Jaunais gads ir tik tikko sācies, un tas Eiropai ir nesis taktisku uzvaru pār Kremli gāzes karā, kuru Krievijas diktators Vladimirs Putins sāka pret Eiropas Savienību vēl pirms iebrukuma Ukrainā. Eiropas pusē spēcīgs ierocis ir bijuši maigie laikapstākļi, vēsta BBC.
Janvāris Eiropā iesākās ļoti silts – iedzīvotāji Eiropas dienvidos devās atpūsties uz Vidusjūras pludmalēm, kamēr enerģētiķi priecājās par janvāra sākumam netipiski lielu gāzes krātuvju aizpildījumu.
Tā ir pirmā labā ziņa Eiropai, jo tieši no tā, cik daudz gāzes paliks pāri gāzes krātuvēs pavasarī, būs atkarīgs, cik veiksmīgi Eiropai izdosies pārlaist nākamo ziemu. Pašlaik Putinam pakļautais gāzes koncerns “Gazprom” aktīvi samazina gāzes piegādes uz Eiropu un cer, ka Eiropā radīsies tāda enerģētiskā krīze, kam tā pāri netiks, jo 27 valstu blokā sākšoties milzīgi sociālie nemieri. Arī propaganda jau kopš rudens stāsta par “Eiropu, kura salst bez Krievijas gāzes”.
Analītiķi norāda, ka, šai ziemai sākoties, gāzes krātuves bija aizpildītas par 95%, bet nākamajā ziemā to aizpildījums varētu būt par 30% mazāks, brīdinājuši Starptautiskās enerģētikas aģentūras, kā arī pētījumu centra ICIS eksperti. Tas saistīts ar iespējamu enerģētikas cenu lēcienu un potenciāliem enerģijas atslēgumiem.
Putina rokās joprojām ir savas ietekmes sviras, un viņš ne reizi vien ir pierādījis, ka ir gatavs tālāk eskalēt situāciju, ņemot vērā Krievijas neveiksmes – vai tas būtu gāzes karš ar Eiropu, vai īstais karš ar Ukrainu. Līdz karam Eiropas Savienība 40% gāzes iepirka no Krievijas, bet tagad – mazāk par 8%. Krievija gan turpina pumpēt gāzi uz Eiropu caur Ukrainu un Turciju, līdz ar to vēl ir iespējas pilnībā “aizgriezt gāzes krānu”.
Kremlis to gan sāka darīt vēl pirms kara. Pagājušā gada maijā Krievijas gāzes piegāžu apjoms samazinājās divas reizes, salīdzinot ar pīķi pirms trīs gadiem – līdz 250 miljoniem kubikmetru diennaktī. Pret gāzi sankcijas netika noteiktas, taču Krievijas kara Ukrainā laikā Kremlim pakļautais gāzes uzņēmums “Gazprom” ar dažādu ieganstu palīdzību samazināja piegādes Eiropai par teju 80%.
Otra labā ziņa Eiropai ir tā, ka tā apbrīnojami ātri iemācījās ekonomēt gāzi vēl krietni pirms lielā ziemas sala.
Decembrī Eiropu pārņēma arktiskās gaisa masas, un toreiz analītiķi baidījās, ka gāzes taupīšanas ieradumi tiks lauzti, jo novembris bija neparasti silts, ļaujot Eiropai samazināt gāzes patēriņu par 22%, salīdzinot ar piecu gadu vidējo rādītāju. Oktobrī ietaupījums bija pat 24%.
Decembris arī bijis apmierinošs – gāzes patēriņš samazināts par 13%, pat neraugoties uz lielo salu, liecina ICIS dati.
Daļēji palīdzējuši laikapstākļi (decembra beigās kļuva siltāks), bet galveno lomu spēlējusi energoapgāde. Mazāk nekā citas valstis ekonomējušas Eiropas Savienības galvenās industriālās valstis – Vācija un Francija, tāpat samazinājusies arī izstrāde šo valstu vēja stacijās un kodolreaktoros.
Itālijai, Nīderlandei un Spānijai izdevies noturēt novembra rādītājus un veiksmīgi atbrīvoties no Krievijas gāzes atkarības. Lielbritānija (kas gan nav Eiropas Savienībā) vājāk tikusi galā ar taupīšanu – tur decembrī gāze ieekonomēta vien par 3%.
Janvāra pirmās nedēļas statistika liecina, ka Eiropa strauji atgriežas pie enerģijas taupīšanas oktobra-novembra līmenī. Pirmajās janvāra dienās gāzes pieprasījums Eiropā kritās pat par 38%, salīdzinot ar 2017.-2022. gada vidējo līmeni. ICIS norāda, ka šāds pieprasījuma līmenis janvāra sākumā ir “apbrīnojami zems”.
Tiek norādīts arī uz citiem labvēlīgiem faktoriem – Eiropā palielinājusies enerģijas izstrāde no atomelektrostacijām, kā arī vēja stacijām, jo janvāra sākums Eiropā ir visai vējains.
Eiropas ekonomikas dzinējspēks un galvenais rūpniecības centrs Vācija pēdējos gados tikai palielināja savu atkarību no Krievijas gāzes un bija gatava pat dubultot piegādes, spītīgi pieturoties pie “Nord Stream 2” projekta.
Putina lēmums iebrukt Ukrainā strauji mainīja Vācijas nostāju, un tā ļoti strauji samazināja gan gāzes importu, gan gāzes patēriņu kopumā.
“Kopumā esošo situāciju vērtējam kā mazāk saspringtu nekā ziemas sākumā. Gāzes deficīts šajā ziemā ir mazticams scenārijs,” paziņoja valsts regulators “Bundesnetzagentur”. Tiesa gan, par gāzes ekonomēšanu aizmirst nedrīkst, un ir “jātur gan acis, gan ausis vaļā”.
No otras puses, Krievija zaudē savu lielāko un bagātāko klientu Rietumos. Vēl 2021. gadā vācieši importēja 52% no sev nepieciešamās gāzes no Krievijas. Pērn šī proporcija samazinājās līdz 22%. Par lielāko gāzes piegādātāju Vācijai kļuva Norvēģija (33%).
Pirmajos trīs apkures sezonas mēnešos Vācijas ražošanas sektors samazināja dabasgāzes patēriņu par 23%, salīdzinot ar analogu periodu iepriekšējos četros gados. Kopumā gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji patērējuši par 21% mazāk gāzes. Jaungada svētku laikā patēriņš nokritās vēl vairāk – līdz 30%.
“Gāzes krātuvju aizpildījums šodien ir 90,8%,” norādīts Vācijas regulatora ziņojumā.
Pagaidām Krievijas gāzes karš pret Eiropu nevedas tā, kā bija iecerējis kara noziedznieks Putins. Tomēr pagaidām priecāties ir pāragri, un jāsaglabā piesardzība, brīdina Starptautiskās Enerģētikas aģentūras vadītājs Fatihs Birols.
“Eiropas Savienība ir sasniegusi nozīmīgus panākumus, cenšoties mazināt atkarību no Krievijas gāzes, tomēr – bīstamība joprojām saglabājas,” viņš paziņoja decembrī norādot, ka “galvenais pārbaudījums Eiropu gaida 2023. gada ziemā”.
Līdz ar to Eiropai ieteikts vēl vairāk samazināt gāzes patēriņu un aktīvāk attīstīt atjaunīgās enerģētikas sektoru, lai izbēgtu no krīzes nākamajā ziemā.
