Kosova pieņem ES plānu attiecību normalizācijai ar Serbiju

TVNET/LETA/Reuters
CopyLinkedIn Draugiem X
Eiropas Savienības karogs. Ilustratīvs attēls
Eiropas Savienības karogs. Ilustratīvs attēls Foto: Foto: Darcy Lawrey / pexels.com

Kosovas premjerministrs Albins Kurti pirmdien paziņojis, ka pieņem Eiropas Savienības (ES) piedāvāto plānu attiecību normalizēšanai ar Serbiju, neskatoties uz bažām par Rietumu prasībām piešķirt plašākas tiesības serbu minoritātei, kas līdz šim bremzējušas miera noslēgšanu.

Janvārī Rietumu pārstāvji pieprasīja Kosovai un Serbijai skaidri deklarēt, vai tās pieņem 11 punktu plānu, kura mērķis ir mazināt spriedzi, kas starp abām valstīm pastāv kopš 1998/99.gada kara, pretējā gadījumā brīdinot par sekām no ES un ASV puses.

Serbija faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas. Tomēr Belgrada bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.

Pēdējo desmitgadi Belgrada un Priština ar ES starpniecību ved sarunas par attiecību normalizāciju, kas nepieciešama lai abas valstis varētu pievienoties blokam.

11 punktu plāns paredz iepriekš panākto vienošanos izpildi, tostarp pusautonomas serbu apdzīvoto municipalitāšu apvienības izveidi, pret ko Kurti iebilst, norādot, ka tas nozīmētu faktisku valsts sadalīšanu pēc etniskā sastāva.

Rietumu starpnieki gan šos apgalvojumus noraida.

"Mēs pieņemam ES priekšlikumu attiecību normalizācijai starp Kosovu un Serbiju un uzskatām to par labu pamatu turpmākām diskusijām un par stingru platformu virzībai uz priekšu," pēc tikšanās ar ES sūtni Miroslavu Laičāku tviterī paziņojis Kurti.

"Zināmi jautājumi par starptautiskajām garantijām, ieviešanas mehānismiem un laika grafiku drīzumā tiks atrisināti gaidāmo sarunu laikā Briselē," piebildis Kosovas premjers.

Pagājušajā nedēļā Kurti izteicās, ka viņš varētu apsvērt serbu municipalitāšu apvienības izveidi, taču tikai tādā gadījumā, ja tā būs saskaņā ar Kosovas konstitūciju un nebūs balstīta uz tīri etniskiem pamatiem.

2013.gadā Kosova apņēmās piešķirt serbu minoritātei plašāku autonomiju.

Taču Kosovas augstākā tiesu instance atzina, ka šī vienošanās ir pretrunā ar konstitūciju un tajā jāizdara grozījumu, pirms tā stājas spēkā.

Lai gan 11 punktu plāns neparedz, ka Serbijai būtu jāatzīst Kosovas neatkarība, Belgradai jāapņemas pārtraukt bremzēt Kosovas uzņemšanu starptautiskajās organizācijās.

Abām valstīm ir jātver savas pārstāvniecības pretējās puses galvaspilsētā un jāsadarbojas pastāvošo savstarpējo problēmu risināšanā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu