Laikā, kad saules paneļi uz privātmājas jumta vairs nav retums, par zaļās enerģijas ražošanu aktīvāk domā arī daudzdzīvokļu mājās dzīvojošie. Atšķirībā no privātmājām, daudzdzīvokļu ēkas ar saules paneļu sistēmām pagaidām tiek aprīkotas reti, taču sagaidāms, ka to sekmēs pērn veiktie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas nosaka vadlīnijas jaunas neto norēķinu sistēmas ieviešanai un energokopienu veidošanai.
Detalizēta likuma izmaiņu ieviešanas kārtība vēl tiek izstrādāta atbildīgajās institūcijās, bet iespēja uzstādīt saules paneļus un sākt izmantot pašu ražotu elektrību ir jau šobrīd. AS "Sadales tīkls" speciālisti sagatavojuši praktisku informāciju par pirmajiem soļiem dzīvokļu īpašniekiem, kas apdomā elektroenerģijas pašražošanas iespējas.
Pirms ķeraties pie saules paneļu iegādes un uzstādīšanas, rūpīgi jāapsver elektrības ražošanas mērķis, nepieciešamais elektrības apjoms, piemērotākais saules paneļu sistēmas risinājums, ēkas tehniskā atbilstība iekārtu izvietošanai, pašvaldības nosacījumi un dzīvokļu īpašnieku tiesiskās iespējas rīkoties ar kopīpašumu.
No elektrības ražošanas mērķa un vēlamā apjoma būs atkarīga iekārtu ražošanas jauda, izmaksas un pieslēguma veids, bet dzīvokļu īpašnieku viedoklis dos tiesības uzstādīt saules paneļu sistēmu tiklab vienam vai vairākiem dzīvokļu īpašniekiem, kā arī dzīvokļu īpašnieku biedrībai vai pilnvarotai personai, piemēram, apsaimniekotājam (pārvaldniekam).
Dzīvokļa īpašuma likumā ir teikts, ka ikvienam daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašniekam līdzās atsevišķam dzīvoklim pieder arī attiecīgas kopīpašuma daļas, tostarp daļa no jumta, bēniņiem, kāpņutelpas, pagraba, ārsienām un pat balkonu ārējām norobežojošajām konstrukcijām. Likums nosaka, ka jebkādus būvniecības darbus, kas skar kopīpašumu, drīkst veikt tikai tad, ja tos atbalsta citi dzīvokļu īpašnieki.
Tātad neatkarīgi no tā, kā vārdā plānots uzstādīt saules paneļus, vispirms jāvienojas ar kaimiņiem.
Saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likumu – atkarībā no tā, vai pati dzīvojamā māja ir sadalīta dzīvokļu īpašumos, vai arī tā visa ir kopīpašumā, – lēmumu pieņemšanai nepieciešama vai nu vairākuma, vai pilnīgi visu dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Dažkārt, lai atvieglotu ēkas apsaimniekošanu, dzīvokļu īpašnieki noslēdz atsevišķu līgumu par šādu lēmumu pieņemšanas un kopīpašuma izmantošanas kārtību. Ja šādu vienošanos nav, tieši vienota viedokļa panākšana bieži vien prasa ļoti daudz laika, īpaši, ja ēka sastāv no vairākiem desmitiem dzīvokļu.
Daudzdzīvokļu ēkām saules paneļi parasti tiek uzstādīti uz jumta, bet tie var tikt novietoti arī pie sienas, uz īpašumam piederošas zemes vai kādas papildu būves. Tā kā par ēkas drošumu atbild tās īpašnieki, pirms saules paneļu uzstādīšanas noteikti jākonsultējas ar sertificētu būvspeciālistu.
Ieteicams veikt ēkas tehnisko apskati, lai noskaidrotu konstrukciju nestspēju un aplēstu, cik daudz un kādas iekārtas var izvietot.
Tāpat jānovērtē arī elektrības pieslēguma tehniskie parametri, ēkas iekšējo elektrotīklu stāvoklis un iespējas droši izbūvēt papildu kabeļus, ja nepieciešams.
Ēkas tehnisko iespēju atbilstību apliecina saskaņojums ar ēkas pārvaldītāju – visbiežāk tas ir apsaimniekotājs, bet var būt arī kāda cita dzīvokļu īpašnieku pilnvarota persona. Ja saules paneļu uzstādīšanai nepieciešami lielāki pārbūves darbi, piemēram, jāstiprina nesošās konstrukcijas vai jāveic cita veida būvdarbi, vispirms ir vajadzīgs būvprojekts un būvvaldē saskaņota būvniecības iecere, tad jāveic pārbūve un tikai pēc tam jālūdz apsaimniekotāja saskaņojums.
Kad piemērota saules paneļu sistēma atrasta un tās izvietošanai nepieciešamie priekšdarbi veikti, jāvēršas pie "Sadales tīkla", lai saņemtu atļauju drošai saules paneļu pieslēgšanai paralēlam darbam ar sadales sistēmas operatora elektrotīklu.
