O, 31.01.2023.

Video ⟩ Bez dokumentiem, bez skaidrības - kāpēc "Baltic International Bank" nemainās īpašnieks

TVNET
Bez dokumentiem, bez skaidrības - kāpēc "Baltic International Bank" nemainās īpašnieks
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
"Baltic International Bank" ēka Grēcinieku ielā pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes lēmuma apturēt bankas finanšu pakalpojumu sniegšanu.
"Baltic International Bank" ēka Grēcinieku ielā pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes lēmuma apturēt bankas finanšu pakalpojumu sniegšanu. Foto: Zane Bitere/LETA

Šonedēļ banku regulatora slēgtā un policijas izkratītā "Baltic International Bank" (BIB) un tās akcionāri nebija iesnieguši dokumentus, kas apliecinātu bankas jauno investoru naudas izcelsmi. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un Eiropas centrālā banka nebija apstiprinājusi bankas īpašnieku nomaiņu, noskaidrojis LTV raidījums "De facto".

Tomēr naudas izcelsme nav bijis vienīgais faktors, kādēļ FKTK pirmdien ārkārtas sēdē nolēma banku slēgt. Banka jau ilgāku laiku nav bijusi pelnītspējīga un tās darījumu kontroles sistēma neesot atbildusi likumam, skaidroja FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Savukārt Valsts policijas kratīšana bankā, izsitot ārdurvis, un pie darbiniekiem mājās tūlīt pēc regulatora lēmuma bijusi saistīta ar izmeklēšanu par iespējamu noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu lietā apmērā.

Ne Purgaile, ne policija neskaidro, par ko tieši notiek izmeklēšana. Policijā vien norāda, ka aizturēto nav. Taču divi "de facto" avoti kā ticamu versiju minēja, ka kriminālprocess saistīts ar bankas jauno akcionāru naudas izcelsmi.

Šī gada sākumā BIB medijiem prezentēja trīs jaunos investorus no Šveices un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, kas esot iepludinājuši bankā 12 miljonus eiro. Cita starpā jaunie akcionāri nodarbojas ar zelta un kriptovalūtu maiņas biznesu.

"Godīgi sakot, tā bija nejaušība. Es meklēju banku Eiropā. Parādījās šī iespēja. Taču pirmās divas nedēļas es īpaši par to nebiju domājis, pat nebiju izlasījis piedāvājumu. Bet pēc divām nedēļām, man radās tāda sajūta, ka es nolēmu izlasīt piedāvājumu. Pēc dažām dienām man jau likās interesanti šeit investēt," janvāra sākumā Latvijas Televīzijai sacīja BIB jaunā akcionāra "Migom Investments" īpašnieks šveicietis Tomass Šaeti.

Martā banka paziņoja, ka par tās lielāko akcionāru brāļu Belokoņu vietā kļūs šeihs Hamads bin Halifs bin Mohammeds al Nahjans, bet darījums nesaņēma Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājumu.

Uz jautājumu, vai nebija skaidrs arī tas, kāda nauda ieguldīta BIB no jauno akcionāru puses, FKTK vadītāja Purgaile atbildēja sekojošo: "Jā, banka nebija veikusi mājasdarbus, tajā skaitā arī akcionāri. Akcionāriem un bankai bija jāiesniedz virkne dokumentu, kas apliecinātu gan līdzekļu izcelsmi, gan dzīvotspējīgu nākotnes stratēģiju, gan to kādā veidā tiks uzlabota bankas pārvaldība, iekšējās kontroles sistēmas. Šādus dokumentus mēs neesam saņēmuši."

Par Hamadu bin Halifu bin Mohammedu al Nahjanu, ko gribēja noformēt par lielāko akcionāru bankā, publiski pieejama informācija liecina, ka par viņa turību radās šaubas pagājušā gada sākumā Izraēlā, kad viņš sadomāja tur pirkt futbola klubu.

Kā ziņoja biznesa laikraksts "Marker", Izraēlas futbola asociācija izpētīja, ka šeiha bagātība lielākoties sastāv no nerealizējamām Venecuēlas valdības parādzīmēm. Šeiham ir sakari ar cilvēkiem, kas ir saistīti ar krāpšanu un naudas atmazgāšanu. Viņam pieder desmitiem neaktīvu kompāniju.

Bankas komentāru par jaunajiem investoriem un FKTK lēmumu mums iegūt neizdevās. Ne slēgtā banka, ne tās lielākais īpašnieks Valērijs Belokoņs šonedēļ nebija sazvanāmi.

BIB bija arī finanšu problēmas. Šī gada sākumā BIB lēsa, ka tā pagājušo gadu pabeigusi ar 870 tūkstošu eiro lielu peļņu, bet, pārrēķinot grāmatvedību, atklājās, ka bankai bijuši piecu miljonu eiro lieli zaudējumi.

Revidenti, kas caurskatīja bankas pērno pārskatu, pamanīja miljonus eiro vērtas pozīcijas, kuru novērtējums bijis pārāk rožains. Auditorfirmas BDO ieskatā nav atgūstama daļa no bankas izsniegtā aizdevuma kreditēšanas uzņēmumam Spānijā; saistības nepilda klients no Kipras, kam ir lauksaimniecības zeme un noliktava Krievijā; neesot atgūstama garantijas nauda, kas piešķirta kādai privātpersonai par ASV tehnoloģiju pakalpojuma uzņēmuma akciju iegādi. Un šie nav vienīgie auditoru minētie piemēri.

Parasti banku likvidācijas procesā izrādās, ka manta nav tik vērīga kā norādīts uz papīra un atdot naudu visiem kreditoriem nevar. Vai šoreiz būs citādi? FKTK vadītāja Purgaile uzskata, ka BIB aktīvi pašlaik ir novērtēti atbilstoši.

Pēc Eiropas Centrālās bankas lēmuma par licences anulēšanu FKTK lems, kā turpināt BIB slēgšanas procesu, bet, visticamāk, tā būs bankas likvidācija, nevis maksātnespēja.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu