“Deloitte” ziņojumā secināts, ka kopumā tehnoloģiskās koksnes tirgošana ir izdevīgāka nekā atsevišķi papīrmalkas un malkas pārdošana. Tehnoloģiskās koksnes gadījumā jātērē mazāk naudas transportēšanai un atkrīt maksājumi par ostas pakalpojumiem. Pamatojoties uz šo secinājumu, Latvijas valsts meži (LVM) ziņoja, ka piecos gados nopelnījis par 14,5 miljoniem vairāk. Taču šie dati neatbilst patiesībai, vēsta "Nekā personīga".
“Latvijas valsts meži” bijušais padomes priekšsēdētājs Jurģis Jansons 2020. gada decembrī sacīja: "Visa procesa rezultātā mēs zinām, ka šī izvēle bijusi ļoti veiksmīga, mērāma miljonos eiro, nedaudz vairāk nekā 14 miljonos, kas ir bijusi par labu šai uzņēmuma izvēlei ražot tieši šādu produktu."
Savukārt "LVM Mežsaimniecība" direktors Andris Balodis pauda, ka "LVM Mežsaimniecība" papildus nopelnījuši 14,5 miljonus eiro.
Šo skaitli LVM izmanto, lai noradītu jebkādu kritiku par neatbilstībām. “Deloitte” aprēķinu uzņēmums arī iesniedza policijā, kad tā 2020. gadā par "Nekā personīga" atspoguļotajiem darījumiem sāka resorisko pārbaudi un ierosināja kriminālprocesu. Prokuratūra kriminālprocesu atcēla, un policija pārbaudi izbeidza.
Taču ziņojumam ir liels trūkums.
Tajā tehnoloģiskās koksnes cena salīdzināta tikai ar skujkoku un apses papīrmalku. Bērza papīrmalkas cena un piegādātie bērza apjomi aprēķinos nav iekļauti, tas auditā pat īpaši uzsvērts. Bet tieši bērza papīrmalka ir visdārgākā. "Latvijas valsts meži" apgalvo, ka granulu un plātņu ražotāji bērzu nevēlas, tāpēc tā īpatsvars piegādēs ir ļoti mazs.
Saskaņā ar Valsts meža dienesta datiem, no visiem kokiem, ko "Latvijas valsts meži ik gadu nocērt, aptuveni ceturtā daļa ir bērzs. Arī no tā iegūto tievo koksni valsts meži pārdeva kā lēto tehnoloģisko koksni, bet atsevišķā programmā. To ieviesa 2018. gadā, papīrmalkas rekordcenas gadā. Taču uzņēmuma un ministrijas aprēķinā par 14,5 miljonu peļņu tas nav ņemts vērā.
“Nekā personīga” rīcībā esošās pavadzīmes liecina, ka bērza papīrmalku LVM piegādāja uzņēmumam “Pata”. Daļu viņi izmantoja kamīnmalkas ražošanā, bet daļu veda pa taisno uz ostu eksportam. “Pata” raidījumam “Nekā personīga” norāda, ka visu tehnoloģisko koksni pirkusi atklātā un caurspīdīgā pārdošanas procesā, kur iegādāto apjomu noteica cena.
2020. gada auditi ir viena no nedaudzām reizēm, kad sabiedrībai ir iespēja ielūkoties otra lielākā valsts uzņēmuma saimniecībā. LVM ir saimnieks ceturtajai daļai Latvijas teritorijas. Kopš šī skandāla sākuma LVM ir nomainījusies gan padome, gan valde, gan kapitāldaļu turētājs.