Eiropas Savienība gatavo jau devīto sankciju paketi pret Krieviju, un no 5. decembra spēkā stāsies liegums Krievijas naftas importam. Vai iepriekšējās astoņas sankciju paketes ir devušas kādu efektu? “Washington Post” pēta, kāda ir bijusi sankciju ietekme uz Krievijas ekonomiku, un prognozē, kādas ir tās perspektīvas.
Mēnešiem ilgi kara noziedznieks Vladimirs Putins uzsver, ka “ekonomiskais zibenskarš” pret Krieviju ir izgāzies un “Krieviju sankcijas neskar”. Tomēr tā nav taisnība, jo ekonomiskās sankcijas, kas Krievijai noteiktas par tās iebrukumu Ukrainā, rada nozīmīgas problēmas Krievijas ekonomikai.
Vienas no redzamākajām sekām ir Krievijas armijas apgādes trūkums – trūkst militārā aprīkojuma, tāpat arī jaunu raķešu ražošana ir ļoti apgrūtināta.
Pēdējo mēnešu laikā redzams, ka kopš vasaras beigām Krievijai situācija ir ievērojami pasliktinājusies, jo sāk rukt šķietami neizsmeļamie ienākumi no naftas un gāzes pārdošanas, kas iepriekš ļāva stabilizēt ekonomiku.
Dati, kurus pagājušajā nedēļā publiskoja Krievijas Finanšu ministrija, liecina, ka galvenais atslēgas rādītājs – nodokļu ieņēmumi no visiem sektoriem, izņemot no naftas un gāzes, oktobrī krities par 20%, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri. “Rosstat” paziņoja, ka vairumtirdzniecībā pārdošanas apjomi kritušies par 10%, bet kravu apgrozījums krities par 7%.
“Visi objektīvie rādītāji liecina, ka ekonomiskā aktivitāte ir būtiski kritusies. Kritums turpināsies un to neizdosies apturēt,” pauž bijušais Krievijas enerģētikas ministra vietnieks Vladimirs Milovs, kurš pašlaik ir pametis Krieviju.
Rietumvalstu aizliegums eksportēt uz Krieviju modernās tehnoloģijas rada problēmas daudziem ekonomikas sektoriem, bet 300 000 cilvēku mobilizācija izraisīja paniku sabiedrībā, kā rezultātā valsti pameta simtiem tūkstošu cilvēku, kas deva savu triecienu ekonomikai.
Turklāt arī paša Putina noteiktie ierobežojumi gāzes piegādēm uz Eiropu radījuši strauju gāzes ieguves samazinājumu – oktobrī gāze iegūta par 20% mazāk nekā gadu iepriekš.
Tāpat arī naftas pārdošanas rezultātus gaida krahs, jo Eiropas Savienība jau no nākamās nedēļas vairs neiepirks Krievijas naftu.
Krievija gan pārspējusi Starptautiskā Valūtas fonda prognozes, jo ekonomikā kritums vērtējams vien ar 3,5%. Tomēr biznesa līderi uzskata, ka IKP kritums neatspoguļo reālo situāciju Krievijas ekonomikā, jo Krievijas valdība faktiski ir pārtraukusi rubļa konvertāciju citās valūtās.
“IKP faktiski vairs neko nenozīmē, jo, pirmkārt, mēs nezinām, kāds ir reālais rubļa kurss. Otrkārt, ja tu ražo tanku, aizsūti to uz fronti, kur to uzreiz iznīcina, – tas tāpat skaitās kā pabeigts produkts,” saka Milovs.
Problēmas samilzušas arī Krievijas banku sektorā. Dati par šo sektoru tiek slēpti. Šonedēļ Krievijas Centrālā banka paziņoja, ka Krievijas iedzīvotāji oktobrī izņēmuši 14,7 miljardus dolāru vērtu skaidro naudu no Krievijas banku sistēmas.
Krievijas Centrālās bankas novembra atskaitē brīdināts, ka valsts IKP šī gada ceturtajā ceturksnī samazināsies par 7,1%. Iepriekšējos divos ceturkšņos, salīdzinot ar pagājušo gadu, kritums ir attiecīgi 4,1% un 4%.
Pagājušajā nedēļā Krievijas ekonomika oficiāli nonāca recesijā, un Krievijas Centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiuļļina paziņoja, ka nākamajā gadā situācija diez vai būs labāka.
“Mums jāskatās uz situāciju ar skaidru prātu un plati atvērtām acīm. Situācija var kļūt vēl sliktāka, un mums tas ir jāapzinās,” teica Nabiuļļina.
Septembrī izsludinātā mobilizācija negatīvi ietekmējusi biznesa noskaņojumu. “Daudzas Krievijas kompānijas apzinās, ka ir karš. Kļuva skaidrs, ka karš ievilksies. Tāpēc prognozes ir daudz sliktākas, nekā bija vasarā,” pauž Vācijas Drošības un starptautiskā institūta pārstāvis Janiss Klūge.
Diktators Putins radījis koordinētu padomi, kuru vada premjers Mihails Mišustins. Tas liecina, ka Krievijas prezidents tomēr ir bažīgs par sankciju ietekmi, lai gan vārdos to neatklāj.
“Putins ir noraizējies par to, ka viņam ir jāiejaucas ekonomikā, jo sankcijas tomēr ir sāpīgi situšas pa Krievijas spējām ražot produktus,” norāda ekonomists Sergejs Gurijevs.
Šāda padome liecina arī par to, ka Krievijas valdība gatavojas mobilizēt arī Krievijas ekonomiku, lai tā spētu nodrošināt armiju ar nepieciešamajiem produktiem, kā pārtika un formas.
Jaunie likumi Krievijā paredz lielus sodus tiem uzņēmējiem, kuri atteiksies izpildīt pasūtījumus Krievijas armijai, – par to draudēs pat brīvības atņemšana. Tādējādi valdība var izdarīt spiedienu uz uzņēmējiem, lai tie ražotu nepieciešamās preces par neizdevīgām cenām.
Kāds Maskavas biznesmenis, kurš palika anonīms, saka, ka slēptā ekonomikas mobilizācija Krievijā sākusies jau sen. Tā tiek īstenota jau kopš kara sākuma.
Lielākā daļa uzņēmumu, pēc viņa teiktā, par to klusē dažādu iemeslu dēļ. Ja kāds iebilst, būs problēmas uz vietas Krievijā. Ja kādam pateiks, ka ražo ieročus vai aprīkojumu armijai, būs problēmas ārzemēs.
Krievijas presē tiek runāts par lielām problēmām saistībā ar mobilizēto apgādi, kas saistīts ar materiālu trūkumu. Arī tas – sankciju dēļ.
Kāds cits Krievijas biznesmenis atklājis, ka karš Ukrainā atklājis satriecošu Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa neefektivitāti un ar to saistīto korupciju. Daudziem uzņēmējiem rodas jautājums – kur tad palikuši visi tie triljoni rubļu, kuri armijas vajadzībām tērēti pēdējos desmit gadus?
Visticamāk, ka Krievijai perspektīvas pasliktināsies, kad spēkā stāsies Eiropas Savienības noteiktais liegums Krievijas naftas importam. Ekonomisti prognozē, ka arī naftas cenu ierobežošana Krievijai var izmaksāt ap 120 miljoniem dolāru zaudētu ienākumu ik dienas. Tas nav īpaši labi, ņemot vērā, ka Krievijas budžetā no liela pārpalikuma šī gada sākumā būs izveidojies būtisks deficīts jau šī gada beigās.
