"Autobusu karteļa" lieta: "Nordeka" lūgusi Eiropas Komisiju izvērtēt KP lēmumu (1)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Shutterstock

AS "Nordeka" vērsusies Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātā (COMP) ar lūgumu izvērtēt Konkurences padomes (KP) lēmumu un Satiksmes ministrijas (SM) izveidoto pasažieru pārvadājumu sistēmu, kas atspoguļojas iepirkuma noteikumos, informēja "Nordeka" valdes priekšsēdētājs Genrihs Peršteins.

Tāpat "Nordeka" lūdz COMP izvērtējumu KP lēmumam attiecībā uz "Nordeka" kontekstā ar Latvijas pienākumiem nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci pasažieru pārvadājumu tirgū, kas izriet no Eiropas Savienības tiesu normām, un Latvijas amatpersonu un politiķu rīcībai saistībā ar šajā KP lēmumā iekļautajiem faktiem.

Viens no aspektiem, ko iesniegumā COMP uzsver "Nordeka", un ko Latvija nav vērtējusi vispār, ir valsts potenciālā atbildība, proti, organizējot tādu pasažieru pārvadājumu sistēmu un tās noteikumus.

"Nordekas" ieskatā Latvijas KP izvirzītie pārmetumi pasažieru pārvadātajam ir nepamatoti, nekonsekventi un pretrunīgi. Iepirkums paredzēja uzņēmumiem iespēju startēt apvienībā, ko ir iespējams izdarīt uzņēmumiem sadarbojoties.

Peršteins skaidro, ka pēc būtības SM radīja apstākļus, kas lika tirgus dalībniekiem, tostarp arī "Nordekai" un citiem apvienības dalībniekiem, savstarpēji sazināties, lai tie spētu ievērot prasības un izrietoši vienīgajā ekonomiski racionālajā veidā sacensties par tiesībām sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus.

Iepirkuma prasību izpildei bija svarīgi gan tehniskās kvalitātes rādītāji autobusu parkam, gan cena, vienlaikus arī iesniedzēju apvienības gadījumā bija ierobežojums, ka noteiktajā iepirkuma sabiedriskā transporta maršrutu tīkla daļā jeb lotē neviens no dalībniekiem nedrīkstētu pārsniegt ierobežojumu 15 miljonus kilometru gadā.

Peršteins uzsver, ka "Nordeka" kategoriski noraida izskanējušos apvainojumus, jo šā iepirkuma prasību izpildē izmantojusi tikai atļautu vienošanos, iepirkums pieļāva piedāvājuma iesniegšanu apvienībā un, startējot konkursā, uzņēmumi apmainījušies tikai ar tādiem datiem, kas ļauj sagatavot kvalitatīvu un iepirkuma prasībām atbilstošu piedāvājumu.

"Pretēji KP apgalvojumiem, "Nordeka" likumīgās apvienības ietvarā nekad nav apmainījusies ar sensitīvu informāciju par iepirkumu lotu un to daļu sadali un citiem dalības nosacījumiem, piemēram, pakalpojumu pašizmaksu. Šo un vēl citu iemeslu dēļ vērsāmies tiesā, pārsūdzot KP lēmumu," skaidro Peršteins.

Viņš uzsver, ka, startējot apvienībā, mērķis bija iesniegt iespējami labāku piedāvājumu - gan tehniski, lai cilvēki pārvietotos ar jauniem, ērtiem autobusiem, gan videi draudzīgāku transportu, gan labāku cenu. Peršteins norāda, ka veids, kā uzlabot cenu, piegādājot augstāku servisu, ir pārvadātajiem sadarbojoties, koordinējot dispečeru centra pakalpojumus, efektīvāk organizējot transporta pieejamību, izmantojot katra pārvadātāja rīcībā esošas transporta bāzes.

"Nordeka" valdes priekšsēdētājs arī uzsver, ka KP pārmetums par saskaņotam darbībām esot "absurds", jo citās lotēs apvienības dalībnieki piedalījās, savstarpēji konkurējot ar cenām un piedāvājumu. "Nordeka" kopumā atsevišķi iesniedza piedāvājumu 11 lotēs, no kurām četros gadījumos ieguva tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus.

"Nordeka" lūgusi COMP skaidrojumus vairākos jautājumos, tostarp par to, vai Eiropas Savienības dalībvalstij ir tiesības lauzt līgumu, ja KP lēmums ir apstrīdēts, par politisko ietekmi uz lēmuma izvērtēšanu un valsts lomu šajā iepirkumā.

Uzņēmuma ieskatā ir nepieciešams steidzams Eiropas Komisijas atzinums, lai, "ignorējot tiesiskumu, valsts nepieņemtu pārsteidzīgus finanšietilpīgus lēmumus, par ko galu galā norēķināsies nodokļu maksātāji".

Jau ziņots, ka KP par aizliegtu vienošanos reģionālās nozīmes pasažieru pārvadājumos piemērojusi naudas sodu kopumā 1,975 miljonu eiro apmērā trim reģionālajiem pasažieru pārvadātājiem - AS "Liepājas autobusu parks" (LAP), AS "Nordeka" un "Latvijas sabiedriskajam autobusam".

Tostarp LAP piemērota soda nauda 862 700 eiro apmērā, "Nordeka" - 637 600 eiro apmērā, bet "Latvijas sabiedriskajam autobusam" - 474 600 eiro apmērā.

LAP apgrozījums 2021.gadā bija 15,406 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga vairākkārt, sasniedzot 3,603 miljonus eiro.

Pēc KP 2022.gada 29.marta lēmumā par Konkurences likuma pārkāpuma konstatēšanu LAP darbībās, uzņēmuma mazākuma akcionārs (34,85%) ir Liepājas pašvaldība, bet 59,83% akciju pieder SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" datiem, pastarpināti pieder Andra Šķēles (67%) un Aināra Šlesera (33%) ģimenēm.

Vienlaikus "Nordeka" apgrozījums 2021.gadā bija 9,9 miljoni eiro, kas ir par 21,8% mazāk nekā gadu iepriekš, un tā strādāja ar 220 000 eiro zaudējumiem pretēji peļņai gadu iepriekš. "Nordeka" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,669 miljoni eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Juris Savickis.

Savukārt "Latvijas sabiedriskais autobuss" 2021.gadā strādāja ar 8,474 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir gandrīz 4,4 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga 2,7 reizes - līdz 49 767 eiro. Uzņēmums reģistrēts 1996.gadā, un tā pamatkapitāls ir 445 797 eiro. "Latvijas sabiedriskais autobuss" pieder SIA "B-Bus", kas savukārt pieder Īrijā reģistrētam uzņēmumam "PTC Consulting". Kompānijas patiesais labuma guvējs ir Vitālijs Komars.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu