Ar dabasgāzi apkurinātu māju iedzīvotāji gadiem ilgi varēja īpaši neuztraukties par izmaksām. No austrumiem iepirktais resurss bija salīdzinoši lēts, un siltajos gadalaikos tas tika patērēts minimāli. Vienīgi bargās ziemās nācās smagāk nopūsties un pārskaitīt piegādātājam pa dažiem simtiem eiro mēnesī. Izvēloties izlīdzināto maksājumu, vidusmēra dzīvoklim tas svārstījās ap pussimtu eiro, bet vidusmēra privātmājai – divas vai trīs reizes vairāk.
Taču energoresursu krīze ienesusi korekcijas mājokļu īpašnieku skatījumā uz apkures izmaksām, jo tās pieaugušas četras, piecas un pat vairākas reizes. Sociālos tīklus vasaras nogalē jau «uzspridzināja» lietotāju saņemtie izlīdzināto maksājumu aprēķini, kas vienam otram sasniedza pat četrciparu skaitli.
Siltas telpas, kurinot mazāk
Tas daudzus pamudināja rīkoties. Viens no pārbaudītiem veidiem apkures izmaksu samazināšanā ir ēkas nosiltināšana. Tā var samazināt dabasgāzes patēriņu pat uz pusi, vienlaikus turpinot uzturēt telpā komfortablu temperatūru.
«Siltinātā ēkā iespējams vērtēt vairākus ieguvumus. Pirmkārt, šādā ēkā ir novērsti siltuma zudumi – tātad vistiešākajā veidā tiek samazināts apkures patēriņš, kā arī tiek uzlabota ēkas energoefektivitātes klase.
Otrkārt, ja ēka ir siltināta, novērstas termisko tiltu rašanās vietas, uzstādīti efektīvi logi un ārdurvis, varam aplūkot arī iespēju samazināt primārās enerģijas patēriņu, kas jau skar apkures sistēmas uzlabošanu,» sarunā ar TVNET pieejamos energoefektivitātes pasākumus izklāsta SIA «Siltie nami» valdes priekšsēdētājs Kārlis Reinfelds. «Treškārt, ne mazāk svarīgi ir jautājumi par ventilāciju ēkā, bet ar nosacījumu, ka siltuma zudumi ir novērsti un nepieciešams veicināt ēkas kontrolētu «elpošanu».»
Bieži vien nepamatoti tiek ignorēti tieši termiskais tilti. Tie rodas, ja starp materiāliem un konstrukcijas virsmām ir atstarpe vai arī ja materiāls ar labu siltumvadītspēju šķērso siltumizolētu konstrukciju. Galvenokārt
termiskie tilti ēkā sastopami balkonos, logu un durvju ailās, palodzēs un sliekšņos, tie var atrasties arī sienu un grīdu savienojumos.
Ievērojami zemāks rēķins
Svarīgi uzsvērt, ka katra privātmāja ir aplūkojama individuāli un ietekmējoši var būt dažādi faktori. Kā rāda pieredze, arī ēkas, kas vērtējamas kā jaunas jeb būvētas laikā ap 2010. gadu, ietverot jau kādus siltināšanas pasākumus, var būt ar krasi atšķirīgiem patēriņa datiem un kopējo komforta līmeni, dzīvojot ēkā, un energoefektivitātes vērtējumā būtiski neatšķirties no pagājušā gadsimta nogalē būvētām ēkām. Tomēr
energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšana vienmēr dod taustāmu labumu un dabasgāzes patēriņš parasti samazinās 10-50% robežās.
Dažkārt izdodas ēku novest līdz pasīvās mājas statusam, un tad ietaupījums ir vēl lielāks.
Tā kā siltināšana ir relatīvi dārga, ne visi īpašnieki izlemj pilnībā renovēt ēku. Bieži vien lēmumu ietekmē valsts atbalsta pieejamība. Taču ir arī īpašnieki, kuriem ir skaidri mērķi par ēkas ilgtspēju un ieguvumiem pret veiktajiem ieguldījumiem.
