Daudz trokšņa no nekā: Situācija vienā no pasaulē nozīmīgākajām bankām nav tik slikta, kā varētu šķist

TVNET | FINANCENET
Daudz trokšņa no nekā: Situācija vienā no pasaulē nozīmīgākajām bankām nav tik slikta, kā varētu šķist
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 2
Foto: Reuters / Scanpix

Pirms dažām dienām Šveices banka “Credit Suisse” centās slāpēt baumas, kas izskanēja sociālajos tīklos par bankas finanšu problēmām. Banka centās pārliecināt investorus un klientus, ka akciju cenu vērtības kritums un maksātnespējas iespējamības pieaugums neatspoguļo patieso bankas stāvokli. “Financial Times” apkopoja galvenos faktus par iespējamajām problēmām “Credit Suisse”.

Visvairāk investorus un ekonomistus uztrauc “Credit Suisse” kapitālstāvoklis, kas atspoguļo bankas spēju tikt galā ar zaudējumiem, kā arī likviditātes līmenis, kas pārcieš īstermiņa stresa periodu.

Septembrī “Deutsche Bank” analītiķi izvērtēja Šveices bankas īstenotos stingros krīzes pārvarēšanas pasākumus un secināja, ka bankai nepieciešams atrast papildu četrus miljardus franku restrukturizācijas izdevumiem, jaunu biznesa līniju attīstīšanai un kapitāla koeficientu stiprināšanai, ko prasa regulatori.

Piektdien “Keefe, Bruyette & Woods” analītiķi prognozēja, ka “Credit Suisse” būs nepieciešami jau seši miljardi franku. Tika norādīts, ka pēc bankas aktīvu izpārdošanas bankai nāksies lūgt investoriem iepludināt četrus miljardus franku, lai izpildītu attīstības plānu un novirzītu līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, kā arī reaģētu uz tādiem notikumiem kā klientu zaudējumi.

“Credit Suisse” tirgus kapitalizācija samazinājās līdz 10 miljardiem franku, bet akciju vērtība dažu nedēļu laikā kritās par 25%. Paredzams, ka “Credit Suisse” pārdos savu investīciju banku un tas ļaus iegūt divus miljardus franku. Tāpat arī bankas maksātnespējas iespējamība ir būtiski pieaugusi.

Bankas atbilde

Banka uzstāj, ka visi likviditātes un kapitāla rādītāji ir normas robežās. “Credit Suisse” uzsver, ka, salīdzinot ar citām Eiropas bankām, tai koeficients CET1 ir tuvu UBS, HSBC, “Deutsche Bank” un “BNP Paribas” koeficientiem.

Tāpat bankai ir arī 15,7 miljardu franku liels papildu kapitāls, pateicoties pirmā līmeņa (AT1) īpašajām obligācijām, kuras stresa apstākļos var pārvērst kapitālā. Tāpat banka vasarā piesaistījusi 1,5 miljardus dolāru vērtu kapitālu, pateicoties AT1 obligāciju izsniegšanai ar 9,75% ienesīgumu. Tagad šis rādītājs palielinājies līdz 12,5%.

Turklāt, ņemot vērā regulatoru prasības, bankai ir 44,2 miljardus franku liels kapitāls “melnai dienai”, kas ļaus segt zaudējumus un nepieļaus bankrotu. Tāpat arī likviditātes segšanas koeficients (LCR) “Credit Suisse” ir 191%, kas ir ievērojami augstāks nekā citām bankām.

“Mums būtu jāzaudē 97 miljardus franku liels kapitāls, lai ar mūsu klientiem un strādājošajiem vispār kaut kas notiktu,” pauda “Credit Suisse” amatpersona, uzsverot, ka bankas rīcībā ir visi nepieciešamie drošības līdzekļi. “Finanšu krīzes laikā UBS arī zaudēja miljardus, bet šo banku izglāba. Mums tādu problēmu pašlaik nav.”

Citu banku reakcija

“Pagaidām būtu pārsteidzīgi vilkt paralēles ar banku krīzi 2008. gadā un “Deutsche Bank” krīzi 2016. gadā,” sacīja analītiķis Endrjū Kūms, salīdzinot Šveices bankas situāciju ar iepriekšējām banku krīzēm.

“No mūsu skatupunkta, raugoties uz bankas otrā ceturkšņa rezultātiem, var redzēt – “Credit Suisse” kapitāls un likviditāte ir labā līmenī,” pauda “JPMorgan” analītiķis Kīans Abuhoseins.

Kas notiks tālāk?

Pašlaik izskatās, ka bankas akcionāri ir ieklausījušies “Credit Suisse” un citu analītiķu teiktajā un nomierinājušies. Tāpat arī bankas akciju vērtība ir atguvusies.

Austrālijas biznesa izdevuma ABC žurnālists, kurš svētdienas vakarā “Twitter” ierakstīja ziņu, ka “liela starptautiskā investīciju banka atrodas uz bankrota robežas”, savu ierakstu nu ir dzēsis. Tāpat arī biznesa izdevuma vadība ir atvainojusies par šīm ziņām, kuras izrādījušās nepatiesas.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu