Irānas bezpilota lidaparāti: relatīvi lētāks un bīstamāks risinājums nekā dārgas raķetes (6)

Vēl pavasarī amerikāņu mediji, atsaucoties uz amatpersonām, sāka rakstīt, ka Krievijai sāk izsīkt augstas precizitātes raķešu krājumi. Vēlāk to apstiprināja arī Ukrainas izlūkdienestu iegūtās ziņas. Krievijas militārā elite centās vienoties par raķešu piegādēm ar Ķīnu un pat Ziemeļkoreju. Tomēr, kā izskatās, šīs pārrunas nav devušas Krievijai vēlamo rezultātu.

Krievija sāka izmantot vecas un neprecīzas raķetes X-59 un X-22 (kā arī to analogus). Tāpat krievi sāka sistemātiski apšaudīt Mikolajivu un Harkivu ar raķešu kompleksiem S-300, kas tika pārprofilēti no pretgaisa aizsardzības sistēmu funkcijām uz sauszemes uzbrukumu veikšanu.

Tomēr, kā izskatās, tas neapmierināja Kremļa ambīcijas attiecībā uz Ukrainas pilsētu iznīcināšanu. Jūlijā kļuva zināms, ka Krievija cenšas panākt vienošanos ar Irānu par bezpilota lidaparātu iegādi, kas acīmredzot ir izdevies.

Kāpēc dronus piegādā Irāna?

Atšķirībā no Krievijas Irāna visai sen ir sapratusi bezpilota lidaparātu sistēmu nozīmīgumu gan izlūkošanā, gan uzbrukumu veikšanā atsevišķiem mērķiem. Vēl deviņdesmitajos gados Teherāna dibināja labus sadarbību ar Ķīnu aizsardzības jomā, kas ļāva iegūt dažādu raķešu sistēmu komplektēšanai nepieciešamās detaļas. Tāpēc daudzi Irānas bezpilota lidaparāti izskatās kā Ķīnas analogi.

Tāpat Irāna izmantoja Ķīnas pieeju, lai radītu Rietumvalstu ieroču kopijas. 2014. gadā Irāna apstiprināja, ka tai izdevies radīt amerikāņu drona RQ-170 kopiju, kas ieguva “Shahed 191” nosaukumu. Irāņu bezpilota lidaparāts “Shahed 129” tiek uzskatīts par amerikāņu drona “MQ-9 Reaper”, bet izlūkošanas-uzbrukuma drons “Mohajer-6” - par turku “Bayraktar TB-2” kopiju.

Līdz ar to Irāna ir radījusi pietiekami plašu bezpilota lidaparātu klāstu: sākot no nelieliem izlūkošanas droniem, beidzot ar lielām uzbrukuma sistēmām. Vašingtonas institūta zinātniskais darbinieks Irānas un Persijas līča drošības un aizsardzības jautājumos Farzins Nadimi uzskata, ka Irāna Krievijai var piegādāt vairākus bezpilota lidaparātu modeļus.

Viens no tiem ir “Shahed-129”, kas paredzēts izlūkošanas un uzbrukuma operācijām, kura lidojuma ilgums ir līdz 24 stundām. Maksimālā slodze – 400 kilogrami un lidojuma attālums līdz 2000 kilometriem, izmantojot zemes vai gaisa bāzes stacijas.

Vidējās klases drons “Mohajer-6” darbojas 200 kilometru rādiusā, un tā kravnesība ir 40 kilogrami. Lidojuma ilgums – 12 stundas. Tāpat Irāna varētu Krievijai piegādāt “Shahed-123” un augstas precizitātes “Shahed-131/136”, kā arī “Kian-2” modeļa dronus, kuru darbības attālums varētu būt ap 1500-2000 kilometriem.

“Ababil-3” ir neliels bezpilota lidaparāts, kurš var pārvadāt divas vadāmas “Qaem” bumbas, kas sver 1,7 kilogramus. Tā darbības rādiuss ir seši kilometri.

Precīzi dronu parametri nav zināmi, jo Irānai ir tendences pārspīlēt rādītājus. Piemēram, attiecībā uz “Shaded-136” teikts, ka tā lidojuma attālums sasniedz pat 2500 kilometru. Efektīvais darbības attālums realitātē ir ap 100 kilometriem, 2,5 reizes mazāk.

