Pēdējo gadu klimatiskie apstākļi ir radījuši ļoti labvēlīgus nosacījumus egļu mizgrauža savairošanās uzliesmojumam. Šobrīd tas ir mežiem bīstamākais kaitēklis ne tikai Latvijā – arī Eiropas mērogā egļu mizgrauzis nodara vairāk posta nekā visi citi kaitēkļi kopā. Salīdzinājumā ar pēdējiem gadiem, 2022.gads ir bijis kaitēkļu bojājumiem skarto mežaudžu rekordgads Latvijas valsts mežos.
Kā mežu īpašniekiem atpazīt negantā kukaiņa “grēka darbus”, kā rīkoties, lai mazinātu egļu astoņzobu mizgrauža izplatību, un kādi ir riski, izaicinājumi un nākotnes prognozes cīņā ar bīstamo kaitēkli, stāsta AS “Latvijas valsts meži” (LVM) speciālisti Edijs Leišavnieks un Ainārs Grīnvalds.
Mizgrauzis nav jaunums Latvijas mežsaimniecībā. Kā kukainis tas vienmēr ir bijis un visdrīzāk arī paliks, jo atrodamies kukainim tīkamā klimatiskajā zonā. Pēdējos gados par mizgrauzi tiek runāts vairāk, jo tā populācija un radītie bojājumi mežaudzēs ir palielinājušies.
“2005. gadā Latvijā bija viena no lielākajām vētrām, kā rezultātā savairojās arī mizgrauzis, un no 2007. līdz 2008. gadam pat bija izsludināta ārkārtas situācija un noteikti strikti ierobežojumi, lai mizgrauža populāciju samazinātu,”
atgādina Edijs Leišavnieks, piebilstot, ka mizgrauzis nodara ievērojamus postījumus arī citās Eiropas valstīs, piemēram, Čehijā, kur 2017. gadā vējš izgāza 3,8 miljonus kubikmetru koksnes, bet nākamo 2-3 gadu laikā mizgrauzis papildus nobojāja vēl 25 miljonus kubikmetru.
Speciālisti uzsver, ka mizgrauzis ir ne tikai Eiropas problēma. Kanāda šo sērgu iepazina jau labu laiku iepriekš - jau 2000. gadu sākumā, un
problēma sasniedza kulmināciju 2012. gadā, kad Britu Kolumbijas klinškalnu priežu audzes tika bojātas 18 miljonu hektāru platībā. Kanādieši no šīs situācijas izsecinājuši, ka, iesaistoties bojāto koku izvākšanā ātrāk, problēmas apjomus varētu ievērojami samazināt.
95 % no mežiem Britu Kolumbijā pieder valstij, bet Eiropas gadījumā vieni no lielākajiem cietējiem ir un būs privātie mežu īpašnieki, jo mizgrauzim robežas nepastāv.
Kas ir egļu bieds - astoņzobu mizgrauzis?
Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) ir postošākais kaitēklis parastajai eglei (Picea abies) visā tās dabiskās izplatības areālā Eiropā un Āzijas ziemeļu daļā. Šā kaitēkļa izplatībai labvēlīgi apstākļi ir karstas, sausas vasaras, kā arī vētras, kad mizgrauzis savairojas vēja sagāztajās un nolauztajās eglēs. Nereti kaitēkļa nodarītie postījumi ievērojami pārsniedz vētras radītos.
Ainārs Grīnvalds skaidro, ka mizgrauzis uzbrūk pieaugušām eglēm - parasti tādām, kuru caurmērs pārsniedz 20 cm. “Ja starp vairākām eglēm atradīsies kāda priede, tad arī priede var tikt “netīšām nograuzta”. Lai nomaitātu vidēji lielu egli, pietiek ar 3000-5000 vabolēm.”
Egļu mizgraužu pirmie izlidojumi var sākties jau aprīļa beigās, taču to masveida izlidošana parasti notiek ap maija pirmo dekādi vai maija vidū.
Ja šajā periodā laiks ir sauss, silts un bez vēja, tad viennozīmīgi tie ir labvēlīgi nosacījumi mizgrauža izlidošanai, kas teju bez pārtraukuma notiek līdz pat septembrim.
Vecās, pārziemojušās vaboles pēc mošanās un olu dēšanas pievārētajās eglēs var lidot atkārtoti un vēlreiz uzbrukt eglēm, lai veidotu jaunu paaudzi, ko dēvē par “māsu paaudzi”. Savukārt pirmās jaunās vaboles var parādīties jau jūlija sākumā un izlidot no pievārētajām eglēm. Daļa šo vaboļu dodas ziemot, bet daļa veido nākamo paaudzi, ko dēvē par “otro paaudzi”. Pārziemojušās vaboles ir apmēram 5 mm garas, tumši brūnas, bet vasarā izlidojušās vaboles ir gaišākas.
“Kopumā nav iespējams pateikt, kad beidzas pirmās paaudzes attīstība un kad sākas otrās paaudzes attīstība – tās pārklājas, tādēļ sezonas laikā vienmēr būs mizgrauži, kas apdraudēs egļu mežaudzes, ja saimniekošanas rezultātā tiem tiks dota iespēja savairoties un izplatīties,” norāda Edijs Leišavnieks.
