Nacisma apkarotāju diskursā var just, ka Krievijai sāpīgs un pazemojošs ir Polijas likumsakarīgais lēmums agresorvalsti neaicināt uz Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas 78.gadadienas piemiņas pasākumiem. Tas, protams, arī tika traktēts kā galējas rusofobijas izpaudums. Kāds propagandas raidījuma dalībnieks pat izteica neslēptus draudus poļiem, ka pēc diviem gadiem, kad būs 80.gadskārta, Krievija būšot tā, kas izlems, ko aicināt uz piemiņas pasākumu.
Par krievu kodolieroču žvadzināšanu un argumentiem, ka tie tiks izmantoti, lai aizstāvētu Krievijas suverenitātes apdraudējumu, "The Atlantic" raksta: "Šie argumenti ir balstīti uz meliem. Tie tiek izplatīti, lai attaisnotu Krievijas bezprecedenta kodolšantāžas izmantošanu, lai atņemtu kaimiņvalsts teritoriju. Bažas par iespējamu kodolkaru līdz šim ir atturējušas ASV un NATO piegādāt Ukrainai tankus, lidmašīnas un tāla darbības rādiusa raķetes, kas varētu mainīt kara gaitu. Ja kodoldraudi vai kodolieroču faktiska izmantošana novedīs pie Ukrainas sakāves, Krievija var tos izmantot, lai pakļautu citas valstis. Taktika, kas kādreiz tika uzskatīta par amorālu un neiedomājamu, varētu kļūt par ikdienišķu. Kodolieroči vairs netiktu uzskatīti tikai par pēdējo līdzekli, lai atturētu. Deviņas valstis, kurām tie pieder, iegūtu vēl lielāku ietekmi, bet valstis, kurām to nav, censtos tos iegūt, un globālais postošu karu risks pieaugtu eksponenciāli."
Laikraksts arī norāda, ka "lielākais kodoldrauds, ar kādu mēs saskaramies, ir Krievijas uzvara Ukrainā". Lai gan Putina komentāri ir bijuši smalki un dažādi interpretējami, viņa kontrolētie propagandas mediji nav bijuši ne viens, ne otrs. Gandrīz gadu viņi ir nepārtraukti draudējuši un svinējuši kodolkara iespējamību. Šī darba dalīšana ļauj Putinam izskatīties kā valstsvīram, kamēr viņa padotie rada bailes un normalizē ideju par kodolieroču izmantošanu civiliedzīvotāju masveida slepkavību veikšanai.