Nākamnedēļ Ministru kabineta (MK) sēdē tiks skatīts informatīvais ziņojums par veidiem, kā samazināt sadales sistēmas operatora "Sadales tīkls" un pārvades sistēmas operatora "Augstsprieguma tīkls" (AST) novembrī pieteiktos tarifus, pastāstīja klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV).
"Mūsu ministrijas priekšlikums ir šo pieauguma lēcienu summāri samazināt uz pusi," teica Čudars, skaidrojot, ka šis ir diezgan specifisks jautājums, jo parasti skatāmies uz tarifu, kuru ikdienā lietojam, bet faktiski tas ir jāvērtē divās daļās.
Pirmkārt, summārais pieaugums, kuru pašlaik varētu samazināt uz pusi, un, otrkārt, tarifa struktūra, par kuru jādomā pēc samazinājuma.
Kā skaidroja klimata un enerģētikas ministrs, pirmās daļas priekšlikums ir abiem uzņēmumiem neņemt vērā jeb norakstīt iepriekšējo periodu zaudējumus, lai gan teorētiski tas būtu jāiekļauj jaunajā tarifā.
Savukārt otra daļa ir saistīta ar finanšu subsīdiju abiem uzņēmumiem tarifa korekcijai periodā no 1. jūlija līdz 31. decembrim.
"Korekcijas robežlielums ir, ka elektrībai, kas ir nepieciešama AST un "Sadales tīklam", būtu jāmaksā 160 eiro par megavatstundu (MWh). Novembra tarifā enerģijas cena, kas tika ierēķināta nākotnes periodam, bija pie 280-300 eiro par MWh. Tas, protams, izsauca šo lielo kāpumu. Ja mēs šo cenu nerēķinām pie 300, bet pie 160 eiro, tad mēs iegūstam samazinājumu," skaidroja ministrs.
Viņš piebilda, ka arī šajā jautājumā ir divi izaicinājumi - panākt saimnieciski izdevīgākos darījumus attiecībā uz elektroenerģijas iegādi, kā arī finansējumu, kas nāk no valdības tarifa amortizācijai, izmantot, lai tarifs ļautu uzturēt konkurētspēju reģionā.
Čudars skaidroja, ka kopumā ir septiņas tipiskās elektrības lietotāju grupas, kurās situācija atšķiras.
Piemēram, ēkās, kuras netiek apdzīvotas visu gadu, bet kurām ir trīs fāžu elektrības pieslēgums un 32 ampēru jauda, "Sadales tīklam", neraugoties uz patēriņu tikai vasaras mēnešos, pieslēgums ir jānodrošina visu laiku. Arī uzņēmumu pusē ir uzņēmumi ar nelielu elektroenerģijas patēriņu un ir tā saucamie energoietilpīgie uzņēmumi.
"Tajā daļā, kur runa ir par lieliem enerģijas patēriņiem, Latvijas situācija bija konkurētspējīga arī ar novembrī piedāvātajiem tarifiem. Tādēļ konkurētspējas jautājums ir svarīgs tieši mazo un vidējo uzņēmumu kontekstā un mūsu priekšlikums ir svarīgs tieši salīdzinājumā ar Baltiju.
Tādēļ darbs ir pietiekami komplicēts, bet otrdien es ceru uz virzību un valdības akceptu jau pavisam konkrētu normatīvo aktu izstrādei, lai mēs ieviestu šo koriģējošo pasākumu," uzsvēra Čudars.
Kā skaidroja ministrs, būtisks jautājums, par ko diskusija notika jau rudenī, ir tarifs, ko maksā elektroenerģijas ražotāji, nododot to tīklā. Šis pieaugums novembrī bija aptuveni piecas reizes, kas izraisīja nozares sašutumu. Čudars uzsvēra, ka pašlaik ir saules un vēja parku attīstības posms, un, ņemot vērā Latvijas negatīvo enerģijas bilances saldo, stratēģiski pareizi ir veicināt elektrības ražošanas apjomu palielināšanos. "To, protams, neveicina tas, ka pieslēguma tarifs ir augsts," norādīja ministrs.
Čudars arī paskaidroja, ka šobrīd tiek runāts par AST un "Sadales tīkla" tarifu stāšanos spēkā vienlaicīgi no 1.jūlija. "Tas ir svarīgi, jo "Sadales tīkls" lielu daļu pakalpojumu pērk no AST, un tādēļ tam būtu jābūt vienlaicīgi un saskaņoti," teica klimata un enerģētikas ministrs.
Jau ziņots, ka pērn rudenī iesniegtajā AST pārvades tarifu projektā plānots palielināt 2,1 reizi, savukārt "Sadales tīkls" tarifu projektā bija plānots palielināt par vidēji 75%. Iepriekš bija paredzēts, ka AST tarifs varētu stāties spēkā 2023.gada 1.martā, bet "Sadales tīkla" tarifs - 2023.gada 1.jūlijā.