Precīza Irānas dronu cena arī nav zināma. Pēc neoficiāliem datiem, “Shaded-129” cena ir aptuveni 7,5 miljoni dolāru. Tas ir 3-4 reizes lētāk nekā amerikāņu oriģināls “MQ-9 Reaper”, kas 2020. gadā maksāja 32 miljonus dolāru.

Krievijas iecienītie “Shahed-136” droni var būt ļoti lēti, jo tie pēc specifikācijām ir līdzīgi Ķīnas ražotajiem droniem. Piemēram, Ukraina veica uzbrukumu naftas bāzei Rostovā ar Ķīnā ražotu bezpilota lidaparātu “Mugin-5 PRO”, kura vērtība ir sākot no 10 000 dolāriem.

“Irānas bezpilota lidaparāti ir relatīvi lēti, ņemot vērā, ka tiem ir arī komercdronu komponenti. Ukraina vērtē, ka “Shahed-136” varētu maksāt ap 20 000 dolāru.

Tie var būt efektīvi, jo šos dronus var izmantot precīziem triecieniem pa militāriem mērķiem. Tāpat tos var izmantot kā psiholoģisku ieroci, kad tiek uzbrukts Odesai un citām pilsētām, kas atrodas tālu no frontes līnijas,” “Forbes” skaidro eksperts Semuels Bendets.

Pēc analītiķa teiktā, šie droni var būt pietiekami precīzi. Tos palaiž vairākus uzreiz, lai varētu pārvarēt Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas, jo vismaz viens drons spēj izlauzties cauri aizsardzībai un sasniegt mērķi. Tieši šī arī ir “Shahed-136” lielākā bīstamība.

Lielākā bīstamība

Septembra vidū “The Wall Street Journal”, atsaucoties uz Ukrainas Bruņoto spēku 92. mehanizētās brigādes pulkveža Rodiona Kulagina teikto, vēstīja, ka Irānas dronu uzbrukumu rezultātā uzspridzinātas piecas Ukrainas artilērijas sistēmas un divi bruņutransportieri. Neraugoties uz to, ka attiecībā uz Irānas droniem pastāv zināma piesardzība, ir skaidrs, ka liels to daudzums ļauj radīt nozīmīgas sekas.

Irānas bezpilota lidaparātus var komplektēt arī Krievijas teritorijā no daļām, ko piegādā Irāna. Pēc Bendeta vārdiem, Krievija pati ik dienas var nokomplektēt vairākus dronus.

“Ir liecības, ka vairāki Krievijas uzņēmumi var ik dienas nokomplektēt vairāk nekā desmit dronu. Ņemot vērā to zemās izmaksas un relatīvi vienkāršo uzbūvi, iespējams, ka Krievija spēs nokomplektēt nozīmīgu skaitu šo ierīču,” sacīja Bendets.

Tajā pašā laikā Krievija arvien biežāk izmanto dronus, lai aizstātu raķešu uzbrukumus. Tā tas notiek uzbrukumiem pret Odesu, Mikolajivu un citām pilsētām. Tā kā bezpilota lidaparāti ir daudz vieglāki nekā raķetes, tiem var būt mazāk postošs efekts nekā spārnotajām vai ballistiskajām raķetēm. Tajā pašā laikā Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām var būt problemātiski vienlaicīgi notriekt 10-20 dronus, jo vieglāk ir iznīcināt mazākā skaitā lidojošas raķetes.

Pēc pēdējām izskanējušajām ziņām, “Shahed-136” dronus ukraiņi ir iznīcinājuši pat ar parastajiem šaujamieročiem. Tomēr daļa no šiem lidaparātiem sasniedz mērķi. Pēc Ukrainas Dienvidu aizsardzības spēku preses pārstāves Natālijas Gumeņukas teiktā, Ukrainas spēki notriekuši 36 Irānas dronus, bet 24 droni sasnieguši mērķi. Acīmredzot Ukrainas pretgaisa sistēmas vēl tiek pielāgotas jauno draudu likvidēšanai.

Krievija turpina terorizēt mierīgos Ukrainas iedzīvotājus arī simtiem kilometru attālumā no frontes, izmantojot lētākas un masveidīgākas tehnoloģijas, salīdzinot ar miljoniem dolāru vērtām raķetēm. Ienaidnieku neinteresē šādu triecienu efektivitāte, jo galvenais to uzdevums ir iedarboties psiholoģiski un morāli uz Ukrainas sabiedrību.