P, 30.01.2023.

Uz kuru pusi un kāpēc griežas Zeme?

TVNET
Uz kuru pusi un kāpēc griežas Zeme?
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 7
Zemeslode
Zemeslode Foto: Unsplash

Jau pavisam agri skolā mums tika mācīts, ka Zeme griežas ap savu asi, tomēr ne visi skolotāji ir minējuši to, uz kuru pusi tā griežas un kāpēc.

Patiesībā šeit nav vienas pareizās atbildes. Viss ir atkarīgs no tavas pozīcijas attiecībā pret zemeslodi. Ja tu sevi iztēlojies peldam gaisā tieši virs Ziemeļpola, tad no augšas izskatīsies, ka zemeslode griežas pretēji pulksteņrādītāja virzienam. Savukārt, ja tu peldēsi virs Dienvidpola, tad teiksi, ka zemeslode griežas pulksteņrādītāja virzienā.

Griešanās virziens izskaidro to, kāpēc Saule aust austrumos, bet riet rietumos. Tas ir tāpēc, ka zemeslode griežas no rietumiem uz austrumiem. Iztēlojies, ka tu vēro Zemi no Saules perspektīvas īsi pirms Ziemeļamerikā sākusies diena. Zemei rotējot austrumu virzienā, saules gaisma pirmo skar austrumu piekrasti, tāpēc, kad ņujorkieši jau sāk savu dienu, kalifornieši kontinenta pretējā pusē vēl tumsā bauda naktsmieru.

Zemei turpinot griezties uz austrumiem, saules gaisma aizvien vairāk pārņem Ziemeļameriku. Citiem vārdiem, cilvēki uz Zemes ievirzās saules gaismā, kas jau apspīd zemi austrumos. Tāpēc, skatoties uz austrumiem, mēs redzam gaismu tuvojamies mums.

Tas pats notiek saulrietā. Zeme turpina griezties uz austrumiem, un beigu beigās austrumu piekraste izrotē no saules gaismas un iegrimst tumsā.

Kāpēc Zeme griežas pretēji pulksteņrādītāja virzienam?

Iemesls, kāpēc Zeme griežas pretēji pulksteņrādītāja virzienam (no rietumiem uz austrumiem), nav tik skaidrs. Saules sistēma radās, kad sabruka milzīgs kosmisko putekļu un gāzu mākonis. Tas notika, iespējams, tāpēc, ka blakus šim mākonim eksplodēja cita zvaigzne un gravitācijas ietekmē matērija pārvērtās par zvaigzni un planētām, kā arī mēnešiem, asteroīdiem utt.

Jaunai zvaigznei veidojoties, tā un matērija tai apkārt rotē. Griešanās virzienu savukārt ietekmē dažādi faktori un apstākļi mākoņa sabrukšanas brīdī.

Tādi faktori kā turbulence, ko izraisa supernovas triecienviļņi, un magnētiskais efekts, kas rodas, kad mākoņa daļas sāk sabrukt un veidoties par zvaigznēm, var ietekmēt jaundzimušu zvaigžņu griešanās virzienu.

Mūsu Saules sistēmas gadījumā sanāca tā, ka Zeme, Saule un lielākā daļa planētu griežas pretēji pulksteņrādītāja virzienam. Tiesa, Venera griežas pulksteņrādītāja virzienā, savukārt Urāns griežas, sašķiebies uz sāniem, jeb gandrīz vai “ripo” pa savu orbītu.

Tēmas
Redaktors iesaka
Jaunākie raksti
Nepalaid garām!
Uz augšu