Jau pusgadu, sekojot līdzi Krievijas propagandistu darbībai valsts televīzijas kanālos, jāteic, ka aizvadītā nedēļa iezīmējās ar līdz šim visaugstāko histēriskuma, kara kurināšanas un kodolieroču žvadzināšanas intensitāti. Tas, protams, ir saistīts ar Vācijas un ASV lēmumu piegādāt Ukrainai modernos kaujas tankus.
Propagandistu vēstījumos par to vērojams dažādu nokaitētu emociju mikslis: no vienas puses bailes, no otras puses bravūrība, ka tos iznīcināšot, tikpat viegli aizdedzinot, kā uzšķiļot sērkociņu. Un tas viss vēl tiek pasniegts atdzimstoša nacisma mērcē, kurai pievienoti kodoldraudi. Kremļa ideologi saistībā ar Rietumu tanku piegādēm cenšas nomierināt sabiedrību, vienlaikus uzkurinot kara noskaņas. Tiek vēstīts, ka 25.janvāris, kad Vācija paziņoja par lēmumu piegādāt "Leopard" tankus, ir pagrieziena punkts vēsturē - tiekot pārskatīti Otrā pasaules kara rezultāti. Tāpat tiek atskaņots pārfrāzēts zināmais refrēns - "šodien vācu tanki Ukrainā, rīt krievu tanki Berlīnē".
Rietumi turpinot Otro pasaules karu pret Krieviju
"Viņi vairs nebaidās no mūsu sarkanajām līnijām, un tas ir nepieņemami," bezpalīdzīgi sūrojas propagandisti, vēstot par Rietumu ieroču piegādēm Ukrainai. Līdz ar to tādi bēdīgi slaveni personāži kā raidījumu vadītāji Olga Skabejeva un Vladimirs Solovjovs, bijušais ģenerālis Andrejs Guruļevs un militārists Igors Korotčenko unisonā kliedz, ka nupat ir sācies Trešais pasaules karš un Rietumi atklāti uzbrūk Krievijai. Tāpat tiek stāstīts jau tā ideoloģiski nozombētajai Krievijas sabiedrībai, ka pašlaik notiekošais Ukrainā ir tiešs Otrā pasaules kara turpinājums un nelietīgie Rietumi uzbrukumu Krievijai plānojuši jau tūlīt pēc 1945.gada. Pašlaik notiekošais esot "svētais" karš, kurā Krievijai atkal, tāpat kā pirms 80 gadiem, jāpilda sava vēsturiskā misija - jāsatriec Rietumus pārņēmušais fašisms. Tāpat krievu sabiedrībai tiek mēģināts iedvest, ka pašreizējais karš ir Rietumu iniciēts un gadu desmitiem izlolots. Tieši šā kara izprovocēšanai arī esot veikts "valsts apvērsums" Ukrainā 2014.gadā.
Propagandiste Margarita Simonjana klāstīja, ka tagad, kad ir skaidrs, ka karš notiek ar Rietumiem, esot neitralizētas krievu psiholoģiskās grūtības, ka tiek karots ar brāļu tautu. Tas izklausās īpaši ciniski tādēļ, ka "kremlini" visu laiku kopš pagājušā gada 24.februāra ir klāstījuši, ka ukraiņi ir nacisti, ka tā nav nedz tauta, nedz atsevišķa valsts, bet tikai Krievijas piedēklis. Nav bijušas vērojamas ne mazākās norādes uz to, ka tiek karots ar brāļu tautu, gluži pretēji Ukraina un ukraiņi ir tikuši diskreditēti visiem spēkiem. Tāpat tiek klāstīts, ka Rietumiem karošana vienmēr bijusi "geschäft" jeb naudas darījums, kamēr krievi karo idejas un cēlu mērķu vārdā. Tas izklausās traģikomiski, zinot daudzos stāstus, kā "orki" izlaupījuši ukraiņu mājas un uz Krieviju sūtījuši nozagtos ledusskapjus, kafijas automātus un pat tualetes podus.
Par ideologu vēlmi karu Ukrainā iztēlot kā Rietumu uzbrukumu Krievijai Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Mihailo Podoļaks saka skaidri: "Kā lai izskaidro Krievijas Ārlietu ministrijai un citām valsts pārvaldes institūcijām, ka Krievija ir nepārprotams kara iniciators svešā suverēnā teritorijā un šā kara pret Ukrainu mērķis ir mūsu iedzīvotāju masu slepkavība. Te nav vērojama NATO ekspansija, te Ukraina aizstāv savas tiesības uz dzīvību."
