/nginx/o/2020/05/18/13106998t1hec6f.png)
/nginx/o/2022/11/01/14933524t1hccec.png)
/nginx/o/2022/11/01/14933458t1hc5c5.jpg)
Apšaubāmi Ķīnas un Eiropas politiskie lēmumi ir pastiprinājuši piegādes ķēžu traucējumus un Ukrainas kara sekas, tādējādi pieliekot punktu globālās ekonomikas atlabšanai no COVID-19 pandēmijas. Ar mazām manevra iespējām politikas veidotājiem ir jākoordinē fiskālās un monetārās darbības, lai ierobežotu inflāciju un uzlabotu ilgtermiņa izaugsmi.
Atveseļošanās pēc Covid-19 pandēmijas ir apstājusies. Jaunākie "Brookings-Financial Times" globālās ekonomikas atveseļošanās novērošanas indeksi liecina, ka ekonomikas izaugsmes temps, kā arī finanšu tirgus un uzticības rādītāji pēdējos mēnešos ir ievērojami pasliktinājušies. Tā kā pasaules ekonomikā ir vērojama lejupslīde nenoteiktības un pieaugošo risku dēļ, daudzas valstis ir vai nu nonākušas recesijas apstākļos, vai arī atrodas uz pilnīgas lejupslīdes robežas.
Dažas brūces ir radušās pašu vainas dēļ. Tāda kļūdaini īstenota politika kā Ķīnas "nulles Covid" stratēģija un Apvienotās Karalistes neapdomīgais "mini budžets" ir apgrūtinājis politikas veidotāju spēju atbilstoši reaģēt uz pašreizējajiem piegādes ķēžu traucējumiem un ieilgušo karu Ukrainā. Augsta un ilgstoša inflācija visā pasaulē un centrālo banku īstenotie inflācijas līmeņa ierobežojošie pasākumi negatīvi ietekmē saimniecisko darbību, samazina mājsaimniecību un uzņēmumu uzticības rādītājus un satricina finanšu tirgus.