/nginx/o/2023/02/01/15113619t1hc9ea.png)
Tieši Baltijas valstis un Polija pēdējā gada laikā lielā mērā veido Eiropas un NATO dienaskārtību, tā trešdien, 1. februārī, vizītē Latvijā izteicās Polijas prezidents Andžejs Duda. Par Polijas lomu pirms un pēc kara LTV raidījumā skaidro Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs, Ārlietu komisijas deputāts Andris Sprūds un Saeimas priekšsēdētāja biedre, Eiropas lietu un Ārlietu komisiju deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Polija izvirzījusies kā līdere dažāda atbalsta sniegšanā Ukrainai, taču pirms kara Poliju publiski kritizēja par mediju un tiesiskajiem ierobežojumiem. Vai šī plaisa ar pārējo ES ir zudusi vai uz laiku atlikta, stāsta politiķi.
"Polija pēdējā gada laikā ir mērķtiecīgi centusies panākt progresu savas likumdošanas sakārtošanā, to jautājumu atrisināšanā, kur tiek norādīts uz neatbilstību Eiropas normām. Polija ir ieraudzījusi, cik svarīgi ir būt vienotiem ar ES," pauž Saeimas priekšsēdētāja biedre.
Tāpēc politiķe uzsver, ka nav runa par vērtību "nolikšanu malā", Polija ir ieraudzījusi, cik svarīgi būt vienotiem ar ES un neveidot konfliktu.
Kalniņa-Lukaševica skaidro, ka kādu laiku bija redzēta līdzība starp Poliju un Ungāriju.
"Šobrīd ir redzama ļoti liela atšķirība – ir Polija, kas absolūti atbalsta Ukrainu, un Ungārija, kas ļoti dažādos jautājumos vēl vairāk nodalās no kopīgām Eiropas vērtībām," atzīst politiķe.
Sprūds atzīst, ka Polijas sabiedrība ir proeiropeiska, tāpēc, pat ja iekšpolitika ir spēlējusi lomu uztverē par Eiropas Savienību, tā nav vēlējusies izstāties no ES.
Savukārt sarunā viņš uzsver migrācijas politikas pārmaiņas Eiropas Savienības kontekstā, kur "nenoliedzami arī Latvija, Lietuva, Polija spēlē savu lomu to akcentu likšanā".
Politiķis piebilst, ka ir jāatrod līdzsvars starp cilvēktiesību pasargāšanu un atturēšanas un izraidīšanas mehānismiem hibrīdkara apstākļos.
Un, runājot par Ukrainas lomu Eiropas Savienībā, jāpiemin, ka 3. februārī Kijivā pirmo reizi notiks ES-Ukrainas samits, kas, kā pauž Sprūds, ir ļoti simbolisks.
Solidaritātes izrādīšana Ukrainai ir viens aspekts, taču politiķis atzīst, ka:
"Ir jābūt atturīgiem gaidīt tūlīt izrāvienus, ka Ukraina no kandidātvalsts kļūs par dalībvalsti. Ir jābūt piesardzīgiem".
Viņš skaidro, ka, lai gan par Ukrainas iestāšanos ES nav vienprātības dalībvalstu vidū, ir vienprātība par atbalsta sniegšanu Ukrainai kara laikā.