais iemesls šobrīd netiek noraidīts, kamēr tiek gaidīti izmeklēšanas rezultāti," sacīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
Tikmēr Eiropas Komisijas preses pārstāvis uzsvēra, ka šobrīd ir priekšlaicīgi spekulēt par šo noplūžu iemesliem.
Saistībā ar noplūdēm Dānijā un Zviedrijā sapulcinātas krīzes vadības komandas.
Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linde laikrakstam "Aftonbladet" sacīja, ka krīzes sarunās pārstāvētas vairākas ministrijas un valdības aģentūras.
"Es nevēlos spekulēt par [notikušo]," viņa sacīja avīzei. "Jābūt pilnīgi pārliecinātam, kas notika un kā tas ietekmē mūsu drošību."
Kaimiņvalstī Dānijā vairāku valdību aģentūru pārstāvji pulcējušies, lai apspriestu, kā rīkoties saistībā ar noplūdēm.
Noplūžu vietā ūdeņos pie Dānijas redzami burbuļi, kas izplatās zonās, kuru diametrs ir no 200 līdz 1000 metriem, paziņoja Dānijas armija.
"No lielākās noplūdes ceļas burbuļi, izplatoties kilometra diametrā. Mazākā noplūde rada ap 200 metru diametru," teikts armijas paziņojumā, kuram pievienotas fotogrāfijas no noplūžu vietām.