Savukārt izdevums "The Atlantic" noliedz, ka NATO valstis būtu gadu desmitiem slepeni plānojušas iebrukt un iznīcināt Krieviju. "Gluži pretēji, tās ir nodrošinājušas Krievijai triljonus dolāru tiešās investīcijās, tehnoloģiju nodošanu un maksājumus par naftu, gāzi un citiem dabas resursiem. Pateicoties galvenokārt paplašinātajai tirdzniecībai ar Rietumiem, Krievijā pirmo reizi tās vēsturē tagad ir liela vidusšķira, un vidējie ikmēneša ienākumi kopš 1992.gada ir palielinājušies no aptuveni 25 dolāriem līdz 1206 dolāriem," raksta "The Atlantic".
Sarkanās līnijas zīmēšot kaujas "Iskanderi"
Raidījuma "60 minūtes" vadītāja Olga Skabejeva pilnā nopietnībā līdz ar citiem militāristiem atkārtoja jau vairākkārt dzirdēto apgalvojumu, ka līdz ar ieroču piegādēm gan Vācija, gan ASV un Lielbritānija ir kļuvušas par leģitīmiem mērķiem Krievijas raķešu triecieniem. Tika gan uzsvērts, ka triecienu mērķi būšot šo valstu militārie objekti. Dažāda kalibra armijnieki nikni pauda, ka jābeidz runāt par sarkanajām līnijām, tās beidzot esot jāiezīmē ar kaujas "Iskanderiem". Tāpat izskanēja aicinājumi Krievijai demonstratīvi veikt savu kodolieroču izmēģinājumus.
Savukārt Vācijas lēmums piegādāt Ukrainai "Leopard" tankus tika nosaukts par "Barbarosu 2". Atcerēsimies, ka "Barbarosas" vārds tika piešķirts nacistiskās Vācijas iebrukuma plānam PSRS. Pēc normālam rietumniekam neizprotamas loģikas Vācijas tanku piegāde tika pasludināta par centieniem pārskatīt Otrā pasaules kara rezultātu. Pēc "kremlinu" loģikas, arī 80 gadus pēc Otrā pasaules kara tā uzvarētājs drīkst starptautiskajā arēnā darīt visu, ko tas vēlas, jo ir vēsturiskais uzvarētājs. Attiecīgi jebkādi mēģinājumi to savaldīt un iegrožot, pēc krievu domām, ir traktējami kā nacisms. Līdz ar to Vācijas kanclers Olafs Šolcs tiek bagātīgi apveltīts ar tādiem epitetiem kā "nacistskaja mrazj" (nacistu riebeklis) un "nacistskaja svoloč" (nacistu nelietis). Vairāki ideoloģiskās frontes cīnītāji arī steidza paziņot, ka Rietumu palīdzība Ukrainai esot holokausta upuru piemiņas zaimošana, jo ukraiņi esot bijuši vieni no aktīvākajiem ebreju iznīcinātājiem. Tas, ka Eiropas ebreju kongress ir aicinājis "holokausta" vārdu velti nevalkāt, tiek ignorēts, un paši kongresa dalībnieki nodēvēti par ebreju tautas nodevējiem.
Nacisma apkarotāju diskursā var just, ka Krievijai sāpīgs un pazemojošs ir Polijas likumsakarīgais lēmums agresorvalsti neaicināt uz Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas 78.gadadienas piemiņas pasākumiem. Tas, protams, arī tika traktēts kā galējas rusofobijas izpaudums. Kāds propagandas raidījuma dalībnieks pat izteica neslēptus draudus poļiem, ka pēc diviem gadiem, kad būs 80.gadskārta, Krievija būšot tā, kas izlems, ko aicināt uz piemiņas pasākumu.
Par krievu kodolieroču žvadzināšanu un argumentiem, ka tie tiks izmantoti, lai aizstāvētu Krievijas suverenitātes apdraudējumu, "The Atlantic" raksta: "Šie argumenti ir balstīti uz meliem. Tie tiek izplatīti, lai attaisnotu Krievijas bezprecedenta kodolšantāžas izmantošanu, lai atņemtu kaimiņvalsts teritoriju. Bažas par iespējamu kodolkaru līdz šim ir atturējušas ASV un NATO piegādāt Ukrainai tankus, lidmašīnas un tāla darbības rādiusa raķetes, kas varētu mainīt kara gaitu. Ja kodoldraudi vai kodolieroču faktiska izmantošana novedīs pie Ukrainas sakāves, Krievija var tos izmantot, lai pakļautu citas valstis. Taktika, kas kādreiz tika uzskatīta par amorālu un neiedomājamu, varētu kļūt par ikdienišķu. Kodolieroči vairs netiktu uzskatīti tikai par pēdējo līdzekli, lai atturētu. Deviņas valstis, kurām tie pieder, iegūtu vēl lielāku ietekmi, bet valstis, kurām to nav, censtos tos iegūt, un globālais postošu karu risks pieaugtu eksponenciāli."
