Sešdesmit gadus pēc Kubas raķešu krīzes pasaule atkal nonākusi kodoldraudu varā. Tā kā Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kā izskatās, zaudē savā karā Ukrainā, viņš turpina aizvien uzstājīgāk draudēt, sakot, ka viņam varētu nākties izmantot kodolieročus, lai aizstāvētu Krieviju, tai skaitā nesen anektētās Ukrainas teritorijas. Šobrīd, kad Putins ved pasauli uz bezdibeņa malu, galvenais jautājums ir šāds - vai viņš laikus apstāsies, kā to 1962. gadā izdarīja padomju līderis Ņikita Hruščovs?

Tovasar, reaģējot uz ASV lēmumu izvietot kodolieročus NATO valstīs, tostarp Turcijā, un notēmēt tos uz padomju pilsētām, Hruščovs mēģināja izdarīt atbildes gājienu un deva rīkojumu izvietot vidēja darbības rādiusa kodolraķetes Kubā. Šie ieroči arī pasargātu Kubas režīmu no ASV iebrukuma.

Kad 16. oktobrī ASV prezidents Džons Kenedijs uzzināja, ko Hruščovs izdarījis, viņš bija saniknots. Padomju Savienība ne vien bija izvietojusi kodolieročus pavisam tuvu ASV piekrastei, bet arī tur tos turējusi mēnešiem ilgi, ASV par to nezinot.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X