Zināms, ka šauta brūce vēderā parasti nav savienojama ar dzīvību, tomēr ne Aleksisa St. Martēna gadījumā. Gluži otrādi. Viņš, sašauts vēderā, ne tikai nodzīvoja garu mūžu, bet pat kļuva par kārotu izpētes objektu ārstiem un zinātniekiem. Kāpēc? Jo lodes atstātais caurums ļāva vērot, kā organisms pārstrādā ēdienu.
Pēc gadu ilgām ciešanām brūce beidzot sadzija, tiesa, tās malas nesaauga, zem ribām veidojot paliekošu caurumu, kas ļāva ieskatīties Martēna kuņģī. 18 mēnešus pēc negadījuma caurumam arī izveidojās dabisks sfinkters jeb gredzenveida muskulis, kas varēja sarauties, neļaujot no kuņģa izkrist ēdienam. Tiesa, šo sfinkteru bija viegli attaisīt ar pirkstu, tāpēc ārstiem bija unikāla iespēja ieskatīties gremošanas procesos.