Traģikomiski gan ir tas, ka šādi, paši to neapjauzdami, ideoloģiskās frontes cīnītāji netieši norādīja uz Krievijas nehumānismu, pasakot, ka viņu valsts gan tā nerīkotos un nevienu "vienkāršo cilvēku" šādā apmaiņā neiekļautu. Protams, tika izspēlēta kārts, ka, lūk, amerikāņi nepamatoti deva priekšroku Grainerei, nevis Krievijā par spiegošanu notiesātajam ASV izlūkam Polam Vilanam, kas ir īsts varonis. Propagandists Solovjovs paņirgājās, ka Vilanam nebija izredzes, jo atšķirībā no Graineres viņš nav melnādaina sieviete, kas turklāt ir homoseksuāla.
Krievi absolūti noklusēja to, ka amerikāņiem netika dota iespēja izvēlēties Vilanu, jo Maskavas uzstādījums bija strikts: Grainere un neviens cits pret Viktoru Butu. Tas, ko krievi iztēlo kā ASV vājumu, ka viņiem bija jāpiekrīt, šaha terminoloģijā runājot, kaut kādu bandinieku iemainīt pret karali, patiesībā apliecina, ka atšķirībā no Krievijas ASV rūp ikviena tās pilsoņa brīvība un dzīvība. Faktiski ierindas krievam, klausoties šos sižetus, būtu jāsajūtas nevis lepnam, kā Krievija visus ir apspēlējusi, bet gan satrauktam un bezspēcīgam, apzinoties, ka viņa valsts "vienkāršo cilvēku" tā neaizstāvētu.
Tikmēr starptautiskā prese Butu dēvē par "nāves tirgoni", kura rokas slīgst asinīs, jo viņa piegādātie ieroči ir ļāvuši notikt asiņainiem konfliktiem vairākās Āfrikas valstīs. Laikraksts "Deutsche Welle" vēstī, kādēļ Krievijai bija tik svarīgi atgriezt mājās ieroču tirgoni. Sarunā ar laikrakstu neatkarīgā analītiķe Aleksandra Filipenko skaidro, ka Buta nozīmi Maskavai nosaka aukstā kara mentalitāte, kas atgādina laiku, kad PSRS un ASV bija iesaistītas sīvā sāncensībā. "Daudzu, gan amerikāņu, gan krievu, apziņā Viktors Buts ir padomju sistēmas atlūza un personifikācija. Viņš neatzīst jauno pasaules kārtību. Tāpēc viņš ir tik svarīgs valstij," uzskata Filipenko. "Viņš ir savs cilvēks, un pēc krievu tradīcijām jūs nenododat cilvēku, kas kalpo sistēmai."