Kāda ir Latvijas un Igaunijas militārās gatavības aina pēc apmācīto cilvēku skaita? (1)

Kā liecina Igaunijas Aizsardzības ministrijas dati, Igaunijas profesionālās armijas lielums ir ap 4000 cilvēku, zemessardzē (nacionālajā līgā) ir 17 000 cilvēku, bet apmācītās rezerves veido 80 000 cilvēku.

Igaunijā valsts aizsardzības dienests nemainīgi pastāv jau kopš neatkarības atjaunošanas. Skolās ir ieviests valsts aizsardzības kurss, par kura obligātumu lemj pati skola. Skolēni mācās gan teoriju, gan praktiskās nodarbības, lai prastu apieties ar ieroci, kā arī sniegt pirmo palīdzību. Piemēram, Gustava Ādolfa ģimnāzijā kurss ir obligāts gan meitenēm, gan puišiem.

Gustava Ādolfa ģimnāzijas audzēknis Emīls pastāstīja: "Igaunijā militārais dienests ir jau daudzus gadus, un tas nevienu īpaši neuztrauc. Iestāšanās pēc vidusskolas ir labs laiks, kad to izdarīt, un miers. Pēc tam vari studēt universitātē, sākt strādāt. Es vēlos darboties loģistikā, jo man interesē mehānika. Gribu nokārtot autovadītāja apliecību."

Iepriekš jaunietis domājis, ka, iespējams, militārais dienests viņam nav piemērots, bet tagad problēmas neredz. Līdzīgi spriež arī audzēknis Olivers. Viņš norādīja: "Iepriekš es biju nedaudz skeptisks par obligāto dienestu, jo es domāju, ka tas sabojās manus 11 mēnešus.

Kā liecina Latvijas Aizsardzības ministrijas dati, profesionālās armijas lielums ir apmēram 6700 cilvēku, zemessardze - apmēram 10 000, bet apmācīti rezerves karavīri, kas dienestu izgāja līdz tā likvidēšanai vai arī vēlāk īpašās brīvprātīgo programmās - apmēram 36 000 cilvēku.

LTV raidījums arī akcentē to, ka iedzīvotāju skaits Latvijā ir apmēram uz pusi lielāks nekā Igaunijā.

NBS komandieris Leonīds Kalniņš šogad vasaras vidū paziņoja, ka rekrutēšanas tempi ir krasi samazinājušies. Iepriekš gadā varēja rekrutēt ap 300 jauniešu, bet šogad līdz vasaras vidum tikai 98.

Latvijā aizsardzības dienests varētu būt līdzīgs kā Igaunijā. Sākumā pamata apmācība, pēc tam dažādu militāro specialitāšu virzieni. Tāpat arī visu dienesta laiku, visticamāk, nebūs jāuzturas kazarmās.

Gan ministrija, gan arī NBS ļoti cer, ka lielākā daļa pieteiksies brīvprātīgi. Ne velti plānota arī dubultā 600 eiro piemaksa. Savukārt NBS ļoti cer, ka daļa no iesauktajiem ne tikai nodienēs un aizies, bet armijā arī paliks.

NBS pārstāvis pulkvedis Māris Gavrilko pastāstīja: "Uz doto brīdi mūsu kapacitāte ir 700 karavīru. Ir, protams, ir dažnedažādi iespējamie risinājumi, piepirkt konteinerus. Tas, ko mēs negribam, ir izvietot karavīrus kaut kādās teltīs." Tādējādi, ja dienestā grib izmitināt 6000, tad jāizbūvē infrastruktūra, kas spējīga vēl uzņemt apmēram 5000 karavīru. Tāpat ir arī izmaksas par ekipējumu, ēdināšanu.

TVNET jau vēstīja, ka trešdien, 30. novembrī, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vairākums šodien noraidīja vairāk nekā 10 000 pilsoņu priekšlikumu, lai plānoto Valsts aizsardzības dienestu (VAD) noteiktu nevis par obligātu, bet brīvprātīgu.

Jau vēstīts, ka VAD varētu tikt ieviests no 2023.gada vidus. Saeimai gan vēl jāpieņem attiecīgais VAD likumprojekts.