Kā atpazīt bīstamo kaitēkli
Lai novērtētu, vai audzē nav ieviesies mizgrauzis, apskatot savus mežus – it īpaši egļu audzes –, īpašniekiem jāpārbauda, vai nav parādījušās kaltušas vai dzeltējošas egles.
Īpaši rūpīgi vajadzētu veikt koku mizas izpēti. Jāskatās vai uz egļu stumbra acu augstumā nav pamanāmi mizgraužu ieskreju caurumiņi. Tie ir apmēram 1 mm diametrā, un no tiem birst brūni mizas milti.
Tieši šos mizas miltus ir visvieglāk pamanīt, jo tie krājas zaru žāklēs. Savukārt, ja novērtējumu veic pēclietus periodā, tad šīs pazīmes var arī nebūt. Pamanot egli, kuras mizā ir ļoti daudz kukaiņu veidotu caurumu, jeb izskreju, visticamāk, kukaiņi no tās jau ir izlidojuši, savukārt, ja mizā ir atrodamas tikai dažas ejas, ir liela iespēja, ka mizgrauži vēl ir kokā.”
LVM speciālistu ieteikumi mežu īpašniekiem:
Savlaicīgi domāt par kvalitatīva, vitāla, veselīga egļu meža veidošanu no pašiem pirmsākumiem;
Ziemā veikt vējgāzēs bojāto koku un mizgraužu invadēto koku izstrādi;
Jūnija sākumā novērtēt, vai audzē nav ieviesies egļu astoņzobu mizgrauzis;
Audzē konstatējot masveida mizgrauža bojājumus, Valsts mežu dienestā (VMD) pieprasīt apliecinājumu cirtei pēc VMD sanitārā atzinuma;
Izvērtēt nepieciešamību veikt kopšanas cirtes pieaugušās egļu audzēs, kur koki vidēji caurmērā ir lielāki par 20 cm, mizgraužalidošanas laikā;
Ja iespējams, izmantot feromonu slazdus, to izvietojot piemērotos skujkoku izcirtumos.
Mizgraužu apsēstu mežu nevar “izārstēt”
“Pirmkārt, mums ir jācīnās, lai samazinātu mizgraužu populāciju Latvijā un tie neapdraudētu papildus veselas, nebojātas egļu mežaudzes, un, otrkārt, mizgrauzis var radīt ekonomiskos zaudējumus jebkuram meža īpašniekam.
Ja šai problēmai netiks pievērsta pienācīga uzmanība, nākotnes sekas var būt pavisam bēdīgas. Pastāv risks, ka Latvijā vairs nebūs vidēja vecuma un vecu egļu mežaudžu - tās visas ar laiku var tikt invadētas un iet bojā, līdzīgi kā tas noticis, piemēram, Belovežas nacionālajā parkā,”
brīdina Edijs Leišavnieks.
LVM speciālisti skaidro, ka egļu audzi, kurā ir savairojies mizgrauzis, īsti “izārstēt” nevar – saprātīgākais risinājums ir to nocirst, lai mazinātu risku citām egļu audzēm.
“Ar mizgrauzi, kurš fiziski atrodas koku stumbros, vislabāk ir cīnīties, veicot sanitārās kailcirtes jeb cirti pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, un vasaras mēnešos izcirtumā izvietot feromonu slazdus, ar kuru palīdzību papildus tiek veikta tuvumā lidojošo vaboļu ķeršana, tādā veidā samazinot lidojošo vaboļu populāciju, kuras var apdraudēt blakus esošas egļu mežaudzes.”
Bojāto koku apjoms pieaug
2022. gadā bojātu koku cirtes LVM apzinātas 1 miljona kubikmetru apjomā, no tām izstrādāts ap 850 tūkstoši kubikmetru. Ainārs Grīnvalds norāda, ka
faktiskais bojāto koku cirsmu strauji pieaugošais apjoms pērn gandrīz uz pusi pārsniedzis gada sākumā prognozēto apjomu,
kas izraisīja papildu mežizstrādes jaudu nepieciešamību bojājumu skartās teritorijās un daļēji tehnikas pārvirzīšanu no krājas kopšanas cirtēm.
Lielākais mizgraužu bojāto koku cirsmu apjoms pagājušajā gadā konstatēts un izstrādāts Zemgales reģionā un Vidusdaugavas reģionā. Speciālisti komentē, ka šajos reģionos lielo apjomu ietekmē arī pavasara vējgāzes.
“Vējgāztie koki ir ļoti piemēroti mizgraužu inkubatori, tādēļ, sākoties vasarai, šādu audžu novākšana ir jāveic pēc iespējas ātrāk.
Lai labāk vadītu lielā skaitā bojātu audžu izstrādi pie ierobežotām mežizstrādes jaudām, bojāto koku izstrādi veicam prioritārā secībā, šķirojot audzes pēc savairošanās riskiem un koksnes kvalitātes samazināšanās riskiem.”
Papildus mežizstrādi pērn ietekmēja augstās kokmateriālu cenas, kas ļoti saasināja konkurenci par mežizstrādes jaudām. Tādējādi 2022. gadā neizdevās pilnībā realizēt visus meža kopšanas plānus. Šogad LVM turpinās rūpīgas pārbaudes un nepieciešamās darbības mizgrauža risku novēršanai, lai mazinātu egļu kaitēkļa tālāko izplatību un aizsargātu Latvijas mežus.
Raksts tapis sadarbībā ar AS "Latvijas valsts meži".
