Krievijas diktatora Vladimira Putina lēmums par “daļējas” mobilizācijas izsludināšanu valstī, kas saistīts ar Krievijas neveiksmēm karā Ukrainā (ko Kremļa saimnieks joprojām turpina dēvēt par “speciālo militāro operāciju”, nevis karu), Krievijas ekonomikai rada milzīgus riskus, norāda aģentūras “Bloomberg” analītiķi.
Galvenais rādītājs ir Krievijas IKP, un jau šogad tā kritums var būt daudz nozīmīgāks, nekā prognozēts iepriekš. Tāpat arī tuvākajos gados Krievijas ekonomikā izaugsmes, visticamāk, nebūs.
Tam iemesls ir fakts, ka mobilizācijas dēļ karā tiek iesaukti daudzi strādājošie, kurus aizstāt būs ļoti sarežģīts uzdevums. Tāpat jāņem vērā, ka Krievijā pašlaik valda lielas bailes un satraukums – daudzi darbspējīgā vecumā esošie Krievijas pilsoņi pamet valsti, jo baidās tikt iesaukti armijā un nosūtīti uz karu Ukrainā.
“Darbaspēka trūkums negatīvi ietekmēs jau tā nelielos Krievijas iedzīvotāju ienākumus un iekrājumus, un tas būtiski skars mobilizēto ģimenes,” pauž speciālisti. Tas nozīmē, ka Putina izsludinātā mobilizācija paātrinās Krievijas ekonomikas kritumu, kas radīs triecienu patērētāju noskaņojumam.
Krievijas iedzīvotāji sāks atteikties no lielākiem pirkumiem un orientēsies tikai uz pirmās nepieciešamības precēm. Tas savukārt radīs ļoti lielu pieprasījuma kritumu, kam būs negatīvas sekas uz IKP.
Tāpat arī Krievijas iedzīvotājiem būs jārēķinās ar straujāku inflācijas pieaugumu.
“Mobilizācijas sekas Krievijas ekonomikā būs jūtamas vismaz tuvākos piecus gadus,” prognozē “Bloomberg” ekonomists Aleksandrs Isakovs.
Iepriekš vēstīts, ka pēc mobilizācijas izsludināšanas Krievijas fondu tirgus pieredzēja lielu kritumu. Turklāt Krievijas ekonomikai negatīvas ziņas ir tās, ka arī naftas cenas ir nokritušās līdz pēdējo deviņu mēnešu laikā zemākajam līmenim, līdz ar to Krievijas budžetā veidojas liels deficīts – naftas ieņēmumi samazinās, taču kara finansēšana kļūst arvien dārgāka.
