Saeimas komisijā spraigas diskusijas par Skultes termināļa celtniecību

TVNET/LETA
Saeimas komisijā spraigas diskusijas par Skultes termināļa celtniecību
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 1
Foto: publicitātes

eatvieglojot ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūru, Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli līdz likumprojektā paredzētajam 2024.gada septembra vidum nevarēs pagūt uzbūvēt, šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pavēstīja Skultes termināļa attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.

Viņš skaidroja, ka pašlaik IVN ir paredzētas ļoti detalizētas prasības, tajā skaitā ir jāveic liela apjoma modelēšana tehniskajiem riskiem ar domino efektiem. Tas būtu laikietilpīgs process, kas prasītu vismaz gadu, kura laikā arī nevarēs sākt termināļa projektēšanu, atzīmēja Miķelsons.

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors atzīmēja, ka Eiropas Savienības direktīva paredz iespēju, ka uz peldošiem termināliem var neattiecinātu pilnu IVN. Miķelsons skaidroja, ka IVN ir jāveic, taču viņš aicina apsvērt, ka likumā noteiktu, ka tā būtu vienkāršāka un to varētu pabeigt agrāk.

Komisijas sēdē atbildot uz deputāta Jāņa Vitenberga (NA) jautājumu, Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis Kaspars Lore apliecināja, ka nekādu valsts atbalsta piešķiršanu likumprojekts nerisina.

Savukārt Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Dace Berkolde norādīja, ka EM nepieciešams izvērtēt, vai tas, ka termināļa attīstītājiem tiek paredzēts izņēmums no konkursa procedūras, neietver valsts atbalstu, piemēram, caur piekļuvi zemei vai jūras ūdeņiem.

Piekrastes vides aizsardzības biedrības pārstāve Marta Timrota piebilda, ka "Skulte LNG Terminal" projekta virzītāji nemitīgi skaidro, ka viņu risinājums būs lētākais, nepārsniegs 120 miljonus eiro investīcijas, tai pat laikā atzīstot, ka Lietuva sava termināļa izbūvē jau patlaban ieguldījusi 500 miljonus eiro.

"Lai gan šie cipari acīm redzami neatspoguļo reālo situāciju, ir skaidrs, ka taupīts tiks uz visu, ieskaitot drošības un vides aizsardzības risinājumus," apgalvoja Timrota. Piestātnei, lai droši pietauvotu kuģi ar 17 000 kubikmetru (m3), ir jābūt ap 200 metru garai, turklāt nepieciešams 5 kilometru cauruļvada valnis zem ūdens, kas fundamentāli mainīs sanešu plūsmu jūrā, būtiski ietekmējot biotopus zem ūdens un radīs krasta līnijas eroziju, norādīja biedrības pārstāve.

Viņa uzsvēra, ka arī jebkura no dažādajām regazifikācijas iekārtām, ko min "Skulte LNG Terminal", nopietni ietekmēs jūras biodaudzveidību, jo jāatceras, ka Baltijas jūra ir sekla, kas nozīmē, ka tās vide ir īpaši jūtīga.

""Nordstream" gāzesvada noplūdes pašlaik jo īpaši izgaismo virkni drošības un vides aspektu, kas jāvērtē pirms šādas sprādzienbīstamas iekārtas būvniecības. Nekādā gadījumā nedrīkst atvieglot IVN procedūru "Skulte LNG Terminal"," uzsver Timrota.

Komisija šodien atbalstīja likumprojekta "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli" virzīšanu tālākai izskatīšanai Saeimā.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu