Pēc Eiropas valstu apmeklējuma 21. februārī Vans Ji ieradās Maskavā, kur tikās ar Krievijas Drošības padomes sekretāru Nikolaju Patruševu.
“Ķīnas – Krievijas attiecībām ir nobriedis raksturs, un tās ir ļoti ciešas, kas izturēs pārbaudījumus mainīgajā starptautiskajā situācijā,” paziņoja Ķīnas diplomāts.
“The Wall Street Journal” vēsta, ka Dzjiņpins vēlas apmeklēt Maskavu aprīlī vai maijā. Vizīte ir plānota kā daļa no Pekinas centieniem panākt daudzpusējas miera pārrunas saistībā ar karu Ukrainā. Tāpat Sji vēlas atturēt Putinu no jebkāda veida kodolieroču izmantošanas.
Ķīna formāli ir saglabājusi neitralitāti Ukrainas karā, taču ir pazīmes, ka Pekina ir sniegusi dažāda veida atbalstu Maskavai. Pekina nav nosodījusi karu ANO Drošības padomē, un tā ir atturējusies no jebkādas balsošanas, kas nosoda Krievijas agresiju. Tāpat Ķīnas kompānijas ir pārdevušas Krievijai mikročipus un citas preces, kuras varētu izmantot arī militāriem mērķiem.
ASV valsts departamenta vadītājs Entonijs Blinkens paziņoja, ka pastāv aizdomas par Ķīnas gatavību sūtīt Krievijai ieročus un munīciju, lai pastiprinātu atbalstu cīņā pret Ukrainu. “Mēs ļoti skaidri likām noprast, ka tas var radīt lielas problēmas mums un mūsu attiecībām,” teica Blinkens.
Pekina šādas apsūdzības ir kategoriski noraidījusi, kritizējot ASV par “kara histērijas kurināšanu”, uzstājot, ka “Ķīna vienmēr ir dialoga un mierīga konflikta atrisinājuma pusē, iestājoties par katras valsts suverenitāti”.