Pēc tam, kad Krievijas naftas produktiem tika ieviesti cenu griesti, Krievija zaudēs ap 280 miljoniem dolāru dienā jeb 102 miljardus gadā, vēsta “Bloomberg”, atsaucoties uz “Centre for Research on Energy and Clean Air” (CREA).
Aprēķināts, kādus zaudējumus Krievijai rada naftas cenu griesti (4)
Krievija jau pašlaik zaudē ap 170 miljoniem dolāru dienā, ņemot vērā 5. decembrī Eiropas Savienībā ieviesto Krievijas naftas importa embargo. Tagad jebkura kompānija, kura vēlas izmantot, piemēram, Rietumvalstu apdrošinātāju pakalpojumus, nedrīkst iepirkt Krievijas naftu dārgāk par 60 dolāriem par barelu.
5. februārī spēkā stāsies cenu ierobežojumi Krievijas naftas produktiem, kas radīs vēl lielāku spiedienu uz Krievijas naftas nozari.
2023. gadā kopējam Krievijas eksporta apjomam ir jābūt 533 miljardu dolāru apmērā – šādu prognozi budžetā iekļāvusi Krievijas Ekonomikas ministrija.
CREA aprēķinos jau ņemts vērā, ka Krievijas jēlnaftas flagmanis - “Urals” markas jēlnafta jau tiek pārdota par krietni zemāku cenu, nekā noteiktie cenu griesti.
Pēc Finanšu ministrijas datiem, decembrī vidējā “Urals” cena bija 50,5 dolāru par barelu (vidējā cena novembrī bija 66,5 dolāri). Tikmēr Eiropā izmantotā “Brent” markas jēlnafta decembrī vidēji maksāja 81,5 dolārus par barelu, tādējādi “Urals” atšķirība no “Brent” bija 31 dolārs jeb 38%.
Zemo cenu dēļ Krievijas budžeta ienākumi samazinājās par 400 miljardiem rubļu, secināja Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs. 2023. gadā situācija var kļūt sarežģītāka – janvāra sākumā “Urals” partijas no Primorskas ostas tika pārdotas par 38,7 dolāriem par barelu.
Cenu griestu ietekme ir bijusi tik nozīmīga kā prognozēts iepriekš, sacīja CREA analītiķis Lauri Mullivirta.
Kremlī CREA aprēķinus uztver skeptiski. Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka “pagaidām vēl ir pāragri ko spriest par cenu griestu efektu”.
“Ir acīmredzams, ka nav nekāda pamata šādiem secinājumiem, tāpēc es ļoti skeptiski uztveru šīs prognozes,” teica Kremļa pārstāvis.
Tikmēr Krievijas vicepremjers Aleksandrs Novaks atzina, ka lielās atlaides Krievijas naftai ir ļoti būtiska problēma. Tiekoties ar prezidentu un valdību, Novaks izteica savas bažas par to, ka Krievijas nafta tiek pārdota par tik zemu cenu.
Putins gan aicināja ierobežot zemo cenu ietekmi uz Krievijas budžetu, aicinot Novaku sagatavot attiecīgos priekšlikumus.
Mullivirta uzskata, ka Eiropas Savienībai vēl ir iespējas dot sāpīgāku triecienu Krievijas budžetam. Ja cenu griestus samazinātu līdz 25-35 dolāriem par barelu, tad tas Krievijas budžetam nozīmētu vēl par vismaz 100 miljoniem eiro lielākus zaudējumus dienā.