/nginx/o/2022/10/24/14919445t1hb98d.jpg)
Naftas cenas pasaules tirgos pieredzējušas kritumu, ņemot vērā ziņas no Ķīnas, kur nule noslēdzies 20. Ķīnas Komunistiskās partijas kongress, kurā, kā jau iepriekš prognozēts, uz trešo pilnvaru termiņu partijas un valsts vadoņa amatā pārvēlēts Sji Dzjiņpins. Viņš kongresā prezentējis Ķīnas ekonomiskās attīstības plānu, un tas investoriem nav viesis optimismu, vēsta “Bloomberg”.
Aģentūra vēsta, ka decembra nākotnes līgumu cena “Brent” markas jēlnaftai nokritās līdz 92,87 dolāriem par barelu, bet amerikāņu WTI markas jēlnaftas cena – līdz 84,45 dolāriem par barelu.
“Bloomberg” norāda, ka Ķīnas tiekšanās pretim Sji Dzjiņpina vienpersoniskai vadībai pār valsti, kurš neslēpj savas ieceres attiecībā uz ekonomiku, investoriem ir raisījis būtisku pesimismu par Ķīnas nākotni.
Ķīnas akcijas Honkongas biržā pieredzēja lielāko kritumu kopš 2008. gada, un arī Ķīnas juaņas vērtība sasniedza 14 gados mazāko vērtību. Tas noticis pēc tam, kad svētdien kļuva zināms, ka Ķīnas turpmākā politika būs saistīta ar valsts kontroles pastiprināšanu pār ekonomiku, biznesu un finanšu tirgiem.
Indekss “Hang Seng China Enterprises”, kurā iekļautas visas Honkongā tirgotās Ķīnas uzņēmumu akcijas, saruka par vairāk nekā 7%. Tas ir sliktākais pēc-kongresa dienas rādītājs kopš indeksa pastāvēšanas sākuma 1994. gadā. Savukārt juaņas kurss nokrities līdz zemākajam līmenim kopš 2008. gada janvāra, sasniedzot 7,259 juaņas par dolāru.
Interesanti, ka Krievijas rublim pašlaik ir tikai viena rezerves valūta, un tā ir juaņa. Šīs ziņas negatīvi ietekmē Krieviju, jo samazinās arī Krievijai pieejamo ārējo rezervju vērtība.
Tas, ka Sji Dzjiņpins veiks ekonomikas pilnīgu pāreju valsts kontrolē, netiek slēpts. Pēc Ķīnas valdības pārstāvju teiktā, tirgum ir pilnībā jābūt pakļautam valstij. Tomēr šajā gadījumā visi tirgus instrumenti un mehānismi faktiski pārvēršas par fikciju un imitāciju.