Laikraksts arī norāda, ka "lielākais kodoldrauds, ar kādu mēs saskaramies, ir Krievijas uzvara Ukrainā". Lai gan Putina komentāri ir bijuši smalki un dažādi interpretējami, viņa kontrolētie propagandas mediji nav bijuši ne viens, ne otrs. Gandrīz gadu viņi ir nepārtraukti draudējuši un svinējuši kodolkara iespējamību. Šī darba dalīšana ļauj Putinam izskatīties kā valstsvīram, kamēr viņa padotie rada bailes un normalizē ideju par kodolieroču izmantošanu civiliedzīvotāju masveida slepkavību veikšanai.
Apbruņošot Ziemeļkoreju un Irānu
Tā kā propagandisti jūt zināmu bezcerību, ka neviens no Krievijas vairs īsti nebaidās, tiek gudroti veidi, kā tomēr ieriebt Rietumiem, īpaši ASV. "Kremliniem" nekas labāks par terorisma finansēšanu prātā nenāk. Viņuprāt, tas būtu visnotaļ efektīvs veids, kā sodīt Rietumus. Ja tādēļ jāsadarbojas ar teroristiem, tas netiek uzskatīts par šķērsli. Par to spilgti liecināja Simonjanas nostāja, ka Krievija par atbildi uz Rietumu ieroču piegādēm Ukrainai taču varētu piegādāt bruņojumu Ziemeļkorejai un Irānai. Acīmredzami krievi sevi tiktāl jau ir izolējuši no civilizētas sabiedrības un starptautiskajiem standartiem, ka sadarbību ar abām minētajām valstīm, pret kurām noteiktas starptautiskas sankcijas, vairs pat neuzskata par diskreditējošu. Tas liecina tikai un vienīgi par izmisumu.
Savukārt par "Leopard" tankiem tiek pausts, ka tie ir jāiznīcina vēl pirms Ukrainas robežas šķērsošanas. Ja nu gadījumā tas neizdodas, tad ir jāpiekopj "sliežu karš", kāds tas bija Otrā pasaules kara laikā, kad Krievijā masveidā tika iznīcinātas dzelzceļa sliedes, lai kavētu vērmahta kareivju pārvietošanos. Tagad to pašu aicina darīt Ukrainā - iznīcināt visu dzelzceļa infrastruktūru, tiltus un tuneļus.
"Lai pilnībā izmantotu "Leopard 2" (kam ir labākas bruņas un precīzāks lielgabals nekā krievu tankiem), Kijivai būtu jāizstrādā jauna uzbrukuma operāciju stratēģija. Šo tanku spēks slēpjas milzīgā skaitā: Ukrainai jāspēj darboties un uzturēt vismaz vienu bruņoto brigādi, kurā ir līdz 100 "Leopard 2", lai būtiski ietekmētu konfliktu. Tas būs ārkārtīgi sarežģīti, bet ne neiespējami," par "Leopard" tanku piegādēm Ukrainai raksta "Financial Times".
Uz valdošās ieroču piegāžu histērijas fona tikai kā salīdzinoši margināla ziņa izskanēja Baltijas valstu lēmums pazemināt diplomātisko attiecību statusu ar Maskavu, atsaucot vēstniekus. Tas izskanēja ziņu raidījumos un propagandas raidījumos, taču tikai ziņas formā bez dalībnieku pārspriedumiem par tēmu. Acīmredzami propagandistu uzmanība bija koncentrēta uz lielāku ļaunumu - Vāciju un ASV. Tiesa, ziņu raidījuma "Vesti" bija garāks sižets par Igaunijas vēlmi Somu līcī ieviest īpašu piekrastes režīmu, kas ļautu pārbaudīt Krievijas kuģus. Tā secinājums: Igaunijai nevajag sevi pārvērtēt un pārāk daudz no sevis iedomāties.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds (MAF) no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022.