/nginx/o/2023/02/01/15112232t1hece7.jpg)
Austrālijas melno gulbju ģenētiskā uzbūve tos padara ļoti uzņēmīgus pret dažādiem vīrusiem, piemēram, putnu gripu, jaunā pētījumā raksta Kvīnslendas Universitātes pētnieki.
Tiek uzskatīts, ka viens vīruss varētu pilnībā iznīcināt melno gulbju populāciju pasaulē. Pie šā atklājuma pētnieki nonāca pēc tam, kad 2021. gadā pirmo reizi tika sekvencēts šo īpašo putnu genoms. Izrādījās, ka, salīdzinot ar plašāk sastopamajiem baltajiem gulbjiem, šīs sugas gulbjiem trūkst dažu nozīmīgu imūnsistēmas gēnu.
Daļēji tas ir tādēļ, ka melnie gulbji ir ģeogrāfiski izolēti un nav pakļauti patogēniem, kas atrodami Austrālijas dienvidaustrumos un dienvidrietumos.
“Melnie gulbji ir ārkārtīgi jutīgi pret augsti patogēno putnu gripu HPAI un no tās var nomirt trīs dienu laikā,” teica Kvīnslendas Universitātes mikrobioloģe Kirstija Šorta.
Pētnieku komanda izmantoja jaudīgu datorprogrammu, lai salīdzinātu melno un balto gulbju gēnus. Meklējot atšķirības, tika salīdzināti desmitiem tūkstoši gēnu. Noskaidrojās, ka melnajiem gulbjiem nav aktivizējušies daži gēni, kas baltos gulbjus aizsargā pret putnu gripu un citiem patogēniem.
“Mums pagaidām putnu gripas nav, tomēr tā reiz no Āzijas nonāca Ziemeļamerikā, Eiropā, Ziemeļāfrikā un Dienvidāfrikā. Kad tā nonāca jaunās vietās, piemēram, Čīlē un Peru, bojā gāja tūkstošiem savvaļas jūras putnu,” teica Šorta.
Pastarpināti pētījumā tika identificēts gēns SLC45A2, kas varētu būt atbildīgs par to, kāpēc melnie gulbji ir melni, nevis balti.
Labās ziņas ir tādas, ka lielākas zināšanas par šiem putniem var palīdzēt zinātniekiem atrast efektīvākus veidus, kā tos pasargāt.
Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Genome Biology”.