O, 31.01.2023.

Dāņu banka publicējusi desmit "šokējošas prognozes" nākamajam gadam

TVNET | FINANCENET
Dāņu banka publicējusi desmit "šokējošas prognozes" nākamajam gadam
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 13
Foto: AP/Scanpix

Dānijas “Saxo Bank” publicējusi savas “šokējošās prognozes” 2023. gadam norādot, ka pasaules ekonomika koncentrēsies militāriem izdevumiem. Tā rezultātā zelta vērtība varētu sasniegt 3000 dolārus par unci, Lielbritānija sāks atteikties no Brexit, bet viena valsts ieviesīs pilnīgu gaļas aizliegumu.

“Saxo Bank” jau tradicionāli publicē “šokējošās prognozes” nākamajam gadam. 2023. gada pareģojumiem dots virsraksts “Kara ekonomika”. Tajās banka atzīst, ka laiki, “kad zemas procentu likmes varēja palīdzēt īstenot sapņus harmoniskā pasaulē, kurā tiek izmantoti atjaunīgie enerģijas avoti, vienlīdzība un neatkarīgas centrālās bankas”, ir pagājuši.

“2023. gadā pasaules ekonomika pāries uz militāru režīmu, jo pašu ekonomiskie ieguvumi un pašnodrošināšanās būs svarīgāki par globalizāciju,” teikts prognozēs.

1. Miljardieri apvienosies triljona dolāru vērta enerģētikas projekta radīšanā

2023. gadā lielo tehnoloģiju uzņēmumu kompāniju īpašnieki un citi miljardieri apvienosies vienā konsorcijā, kā nosaukums varētu būt “Third Stone” ar mērķi piesaistīt triljonu dolāru zinātniski pētnieciskam projektam enerģētikas nozarē. Šis projekts kļūs par lielāko kopš “Manhetenas projekta”, kurā ASV izstrādāja savu pirmo kodolbumbu.

“Saxo Bank” analītiķi prognozē, ka pieprasījums pēc elektroenerģijas strauji pieaugs ne tikai tādēļ, ka cilvēki pāries uz elektromobiļiem, bet arī tuvākās desmitgades laikā datu apstrādes centri, kas nepieciešami digitālajai ekonomikai, sāks patērēt ap piekto daļu pasaules enerģētikas.

Turklāt, ekonomikas izaugsmes potenciāls ir ļoti ierobežots, jo planētai ir ierobežoti fosilā kurināmā resursi, kā arī atjaunīgie resursi nenes cerēto rezultātu. Būtisku daļu no budžeta “Third Stone” novirzīs mākslīgā intelekta attīstīšanai.

2. Francijas prezidents Emanuels Makrons atkāpsies no amata

Makrons saprot, ka spēcīgā opozīcija neļaus viņam veikt reformas, tostarp arī iecerēto pensiju reformu, kuru viņš solīja veikta 2022. gada maijā. Makrons nevēlas būt “kliba pīle” nākamos četrus gadus, tāpēc 2023. gada sākumā viņš televīzijas uzrunā apsūdzēs opozīciju pilnīgā prezidenta iniciatīvu blokādē un paziņos par aiziešanu no politikas.

Tas Elizejas pils durvis atvērs galēji labējai kandidātei Marinai Lepēnai. Pats Makrons rokas klēpī salicis nesēdēs un sāks attīstīt savu sapni par jaunuzņēmuma atvēršanu. Darbojoties uzņēmējdarbībā viņš klusībā cerēs, ka politiskā haosa fonā viņu aicinās atgriezties pie varas, kā tas 1958. gadā bija Šarla de Golla gadījumā.

3. Zelta cena sasniegs 3000 dolārus par unci

Kļūdainās tirgus prognozes, ka inflācija būs īslaicīga un fakts, ka investori uz spēcīgā dolāra rēķina var iegūt vairāk nekā 4% ienesīguma no ASV piecu gadu valsts obligācijām, aizkavēja zelta cenas kāpumu 2022. gadā. Nākamajā gadā tirgus atzīs, ka inflācija pārskatāmā nākotnē saglabāsies, tāpēc ASV Federālās rezerves nāks klajā ar stingrākiem pasākumiem. Tas radīs problēmas ASV valsts obligāciju tirgū, kas vājinās dolāru.

Ķīna pavasarī atteiksies no nulles kovida politikas, un, iespējams, pat radīs jaunu vakcīnu. Ķīnas ekonomikas atlabšana nozīmēs strauju cenu kāpumu naftai un gāzei, kā rezultātā inflācija tikai pastiprināsies. Līdz ar to kāps arī zelta cena, kas 2023. gada laikā pietuvosies 3000 dolāru par unci atzīmei.

4. Tiks pieņemts lēmums par Eiropas Savienības Bruņoto spēku veidošanu

Eiropas Savienības valstis pieņems lēmumu līdz 2028. gadam radīt bloka bruņotos spēkus apzinoties riskus, ka ASV agri vai vēlu var atteikties no palīdzības Eiropai pēc iespējamā pamiera starp Ukrainu un Krieviju. Eiropas Savienības Bruņoto spēku izveidei 20 gadu laikā tiks iedalīti 10 triljoni dolāru. Šim mērķim tiks laistas klajā Eiropas Savienības obligācijas, kuras finansēs, ņemot vērā katras dalībvalsts pienesumu Eiropas Savienības IKP. Investīcijas stimulēs eiro atlabšanu, bet bloka parādsaistību apjoms pieaugs.

