Kopš “daļējās” mobilizācijas izsludināšanas Krievijā, tas ir, laika posmā no 21. septembra līdz 20. oktobrim no Krievijas bankām skaidrā naudā izņemti 959 miljardi rubļu (15,8 miljardi eiro). Kā liecina Krievijas Centrālās bankas dati, panikas kulminācija bija vērojama septembra beigās, un oktobrī situācija bija stabilizējusies. Tomēr naudas aizplūšana turpinājās.
Pēc analītiķu teiktā, līdzekļu aizplūšana ir viens no iemesliem, kādēļ Krievijas Centrālā banka mēneša beigās varētu lemt par procentu likmes celšanu. Neraugoties uz lielo līdzekļu aizplūšanu, banku sistēmai briesmas nedraudot.
Februārī, kad sākās Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, iedzīvotāji strauji izņēma skaidro naudu no bankām. Toreiz skaidrā naudā tika izņemti 1,2 triljoni rubļu (19,7 miljardi eiro). Pieprasījums pēc skaidrās naudas savu pīķi sasniedza februāra beigās, un tas stabilizējās pēc tam, kad Krievijas Centrālā banka strauji cēla procentu likmi – līdz 20%.
Pagājušajā nedēļā Krievijas Centrālā banka novērtēja mobilizācijas ietekmi uz ekonomiku. Trešā ceturkšņa beigās Krievijas ekonomika saskārusies ar jauniem izaicinājumiem, kam nāksies adaptēties.
Piemēram, secināts, ka mobilizācijas dēļ sarūk darbspējīgo iedzīvotāju skaits, kā rezultātā uzņēmumi var saskarties ar ražošanas apjomu un produktivitātes saglabāšanu iepriekšējā līmenī. Mobilizācija negatīvi ietekmējusi arī patēriņa apjomus un patērētāju pārliecību. Septembrī ekonomiskā atlabšana faktiski ir beigusies, bet oktobra sākuma bija vērojams, ka Krievijas ekonomiskā dinamika kļuvusi negatīva.
Arī inflācijas spiediens būtiski pieaudzis, un pagaidām nav skaidrs, kāda būs dinamika šajā jomā. Zināms, ka patērētāju pieprasījums un patēriņa preču un pakalpojumu piedāvājums vienlaicīgi ir samazinājies, un tas var vēl vairāk celt cenas, tāpat – samazinoties pieprasījumam, cenu kāpums var mazināties.
Analītiķi norāda, ka mobilizācijas iespaidā Krievijā ir radusies nenoteiktība gan attiecībā pret patēriņa preču pieprasījumu, gan attiecībā pret investīcijām. Kredītu pieprasījuma jomā, darba tirgū un citos ekonomikas sektoros “sekas vēl jānovērtē”.
