/nginx/o/2022/02/15/14367504t1h3df3.jpg)
Katram gribas vietiņu, ko saukt par mājām un kur, pārnākot pēc garas darba dienas, justies kā miera ostā. Tomēr, ja vieniem ikvienā dzīvesvietā ir māju sajūta un nav problēmu pārvākties ar zināmu regularitāti no viena īres dzīvokļa uz citu, tad citi grib iesakņoties vienā vietā un šo vietu kā savu nostiprināt arī Zemesgrāmatā. Diemžēl vien nelielai daļai iedzīvotāju ir tik lieli uzkrājumi, lai īpašumu iegādātos bez hipotekārā kredīta palīdzības, bet līdz ar aizdevuma procentlikmju kāpumu ir radušās bažas, vai ņemt kredītu šobrīd vispār ir izdevīgi un varbūt tomēr labāk īrēt? TVNET tiešsaistes žurnāls KLIK veica tirgus izpēti, lai mēģinātu atbildēt uz šiem jautājumiem.
Eiropas iedzīvotāji kopumā priekšroku dod īpašuma iegādei, nevis īrēšanai. No valstīm, par kurām ir pieejami dati, tikai Vācijā iedzīvotāji biežāk dzīvo īrētos īpašumos, nevis iegādājas tos. Kā liecina "Eurostat" dati, vēl 2021.gadā (jaunāku datu diemžēl nav) Latvijā 83,2% iedzīvotāji dzīvoja mājsaimniecībai piederošā īpašumā, savukārt aktuālas kredītsaistības par īpašumu bija 14% iedzīvotāju.
Tomēr laikā, kopš šie dati ir apkopoti, pasaule ir piedzīvojusi būtiskus satricinājumus, kuru katalizators ir bijis Krievijas pērnā gada 24.februārī sāktais pilna apjoma iebrukums Ukrainā. Ir ievērojami augusi inflācija, kuru cenšoties mazināt valstu centrālās bankas ir palielinājušas savas procentlikmes, kas savukārt automātiski ir sadārdzinājis kredītus. Līdz ar to daudzi, kas līdz pērnajam gadam vēl domāja par īpašuma iegādi vai celtniecību, šobrīd ir apjukuši, vai būtu prāta darbs apgrūtināt sevi ar 20-30 gadu kredītsaistībām, ja nav pārliecības par to, kas būs pēc kaut vai pēc gada - vai būs darbs, vai būs iespējas segt aizņēmumu, ja likmes turpinās kāpt, vai nesāksies kāda jauna pandēmija vai pat trešais pasaules karš.
Nekustamo īpašumu cenas arī pēdējos gados nav stāvējušas uz vietas, tomēr karš arī ir ieviesis zināmas korekcijas tirgū. Piemēram, vēl līdz pagājušā gada otrajai pusei varēja runāt tikai par augšupejošu cenu tendenci. Valsts zemes dienesta apkopotie dati par periodu līdz 2022.gada 1. pusgadam liecina, ka tieši sērijveida dzīvokļu cenas Rīgas centrā 10 gadu laikā ir augušas teju par 80%, mikrorajonos - 87%, bet pārējās valsts lielākajās pilsētās kāpums ir mērāms pat reizēs.