5. Viena valsts pilnībā aizliegs gaļas ražošanu

2023. gadā vismaz viena valsts, kura centīsies nostiprināt līderību cīņā par agresīvāko cīnītāju pret klimata pārmaiņām, paziņos par ļoti augstiem nodokļiem gaļai, kā arī par pilnīgu gaļas aizliegumu sākot no 2030. gada. Tiks uzsvērts, ka mākslīgās gaļas tehnoloģijas ir daudz humānākas, un tās samazinās izmešus atmosfērā, tajā pašā laikā apmierinot pieprasījumu.

6. Lielbritānijā notiks referendums par atteikšanos no Brexit

Recesija, bezdarbs, budžeta deficīts un citas problēmas piespiedīs Lielbritānijas premjeru Riši Sunāku atkāpties no amata. Pie varas nāks leiboristu valdība, kura ierosinās veikt jaunu referendumu – “UnBrexit”, kas varētu notikt 1. novembrī. Tajā uzvarēs aicinājums atgriezties Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Šāds notikumu pavērsiens ļautu sterliņa mārciņas kursam pieaugt 10% attiecībā pret eiro un pat 15% pret Šveices franku.

7. Tiks ieviesta kontrole pār cenām

Situācija Ukrainā un pieaugošā inflācija piespiedīs daudzu valstu valdības pastiprināt kontroli pār cenu pieaugumu, kurš sākās 2022. gadā. Ņemot vērā, ka ekonomika virzīsies “kara ekonomikas virzienā”, valdības centīsies kontrolēt arī algu līmeni, un, iespējams, Lielbritānijā un ASV radīs Nacionālās cenu un ienākumu padomes. Tas radīs ne tikai inflācijas pieaugumu, bet arī samazinās dzīves līmeni, jo trūks ražošanas, investīciju un racionālas resursu sadalīšanas stimuli.

8. OPEC valstis, Ķīna un Indija izstāsies no Starptautiskā Valūtas fonda

Bezprecedenta sankcijas pret Krieviju izsauca šoku valstīm, kuras nav ASV sabiedrotās. Tās baidās, ka to aktīvi ASV dolāros, eiro un mārciņās var tikt iesaldēti pēc Vašingtonas vai to sabiedroto rīkojuma. Jaunā rezerves valūta, visticamāk, varētu būt Ķīnas juaņa. Ķīna gan nevēlas mazināt valūtas kontroli, un tā neiebilstu, ja arvien valstu nonāktu Pekinas ietekmes zonā.

Varētu tikt pieņemts lēmums izmantot jaunu rezerves valūtu, kas nav piesaistīts nevienai valstij. Tā rezultātā Kazahstānas galvaspilsētā Astanā varētu pulcēties OPEC valstu, Ķīnas, Indijas, Honkongas, Brazīlijas, Pakistānas un citu Āzijas un Āfrikas valstu līderi, kuri lems par jaunas valūtas izveidi, ko izmantot starptautiskajos norēķinos kā rezerves valūtu. Tā būs piesaistīta dažādām izejvielām, starp kurām lielākā loma būs jēlnaftai. Līdz ar to visas šīs valstis izstāsies no Starptautiskā Valūtas fonda, bet Saūda Arābija un Honkonga atteiksies no savu valūtu piesaistes ASV dolāram.

9. Japānas valūtas kurss sasniegs 200 jenas par dolāru

Japānas banka joprojām pieturēsies pie ļoti maigas monetārās politikas, saglabājot negatīvas procentu likmes. Tomēr globālā krīze neļaus tikt galā ar situāciju ar valūtas intervenču palīdzību. Tad, kad valsts valūtas rezerves samazināsies vairāk nekā divas reizes un pieaugs protesti pret nebeidzamu cenu kāpumu, Tokija atteiksies no valūtas intervencēm, pieņemot drosmīgu lēmumu – celt procentu likmes līdz 1%, tādējādi ļaujot valūtas kursam pieaugt. Tas valstij ļaus nostāties uz stabila izaugsmes ceļa.

10. Tiks aizliegtas lielākās nodokļu paradīzes

Izdevumi aizsardzībai un enerģētikas nozarei piespiedīs valdības pievērst uzmanību tā saucamajām “nodokļu paradīzēm”, kuru dēļ tās neiegūst ap 500-600 miljardus dolāru ik gadu. Tieši tāpēc 2023. gadā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) valstis aizliegs ofšorus Kaimanu salās, Bermudās, Bahamās, Maurīcijā, un Menas salā. Vairs nebūs iespējams izmantot kapitālu šajās jurisdikcijās, kā arī reģistrēt savas čaulas kompānijas. Arī Eiropas Savienībai aizliedzot nodokļu paradīzes, būs sāpīgs trieciens investīciju nozarei.

Taisnības labad jāpiebilst, ka šīs prognozes faktiski ir sava veida “izklaide”, jo raugoties uz iepriekšējo gadu “Saxo Bank” prognozēm, daļēji vai pilnībā piepildījušās ir pārliecinoši mazākā daļa. Vienīgā prognoze, kuru varētu uzskatīt par piepildījušos šim gadam, ir tā, ka politiķi inflācijas dēļ uz laiku atliks plānus pāriet uz zaļāku ekonomiku. Pārējās deviņas prognozes faktiski tā arī palikušas “vienkārši prognozes”…

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu