Krievijas ekonomikas perspektīvas strauji pasliktinājušās vēl pirms tam, kad tika noteiktas sankcijas pret naftu un tās produktiem. Pirmās pazīmes bija budžeta ieņēmumu sarukums jau augustā. Sankcijas, ko ieviesušas Rietumvalstis, atteikšanās no Krievijas naftas piegādes un teju izbeigtais naftas eksports uz Eiropu jau jūtami redzams Krievijas ieņēmumos.
Gada pirmajā pusē Krievijas budžeta pārpalikums bija 500 miljardi rubļu, bet augustā tas bija sarucis līdz 137 miljardiem rubļu. Analītiķi uzsver, ka tas norāda uz liela budžeta deficīta veidošanos.
"Augustā Krievijas budžeta ieņēmumi gada izteiksmē saruka par 10 procentiem. Kopējie izdevumi gada pirmo astoņu mēnešu laikā pieauga par 20%, bet militārie izdevumi - pat par 50-70%," sacīja "Swedbank" Igaunijas nodaļas galvenais ekonomists Tīnu Mertsina.
Pēc viņa vārdiem, Krievijas ekonomikas kritums otrajā ceturksnī, salīdzinot ar analoģisku periodu gadu iepriekš, bija četri procenti. Tomēr pirmais ceturksnis Krievijas ekonomikai bija spēcīgs, tāpēc pirmā pusgada IKP kritums ir tikai 0,25%.
"Kritums gada otrajā pusē būs stiprāks. Jo ilgāk darbosies sankcijas, jo lielāks kaitējums būs Krievijas ekonomikai un tās ražošanas potenciālam, nemaz nerunājot par konkurētspēju," tā Mertsina.
Saražotās produkcijas apjoms samazinās jau kopš aprīļa. Nominālā izteiksmē spēcīgs saglabājas algu pieaugums, taču reālās algas, ņemot vērā inflāciju, patiesībā ir sarukušas. Līdz ar to kritušies arī vairumtirdzniecības apjomi un mazinājusies patērētāju pārliecība. Preču imports faktiski izbeidzas. Īpaši stipri tas jūtams tehnoloģiju jomā.
"Neraugoties uz to, otrajā ceturksnī būvniecības izmaksas un maksa par nekustamo īpašumu turpināja augt. Ja Maskavā un Krievijā kopumā cenu kāpuma bremzēšanās bija mērena, tad Sanktpēterburgā īpašumu cenu pieauguma apstāšanās bija strauja - no 26% pirmajā ceturksnī līdz sešiem procentiem otrajā," saka Mertsina.
Nozīmīgu triecienu Krievijas eksportam devis Eiropas Savienības noteiktais liegums importēt Krievijas jēlnaftu, kas vēl tikai stāsies spēkā decembrī. Februārī analogs liegums stāsies spēkā naftas produktiem. Tajā pašā laikā tas var palielināt naftas cenas, kas var mīkstināt eksporta apjoma mazināšanos.
Pašlaik naftas cenas svārstās pirmskara līmenī, jo pasaules pieprasījums jūlijā nokritās līdz 1,1 miljonam barelu naftas dienā. Parasti gan jūlijā pieprasījums palielinās.
Pieprasījuma kritums skaidrojams arī ar Ķīnas un Indijas patēriņa kritumu, kas pašlaik ir vieni no lielākajiem Krievijas naftas pircējiem. Pieprasījums ir krities arī citur pasaulē - gan Indonēzijā, gan Eiropā, gan Saūda Arābijā, kas ļāva "Brent" markas jēlnaftai kristies līdz 88 dolāriem.
Krievijas jēlnaftas markas "Urals" cena nokritās līdz 68 dolāriem, kas ir pierādījums tam, ka faktiski Krievijas naftai tirgū nav lielas vērtības.
Tāpat septembrī arī kritās dabasgāzes cena, jo Eiropas Savienība faktiski sākusi enerģētikas tirgus reformēšanu. Lai arī dabasgāzes cena tuvākajā laikā saglabāsies augsta, nākotnes līgumu cenu tendences liecina par gāzes cenas kritumu nākotnē. "Goldman Sachs" prognozē būtisku cenu kritumu jau nākamā gada pirmajā pusē.
"Krievijas darba tirgus uz krīzēm reaģē citādāk nekā Eiropas tirgus, taču tajā tāpat ir jūtami ekonomiskie satricinājumi," skaidro Mertsina.
Inflācija, kas aprīlī sasniedza augstāko punktu (17,8%), pakāpeniski ir samazinājusies, bet augustā tā joprojām bija 14,3% augsta. Turklāt, Krievijas Centrālā banka samazinājusi procentu likmi no marta 20% līdz 8%, kas ir pat zemāk nekā pirms kara - februārī Krievijas procentu likme bija 9,5%. Pēc Mertsinas vārdiem, procentu likmju samazinājumam ir jāatdzīvina ekonomika, lai gan inflācija joprojām ir augsta.
