Ķīnai ir ļoti nepieciešams impulss, kas ļautu tās ekonomikai ātri atkopties pēc drakoniskajiem Covid-19 ierobežojumiem. Tieši tāpēc Pekina vēlas uzlabot attiecības ar Eiropas Savienību, vienlaikus ieturot distanci no karojošās Krievijas, vēsta “The New York Times”, atsaucoties uz vairākiem analītiķiem.
Pēc “New York Times” avotu teiktā, Ķīnas Komunistiskās partijas ārlietu komisijas vadītājs Vans Ji devies uz Eiropu, lai “piesaistītu Eiropas valstis Ķīnas ekonomisko attiecību uzlabošanai”, kā arī atrast jaunus “saskares punktus”.
Turklāt Vans Ji atteicies tiešā veidā atbalstīt Maskavu, uzsverot, ka “Ķīna nevēlas, lai krīze ievilktos un saasinātos”. Analītiķi gan norāda, ka ASV spiediena dēļ uz Pekinu Vans Ji Minhenes drošības konferencē “asi iesaistījās vārdu apmaiņā ar ASV saistībā ar spiegu baloniem”. Viņš ASV reakciju (notriecot balonus) nosauca par “absurdu un histērisku”.
Ņemot vērā to Eiropas valstu līderi nav saskatījuši Ķīnas gatavību “vēl vairāk distancēties no Maskavas”. Tāpat analītiķi vērsuši uzmanību uz to, ka Ķīna faktiski kritizē tikai ASV, bet uzsver Eiropas Savienības autonomiju.
Otrdien izskanēja ziņas par Ķīnas vadoņa Sji Dzjinpiņa vizīti Maskavā tuvākajos mēnešos, un tā noteikti demonstrētu tālāku Ķīnas un Rietumu attiecību pasliktināšanos. Pirms ierašanās Maskavā Dzjiņpins vispirms vēlas apmeklēt kādu no Rietumeiropas valstu galvaspilsētām, lai pats personīgi apliecinātu vēlmi stiprināt ekonomiskās saites.
Pēc Eiropas valstu apmeklējuma 21. februārī Vans Ji ieradās Maskavā, kur tikās ar Krievijas Drošības padomes sekretāru Nikolaju Patruševu.
“Ķīnas – Krievijas attiecībām ir nobriedis raksturs, un tās ir ļoti ciešas, kas izturēs pārbaudījumus mainīgajā starptautiskajā situācijā,” paziņoja Ķīnas diplomāts.
“The Wall Street Journal” vēsta, ka Dzjiņpins vēlas apmeklēt Maskavu aprīlī vai maijā. Vizīte ir plānota kā daļa no Pekinas centieniem panākt daudzpusējas miera pārrunas saistībā ar karu Ukrainā. Tāpat Sji vēlas atturēt Putinu no jebkāda veida kodolieroču izmantošanas.
Ķīna formāli ir saglabājusi neitralitāti Ukrainas karā, taču ir pazīmes, ka Pekina ir sniegusi dažāda veida atbalstu Maskavai. Pekina nav nosodījusi karu ANO Drošības padomē, un tā ir atturējusies no jebkādas balsošanas, kas nosoda Krievijas agresiju. Tāpat Ķīnas kompānijas ir pārdevušas Krievijai mikročipus un citas preces, kuras varētu izmantot arī militāriem mērķiem.
ASV valsts departamenta vadītājs Entonijs Blinkens paziņoja, ka pastāv aizdomas par Ķīnas gatavību sūtīt Krievijai ieročus un munīciju, lai pastiprinātu atbalstu cīņā pret Ukrainu. “Mēs ļoti skaidri likām noprast, ka tas var radīt lielas problēmas mums un mūsu attiecībām,” teica Blinkens.
Pekina šādas apsūdzības ir kategoriski noraidījusi, kritizējot ASV par “kara histērijas kurināšanu”, uzstājot, ka “Ķīna vienmēr ir dialoga un mierīga konflikta atrisinājuma pusē, iestājoties par katras valsts suverenitāti”.