«Ja finanšu resursi atļauj, tad visbiežāk Latvijas iedzīvotāji izvēlas veikt ēkas atjaunošanu, ietverot fasādes siltināšanu, pamatu un cokola jeb pagraba sienu virszemes daļas siltināšanu, bēniņu un jumta daļas siltināšanu, tai skaitā, veicot jumta nomaiņu. Līdz ar jumta nomaiņu mēdz tikt izvēlēta arī saules paneļu uzstādīšanas iespēja. Ja naudas ir mazāk, bet ir vēlme kaut ko sākt uzlabot, tad tiek izvēlēta logu, ārdurvju un garāžas durvju nomaiņa. Un
arvien populārāka kā energoefektivitātes uzlabošanas pasākums kļūst centralizētās rekuperācijas sistēmas uzstādīšana,
it īpaši ēkās, kas celtas ap 2010. gadu un vairumā gadījumu jau ir siltinātas, bet vērtējamas kā vidēji energoefektīvas. Šādās situācijās rekuperācijas sistēmas uzstādīšana var tikt kombinēta ar logu un ārdurvju nomaiņu, kas šodien pieejami arvien augstākas energoefektivitātes klases,» skaidro SIA «Siltie Nami» vadītājs.
Savukārt viskūtrāk tiek veikti siltināšanas pasākumi, kas novērš atstarpes starp materiāliem un konstrukcijas virsmām. Piemēram, ēkas pirmajā stāvā tiek uzstādītas siltās grīdas, bet pamatu virszemes daļa paliek nesiltināta. Tā rezultātā caur nesiltināto zonu izplūst liels siltuma apjoms, kas savukārt samazina uzstādītas grīdas efektivitāti.
Mājokļa siltināšana paaugstina īpašuma vērtību: Kaspars Sausais, "Luminor" mājokļu kreditēšanas eksperts
Pieaugot cenām, aizvien nozīmīgāks kļūst jautājums par mājokļa izmaksām un tā energoefektivitātes uzlabošanu, lai ietaupītu finanšu līdzekļus, vienlaikus samazinot arī mājokļa ietekmi uz apkārtējo vidi. Energoefektivitātes būtība ir pārdomāta siltumenerģijas un elektroenerģijas lietošana – uzlabojot mājokļa energoefektivitāti, ir iespējams samazināt enerģijas patēriņu, tādējādi samazinot arī mājokļa uzturēšanas izmaksas.
Vēl nesen mājokļu pircējiem īpašuma apkures sistēma nebija būtiskākais jautājums, bet šobrīd tās nozīme ir krietni palielinājusies – klienti interesējas par ēkas energoefektivitāti, apzinoties, ka tas būtiski ietekmēs nākotnes maksājumus. Jo ēkai ir mazāki enerģijas zudumi un efektīvāka apkures sistēma, jo pievilcīgāks šis īpašums ir tirgū tā potenciālajiem pircējiem.
Gadījumā, ja mājā ir veikti energoefektivitātes pasākumi, tad tai otrreizējā tirgū būs lielāks pieprasījums, un cenu atšķirība varētu būt 15-30% robežās. Savukārt,
ja īpašumam veikti kompleksi mājokļu uzlabošanas darbi, tādi kā logu un/vai jumta nomaiņa, ierīkota vai nomainīta apkure, izbūvēta ventilācija, kā arī siltināta ēka, tad vērtība ceļas pat vairāk nekā par 40%.
Savukārt izmaksu ietaupījums var būt ļoti individuāls un ir atkarīgs no vairākiem elementiem, kā, piemēram, mājas esošā stāvokļa, kopējā siltināšanas apjoma, arī no mājas lietotāju paradumiem, bet tas var sasniegt pat 30-45% (no E vai F uz C vai B) Ja māja ir ļoti labā stāvoklī, tad ietaupījums var būt mazāks. Piemēram, ja vidēji siltinātas ēkas ar gāzes apkuri un 100 kvadrātmetru platību siltumenerģijas izmaksas sasniedz 127 – 200 eiro mēnesī, tad šādas pašas platības ļoti labi siltinātai ēkai šīs izmaksas ir aptuveni 80 – 100 eiro mēnesī, bet pasīvajām u.c. līdzvērtīga patēriņa ēkām – tikai līdz 47 eiro mēnesī. Pasīvās mājas tiek būvētas, lai maksimāli izmantotu saules enerģiju un tiktu mazāk izmantoti materiāli ēkas apkurei.
Lai aprēķinātu, vai un cik lielus ilgtermiņa rezultātus energoefektivitātes uzlabošanai sniegs remonts, iesakām doties pie jomas speciālista, kurš veiks nepieciešamo energoauditu.
Ja apsverat veikt mājokļa energoefektivitātes uzlabošanu, aicinām pieteikties uz konsultāciju pie "Luminor" eksperta, kurš palīdzēs rast atbildes par valsts atbalsta iespējām un nosacījumiem.
Raksts tapis sadarbībā ar "Luminor".
/nginx/o/2020/10/29/13443001t1h5aa9.jpg)