Pēc SEB bankas Igaunijas nodaļas stratēģa Pētera Kopela vārdiem, Krievijas ekonomikas stāvoklis īstermiņā izrādījās nedaudz labāks, nekā gaidīts. Īsti netika novērtētas Krievijas ekonomikas inerces spējas, kas ļāva Krievijas biznesam strādāt arī pēc sankciju ieviešanas.
"Turklāt faktiski uzreiz finanšu iestādes dzēsa banku paniku, pieņēma virkni pasākumu, kas neļāva Krievijas ekonomikai sabrukt. Piemēram, iedzīvotāju grupām ar mazākiem ieņēmumiem tika palielināta minimālā alga par 10%, tika indeksētas pensijas. Lai arī reālie ienākumi ir kritušies, tas nav bijis tik manāmi un nevienu īpaši neuztrauca. Pašlaik jau notiek strukturālas izmaiņas patēriņā un tas nav ātrs process," skaidro ekonomiskā ģeogrāfe, Maskavas Valsts universitātes profesore Nataļja Zubareviča.
"Budžeta ieņēmumi no naftas pašlaik ir apmēram tādā pašā līmenī kā pirms gada. Tomēr izdevumi pieaug, tāpēc jau pēc pāris mēnešiem Krievijas budžets būs ar mīnusa zīmi, bet deficīts pieaugs līdz gada beigām," Somijas sabiedriskajam medijam "Yle" sacīja Somijas Bankas pārstāve Laura Solanko. Pirktspējas mazināšanās izpaužas patēriņa kritumā, kā dēļ valsts neiegūst nodokļus no apgrozījuma, uzņēmumu un ienākumu nodokļus. Fakts, ka Krievija faktiski ir beigusi gāzes eksportu uz Eiropu, arī samazina tās ienākumus.
"Austrumu kaimiņš izmanto gāzi kā ieroci, lai grautu Eiropas vienotību. Krievija to var atļauties, jo kopējie gāzes ieņēmumi eksporta jomā ir relatīvi nelieli. Ja situācija nemainīsies, dramatiskākas sekas būs pašam "Gazprom", kam eksports joprojām galvenokārt ir orientēts uz Eiropas Savienību," skaidro Solanko.
Ilgākā perspektīvā Krievijas ekonomiku nekas labs negaida. Valdība, protams, var mēģināt stimulēt ekonomiku ar investīcijām, taču ierobežotos eksporta apstākļos, kad nav iespējams rast nopietnu noieta tirgu kokmateriāliem, naftai, gāzei, ķīmiskajiem produktiem un metāliem, ar vienām investīcijām izglābt ekonomiku neizdosies.
"Nav iespējams ātri atrast aizvietotājus aizgājušajiem eksporta partneriem. Ar ārzemju aprīkojumu situācija arī nav spīdoša. Rezerves daļu trūkums un piegāžu laiks arī bremzē ražošanas ciklu," saka Kopels.
Aģentūra "Bloomberg" kā piemēru min vairākus Krievijas ekonomikas attīstības scenārijus. Ņemot vērā vidējo optimistisko prognozi, Krievija pie 2021. gada rādītājiem varēs atgriezties pēc 5-6 gadiem. Tomēr ne viss ir mērāms ar IKP.
"Krievija būs milzīga Ziemeļkoreja - daudz bagātāka un izglītotāka, taču bez perspektīvas attīstības iespējām, ja nemainīsies pastāvošā vara," pieļauj ekonomists Sergejs Gurijevs.
"Tā būs stagnējoša, no visas pārējās pasaules nogriezta ekonomika."
Skaidrs, ka bez Rietumvalstu tehnoloģijām Krievijas uzņēmumi sāks pāriet uz "draudzīgo valstu" ražotām iekārtām. "Tomēr pieeja augstajām tehnoloģijām ir nogriezta, tāpēc tehnoloģiski Krievija no Rietumiem atpaliks par divām paaudzēm," prognozē Kopels.
Tāpat rodas jautājums: ja naftu un gāzi iepriekšējos apjomos neizdosies eksportēt, kas notiks ar infrastruktūru, kas nepieciešama šo izrakteņu ieguvei? Ja kādu laiku iekonservē šahtu, tas ir ļoti dārgs process, jo pēc tam faktiski no jauna jāveic urbums.
"Ir pieļāvumi, ka sliktākā scenārija gadījumā pēc kāda laika Krievija nevarēs apmierināt pat iekšējo pieprasījumu," pauda Kopels.
Krievijas iedzīvotāji tāpat nevar rēķināties, ka gāzes pārpalikumi nonāks attālo reģionu iedzīvotājiem. "Ir naivi cerēt, ka "Gazprom" sāks domāt par gāzes piegādi pilsētām un ciemiem, kas joprojām Krievijā dzīvo bez gāzes. Tie ir ilgtermiņa darbi, kuriem iepriekš "Gazprom" tērēja lielu daļu valūtas iekrājumu, iepērkot arī Rietumvalstu aprīkojumu," brīdina Zubareviča.
