Sv, 29.01.2023.

Krievijas naftas tirgus buksē; nelīdz pat "glābšanas riņķis"

TVNET | FINANCENET
Krievijas naftas tirgus buksē; nelīdz pat "glābšanas riņķis"
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 7
Foto: Reuters / Scanpix

Krievijas jēlnaftas eksports nokrities līdz zemākajam līmenim pēdējā gada laikā, jo Rietumvalstu sankcijas būtiski ierobežojušas Krievijas naftas un tās produktu importu, atbildot uz Krievijas uzsākto karu Ukrainā. “Bloomberg” vēsta, ka par Krievijas “glābšanas riņķi” uzskatītās naftas piegādes Ķīnai, Indijai un Turcijai arī ir sarukušas.

Pēdējo četru nedēļu laikā naftas piegādes pa jūras ceļiem samazinājās par 117 000 barelu naftas dienā. Vidēji Krievija eksportējusi 2,615 miljonus barelu naftas četru nedēļu laikā. Šie rādītāji bijuši zemākie gada laikā. Piegādes Eiropai tikpat kā pārtrauktas, bet uz Āziju ar katru nedēļu piegāžu apjomi samazinās.

Rietumvalstis atteikušās no Krievijas naftas importa, jo Krievija iegūtos līdzekļus novirza kara finansēšanai Ukrainā. Tieši tāpēc noteikta virkne sankciju, kas liedz Eiropas valstīm importēt Krievijas naftu.

Tāpat arī sava loma ir lakapstākļiem – vētras Melnās jūras un Klusā okeāna ostās traucēja naftas pārvadājumus, tāpat ir jūtams arī kuģu trūkums, līdz ar to traucēta naftas pārvadāšana pa jūras ceļiem lielos attālumos.

Tiek norādīts, ka Eiropas Savienības noteiktais embargo radījis nozīmīgas problēmas – pašlaik kuģa brauciens no Baltijas jūras ostām uz Indiju aizņem vidēji 31 dienu. Salīdzinājumam – naftas piegādes no Roterdamas ostas uz Indiju aizņem vidēji nedēļu. Tas rada lielu spiedienu jau uz tā samazināto naftas pārvadāšanas kuģu floti. Krievija arvien vairāk kļūst atkarīga ne tikai no savas flotes, bet arī no tā saucamās ēnu flotes, kas sastāv no veciem kuģiem, kas pieder nelielām un nezināmām kompānijām, kuras dibinātas pēdējo mēnešu laikā.

Krievijas naftas lielākie pircēji ir Ķīna, Indija un Turcija. Tomēr arī piegādes uz šīm valstīm sāk sarukt, decembrī piegādājot vidēji 2,42 miljonus barelu naftas dienā.

Iepriekš vēstīts, ka 5. decembrī G7 valstis, atbildot uz Krievijas agresiju Ukrainā, aizliedza Krievijas naftas importu, tāpat liedzot apdrošināšanu un finansēšanu kompānijām, kas turpinās pārvadāt Krievijas naftu, ja tā tiks īstenota par cenu, kas augstāka par cenu griestiem – 60 dolāriem par barelu.

Tāpat 5. februārī stāsies spēkā ierobežojumi Krievijas naftas produktu importam. Pagaidām gan nav paziņots, vai un kādi būs cenu griesti Krievijas naftas produktiem.

2023. gada pirmajā pusē pēc naftas un tās produktu importa aizlieguma Eiropā Krievijas naftas ieguves apjoms varētu samazināties par 500 000 – 1 miljonam barelu naftas dienā.

“Bloomberg” atgādina, ka pēdējos 20 gadus aptuveni 60% no eksporta ienākumiem Krievija guvusi pateicoties naftas un gāzes resursiem. Kopējā Krievijas budžeta struktūrā ienākumi no naftas un gāzes sastādījuši vairāk nekā 40%.

Krievijas nafta arvien vairāk tiek eksportēta uz Ķīnu un Indiju, tādējādi mainot globālos naftas piegādes ceļus. Šeit gan jāpiebilst, ka Ķīna un Indija Krievijas naftu iepērk, izmantojot ļoti dāsnas atlaides, kas nereti Krievijai ir ļoti neizdevīgi.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu