Pašreizējā situācija saistībā ar 5G frekvenču izsolēm bruģē ceļu duopola izveidei mobilo sakaru tirgū, tādējādi ievērojami graujot Latvijas tehnoloģisko izrāvienu un telekomunikāciju tirgus konkurenci, ziņu medijam TVNET pauda mobilo sakaru operatora "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs (Arunas Mickevicius).
Uzņēmumā skaidroja, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izsoļu noteikumi savulaik lieguši "Bite Latvija" piedalīties 5G attīstīšanai nepieciešamajās 3,6 GHz frekvenču izsolēs, taču šobrīd uzņēmums iesniedzis sūdzību SPRK ar lūgumu atcelt 5G frekvenču izsoļu noteikumus un to rezultātus.
Iemesls, kādēļ dalība izsolēs bija liegta, saistīts ar to, ka "Bite Latvija" pieder elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs "Unistars", kuram lietošanā ir vēsturiski, pirms 20 gadiem, no valsts iegūta radiofrekvenču spektra josla 3600 MHz jeb 3,6 GHz diapazonā. Tā dēļ SPRK izsoļu noteikumi liedza "Bite Latvija" piedalīties 2017. un 2018. gada 5G frekvenču izsolēs, un tajās izsolītās 3,6 GHz frekvenču joslas nonāca pārējo divu tirgus spēlētāju lietošanā. Proti, SPRK izsoļu noteikumi paredzēja, ka, ja uzņēmuma vai tam piederošu uzņēmumu rīcībā jau ir frekvences konkrētajā diapazonā vismaz 100 MHz apjomā, uzņēmums izsolē piedalīties nedrīkst.
Šobrīd, lai "Bite Latvija" varētu kopīgi izmantot jau "BITE Grupā" esošās 5G tehnoloģijas ieviešanai nepieciešamās frekvences 3,6 GHz diapazonā, tai ir jāsaņem SPRK atļauja.
"Tomēr neizprotamu iemeslu dēļ šīs atļaujas saņemšanas lēmuma izskatīšana tiek vairākkārt pagarināta, tādējādi radot negatīvu ietekmi uz tirgus konkurenci. Tā kā "Bite Latvija" un "Unistars" ir vienas grupas uzņēmumi, līdzībās runājot, ir izveidojusies situācija, ka, lai viena ģimene varētu sēsties pie vakariņu galda, ir jāsaņem īpaša atļauja, kas aizņem neizskaidrojami ilgu laiku," norādīja kompānijā.
Vienlaikus "Bite Latvija" ģenerāldirektors uzsvēra, ka 5G tehnoloģijas konkurētspējīga ieviešana Latvijā nav iespējama bez 3,6 GHz joslas pieejamības, jo tā ir fundamentāli svarīga, lai palielinātu mobilo tīklu kapacitāti. Turklāt 5G tīklam nozīmīgāko frekvenču skaits ir ierobežots un neviena no citām 5G tehnoloģijas ieviešanai paredzētajām frekvenču joslām nevar aizvietot 3,6 GHz frekvenču joslu.
"Atskatoties uz notikušo, jāsaka, ka izveidojās absurda situācija – "Bite Latvija" ar grupā esošu uzņēmumu "Unistars" jau bija 5G frekvences, kas tieši arī bija par pamatu aizliegumam uzņēmumam piedalīties izsolēs, tādējādi radot ilūziju, ka tās nākotnē varēs pilnvērtīgi izmantot 5G attīstīšanā. Rezultātā pārējās pieejamās 3,6 GHz frekvences tika sadalītas starp pārējiem tirgus dalībniekiem. Savukārt šobrīd, lai "Bite Latvija" varētu izmantot "BITE Grupā" esošās 3,6 GHz frekvences, tai ir jāsaņem Regulatora atļauja, kas jau aizņem nepamatoti ilgu laiku.
Šī situācija bruģē ceļu duopola izveidei mobilo sakaru tirgū, tādējādi ievērojami graujot Latvijas tehnoloģisko izrāvienu un telekomunikāciju tirgus konkurenci," sašutumu pauda Mickevičs.
Viņš papildināja, ka 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences ir ļoti vērtīgs ierobežots resurss, kas jāizmanto tā, lai Latvijas cilvēki un valsts digitālā izaugsme iegūtu maksimālu labumu. Taču, vilcinoties pieņemt lēmumu un galu galā neļaujot "Bite Latvija" un "Unistars" kopīgi izmantot 3,6 GHz frekvenču joslu, tiek radīta situācija, kurā tiek liegta ievērojami efektīvāka šī ierobežotā resursa izmantošana. Papildus tam, tiekot kavētas milzīgas, desmitiem miljonu eiro vērtas investīcijas Latvijas mobilo sakaru tirgū un iespēja pilnvērtīgāk izmantot šīs frekvenču joslas potenciālu.
"Cīņa par tik vērtīgo frekvenci nozīmē ilgāku un dārgāku 5G attīstīšanu, tīkla attīstībā vienam tirgus dalībniekam liekot braukt pa zemes ceļu, kamēr citi var izmantot ātrgaitas šoseju. Mākslīgi iedragājot "Bites" konkurētspēju, tiks radīta krīze telekomunikāciju tirgū," uzsvēra "Bite Latvija" vadītājs.
Viņaprāt, mākslīgi vājināta viena tirgus dalībnieku konkurence ilgtermiņā radīs būtiskas sekas Latvijas reputācijai starptautiskā mērogā, kā arī finansiālus zaudējumus tiesvedību gadījumā.
Aģentūras LETA iepriekš vēstīja, ka Satversmes tiesa 8.decembrī pēc "Unistars" pieteikuma ierosinājusi lietu par ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesībām.
Uzņēmums ir elektronisko sakaru komersants, kas ieguvis ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības. Komersants vēlas nodot vai iznomāt šīs lietošanas tiesības kādam no mobilo sakaru operatoriem, lai tādējādi gūtu iespējami lielāku mantisku labumu no savām lietošanas tiesībām uz tām.
"Unistars" vienīgais īpašnieks ir "Bite Latvija". Pagājušajā gadā "Bite Latvija" strādāja ar 134,58 miljonu eiro apgrozījumu un 22,004 miljonu eiro peļņu. "Bite Latvija" reģistrēta 2005.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Lietuvas "Bite Lietuva", kas savukārt ir starptautiskās aktīvu pārvaldīšanas kompānijai "Providence Equity Partners" piederošs uzņēmums.