Ieteicams laikus noskaidrot vietējās pašvaldības prasības, kas var ietekmēt saules paneļu uzstādīšanas iespējas, kā arī izpētīt atbalsta programmas papildu finanšu līdzekļu piesaistei. Lielākoties pašvaldībām nav iebildumu pret saules paneļu izvietošanu uz daudzdzīvokļu ēkām, ja ēka atrodas ārpus pilsētas vēsturiskā centra, saules paneļus plānots izvietot uz jumta vai iekšpagalma fasādes.
Sarežģītāk, ja dzīvoklis atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā un saules paneļus iecerēts izvietot uz ēkas fasādes un jumta, kas vērsts pret ielu.
Ja daudzdzīvokļu ēkai ir kultūras pieminekļa statuss, tad var būt nepieciešams ne tikai pašvaldības, bet arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes saskaņojums.
Kad lēmums ražot zaļo enerģiju pieņemts, ieteicams izpētīt "Sadales tīkla" klientu portālā e-st.lv pieejamos energodatus, saprotot patēriņa paradumus un apdomājot arī nākotnes ieceres. Lai elektrības ražošana atmaksātos, svarīgi izvēlēties iekārtas ar piemērotu ražošanas jaudu.
Saules paneļu sistēmas ar ražošanas jaudu līdz 11,1 kilovatiem tiek dēvētas par mikroģeneratoriem, iekārtas ar lielāku jaudu – par elektrostacijām; tām ir atšķirīga pieslēgšanas kārtība, uzskaites un norēķinu iespējas.
Ja ēkas dzīvokļu īpašnieki piekrīt, saules paneļus uz ēkas jumta vai citviet kopīpašumā var uzstādīt jebkura dzīvokļa īpašnieks arī tad, ja iegūto enerģiju plāno lietot tikai savām vajadzībām. Svarīgi ir laikus konsultēties ar apsaimniekotāju par ēkas infrastruktūrai piemērotu saules paneļu novietojumu un individuāla pieslēguma tehnisko risinājumu, kā arī saskaņot visas kopīpašuma izmaiņas, tostarp ēkas iekšējo elektrotīklu pārbūvi vai papildu kabeļu izvietojumu koplietošanas telpās ar pārējiem dzīvokļu īpašniekiem.
Plānojot saules paneļu uzstādīšanu, pastiprināta uzmanība pievēršama iekšējo elektrotīklu gatavībai uzņemt saražoto elektrību. Par dzīvokļa iekšējo elektrotīklu atbildīgs ir pats dzīvokļa īpašnieks.
Daudzdzīvokļu ēkās dzīvokļu elektrības skaitītāji lielākoties atrodas kāpņutelpā, un par kabeļiem no skaitītāja līdz ēkas galvenajai elektrības sadalnei atbild apsaimniekotājs. Svarīgi pārliecināties par visu kabeļu izolācijas un savienojumu kvalitāti. Papildu izmaksas visdrīzāk radīs individuālu kabeļu izbūve no saules paneļiem ar invertoru līdz dzīvoklim.
Daudzstāvu ēkās visbiežāk elektrība tiek kopīgi lietota, lai nodrošinātu koplietošanas telpu, teiksim, kāpņutelpas, pagraba vai pagalma apgaismojumu, ventilācijas iekārtu, vārtu, lifta vai domofona un citu visiem pieejamu iekārtu darbību. Šādām vajadzībām vairāk nekā 23 000 daudzdzīvokļu ēku Latvijā ir izveidots atsevišķs elektrības pieslēgums ar savu skaitītāju. Maksa par kopīgi patērēto elektrību tiek dalīta starp dzīvokļiem. Saules paneļus koplietošanas vajadzībām var uzstādīt koplietošanas pieslēguma īpašnieks, tas var būt tiklab viena dzīvokļa īpašnieks, kā apsaimniekotājs, dzīvokļu īpašnieku biedrība vai tās pilnvarota persona.
Šāds saules paneļu pieslēgums ir vienkārši īstenojams gandrīz jebkurā daudzdzīvokļu ēkā, tajā skaitā pirmskara un padomju laikā celtajās.
Tā kā nepieciešamais elektrības apjoms visdrīzāk nav ļoti liels, arī atbilstoša saules paneļu sistēma neprasīs lielus ieguldījumus. Vienlaikus jārēķinās, ka ieguvumi no pašu ražotās enerģijas katra dzīvokļa kopējo rēķinu par elektrību ietekmēs tikai nedaudz, tālab šādu risinājumu un gaidāmās izmaksas nereti ir grūti saskaņot ar dzīvokļu īpašniekiem. Efektivitāti var vairot, papildinot saules paneļu sistēmu ar akumulatoru, kas ļaus saulainā dienā saražoto, bet uzreiz nepatērēto elektrību lietot vakaros, kad tā nepieciešama, piemēram, apgaismojumam.