Neatkarīgi no tā, kāda ir iecienītākā terminoloģija pašreizējā brīža aprakstam, visi piekrīt, ka mēs saskaramies ar nepieredzētu, neparastu un negaidītu nenoteiktības līmeni, kas iezīmē krīzes, nestabilitātes un konfliktu nākotni. Bet vai mēs tiešām kaut ko darīsim lietas labā, vēl nav skaidrs.
Mūsu nākotni apdraud virkne savstarpēji saistītu "mega apdraudējumu". Lai gan daži no tiem ir bijuši aktuāli jau sen, citi ir pavisam jauni. Pirms pandēmijas sākuma pastāvīgi zemais inflācijas līmenis ir nomainījies pret pārmērīgi augstu inflācijas līmeni šodien. Ilgstošā stagnācija – nemainīgi zema ekonomikas izaugsme vāja kopējā pieprasījuma dēļ – ir pārvērtusies stagflācijā, jo negatīvie kopējā piedāvājuma šoki mijas ar vaļīgas monetārās un fiskālās politikas ietekmi.
Ja iepriekš procentu likmes bija pārāk zemas vai pat negatīvas, tad tagad tās strauji pieaug, paaugstinot aizņēmumu izmaksas un palielinot lavīnveida parādu krīžu risku. Hiperglobalizācijas, brīvās tirdzniecības, no ārvalstīm pirkto pakalpojumu un piegādes ķēžu "tieši laikā" laikmets ir pārgājis jaunā deglobalizācijas, protekcionisma, vietējo pakalpojumu izmantošanas (jeb "sabiedroto pakalpojumu izmantošanas") un drošas tirdzniecības laikmetā.