Nozīmīgs cenas kritums novērots Krievijas markas “Urals” jēlnaftai, kas tiek uzskatīta par “Krievijas naftas tirgus flagmani”. Kā vēsta “Bloomberg”, pagājušajā nedēļā “Urals” markas jēlnafta Primorskas ostā Baltijas jūrā maksāja 51,96 centus par barelu.
Līdzīgs cenas līmenis fiksēts arī Novorosijskas ostā Melnajā jūrā. Šis cenas līmenis ir ievērojami zemāks nekā potenciālie cenu griesti Krievijas naftai, par ko diskutē Eiropas Savienības amatpersonas.
Pagājušās nedēļas laikā Eiropas Savienības diplomāti sprieda par naftas cenu griestu noteikšanu Krievijas naftai diapazonā no 65 līdz 70 dolāriem par barelu, taču pagaidām šīs sarunas nav nesušas rezultātus.
“Ikviens [Krievijas naftas] pircējs, kurš maksās vairāk, nekā noteiktie cenu griesti, nevarēs izmantot Eiropas kuģus vai Eiropas apdrošināšanas kompāniju pakalpojumus,” skaidro “Bloomberg”.
Naftas cenu griestu sarunās lielākā problēma ir tā, ka atsevišķas Eiropas Savienības valstis, tostarp Polija uzstāj, ka cenu griestiem jābūt pēc iespējas zemākiem, lai sodītu Kremli par tā īstenoto agresiju Ukrainā. Tikmēr Grieķija, kas ir lielākais naftas tankkuģu īpašnieks, uzstāj, ka cenu griestiem jābūt augstākiem.
Tas tādēļ, ka valstīm ir jāizvēlas starp divām sarežģītām opcijām: vai nu mēģināt slāpēt ieņēmumus Krievijai, vai izvairīties no potenciāli sāpīgiem naftas cenas kāpumiem, kas varētu kaitēt pasaules ekonomikai. Par to, kāda varētu būt naftas cenu griestu ietekme uz globālo tirgu, skaidrības īsti nav.
Diplomātiem nepieciešams sasniegt vienotu redzējumu par cenu griestiem, kas vēlāk tiks pieņemta arī G7 valstu vidū. Tas nepieciešams, lai novērstu piedāvājuma izraisītu šoku naftas tirgū.
Tāpat tiek norādīts, ka pastāv zināma skepse attiecībā uz cenu griestiem Krievijas naftai, jo kopš kara sākuma tirdzniecība ar Krievijas naftu ir kļuvusi mazāk caurspīdīga.
Tāpat Krievija brīdinājusi par sekām pasaules ekonomikai, ja valstis vienosies par naftas cenu griestu noteikšanu.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins brīdināja, ka naftas cenu griestu ieviešana var atstāt "smagas sekas" enerģētikas tirgos, tāpat šādas “darbības esot pretrunā ar tirgus attiecību principiem”.
