/nginx/o/2020/10/29/13443001t1h5aa9.jpg)
Braucot gar Baltijas jūras piekrasti, nevar nepamanīt staltos, baltos stabus ar pamatīgiem spārniem. Vējainajā jūrmalā vēja ģeneratori saražo labu devu elektrības, tādēļ no tiem tiek veidoti prāvi vēja parki, taču mazākas turbīnas var izrādīties ārkārtīgi noderīgas arī pie privātmājām.
Pareizi jāizvēlas vieta
Vēja ģeneratori jau gadiem ilgi tiek uzskatīti par efektīvu no atjaunojamiem resursiem ražotas elektrības avotu. Arī mājsaimniecībās. Turklāt uzskats, ka tos var uzstādīt tikai piekrastes rajonos, uz salām un plašākos klajumos, ir novecojis.
Jaunākās paaudzes nelieli vēja ģeneratori spēj ražot elektrību jau pie tikko sajūtamas gaisma plūsmas. Turbīnas spārni sāk griezties jau pie 2 -3 metru sekundē vēja ātruma.
Tas gan nenozīmē, ka reljefam un klimatiskajiem apstākļiem vairs nav nozīmes. Jo ilgāk un spēcīgāk pūtīs vējš, jo vairāk elektrības saražos ģenerators. Tādēļ turbīnu joprojām labāk uzstādīt uz neapmežotiem pauguriem, nevis meža vidū. Jāņem vērā arī valdošo vēju virziens.
Pirms izvēlaties ģeneratora atrašanās vietu, speciālisti iesaka veikt detalizētu vietas novērtējumu. To var izdarīt, uzstādot noskatītajā vietā nelielu mēriekārtu – anemometru, kas savāks nepieciešamos datus par vēja intensitāti. Ja pietiek pacietības mērījumus veikt 12 mēnešus pēc kārtas, var iegūt ļoti precīzu priekšstatu par gaidāmo saražotās elektrības apjomu un attiecīgi izrēķināt, cik gados ģeneratora iegāde atmaksāsies.
Nepieciešama kopšana
Elektrības cenu pieauguma dēļ, mājsaimniecībām sākot uzstādīt mikroģeneratorus, šogad vairumā gadījumu priekšroka tiek dota saules paneļiem. Tam ir loģisks iemesls.
«Vēja ģeneratoriem ir nepieciešama rūpīgāka kopšana, jo tiem ir kustīgas, mehāniskas detaļas, gultņi, tinumi, kam ir krietni augstāka iespējamība sabojāties salīdzinājumā ar statiski stāvošu, nekustīgu saules paneli.
Ģeneratoram arī nepieciešama regulāra apkope vismaz reizi gadā,» skaidro energoapgādes uzņēmuma "Enefit" enerģijas risinājumu daļas vadītājs Rihards Kotlers, «turklāt mazas jaudas ģeneratori neatrodas tādos vēja apstākļos kā lieljaudas industriālie vēja ģeneratori, kas novietoti 100 metrus un augstāk virs zemes. Esot tuvāk pie zemes, to darbība ir neregulārāka un ir vairāk pakļauta aizvējam.»
Tam tomēr nevajadzētu atturēt no vēja ģeneratora kā iespējamā elektrības ražotāja izvērtēšanas. Pareizi izvēlētā vietā tas apgādās mājsaimniecību ar nepieciešamo elektrības daudzumu. Un, ja vēja ģenerators tiek uzstādīts kombinācijā ar saules paneļiem, tad var gandrīz cauru gadu visu nepieciešamo elektrību saražot paša spēkiem. Vasarā lielāko daļu darba paveic saules paneļi, bet vējainajā rudens otrajā pusē, ziemā un pavasara sākumā stafeti pārņem vēja ģenerators.
«Latvijā gada griezumā vējš pūš aptuveni 3000 stundas ar ātrumu, kas ir lielāks par 3 metriem sekundē. Līdz ar to var pieņemt, ka vienas kilovatstundas jaudas ģenerators saražos aptuveni 3000 kWh gadā.
Atkarībā no mājsaimniecības vajadzībām, var izrēķināt, cik jaudīgu ģeneratoru vajag. To iegādes aptuvenās izmaksas šobrīd ir ap 2000 eiro par vienu ģeneratora kilovata jaudu,» skaidro R. Kotlers.
Aizvien lielāka izvēle
Vēja ģeneratori darbošanās laikā rada nelielu troksni, taču tie vairs sen neatbilst mītiem par trokšņojošām ierīcēm, kas naktīs neļauj iemigt. Turbīnas radīto troksni tiešā tuvumā var salīdzināt ar veļas mašīnas rūkšanu. Tātad cauri aizvērtiem logiem tas faktiski nav dzirdams. Pie tam vēja ģeneratori nemitīgi tiek uzlaboti, tādēļ kļūst aizvien pievilcīgāki pircējiem.
«Tas ir laika jautājums, līdz masu tirgū parādīsies arvien vairāk kvalitatīvi pārdomātu, estētisku un cenas ziņā pieejamu vēja ģeneratoru risinājumu mājsaimniecībām.
Ieguvums no vēja enerģijas ir neapšaubāms tieši tādēļ, ka tie ražo arī naktīs, ziemā un lietainās dienas, kad saules parki ir dīkstāvē. Apvienojot abus, veidojas komplekts, kas mājsaimniecību spētu padarīt vēl neatkarīgāku no energoresursu cenu ietekmējošiem faktoriem.
Taču pilnībā neatkarīgi mēs varēsim kļūt tikai tad, kad tirgū būs radīts vēl neeksistējošs risinājums enerģijas uzkrāšanai,» rezumē R. Kotlers, «ekonomiski tam būtu jākļūst pieejamam pēc iespējas plašākai sabiedrības daļai un elektrotehniski jāspēj uzkrāt tik lielus enerģijas apjomus, kas nedēļām vai pat mēnešiem nodrošinātu mājsaimniecību ar tādām jaudām, kas atbilstu mūsdienu modernās ģimenes prasībām».
Ja apsverat domu uzstādīt vēja ģeneratoru arī pie savas mājas, aicinām pieteikties uz konsultāciju pie "Luminor" eksperta, kurš palīdzēs rast atbildes par valsts atbalsta iespējām un nosacījumiem.
Raksts tapis sadarbībā ar "Luminor".