Kremlis teju nepārtraukti ir biedējis pasauli ar “neuzvaramo un vareno Krievijas armiju, kuru pat teorētiski nav iespējams sakaut”. Tomēr karš Ukrainā pierādīja, ka Krievijas armija nemaz nav “tik varena un neuzvarama”, kā varētu šķist. “Forbes” apkopojis Krievijas armijas zaudējumus Krievijas-Ukrainas kara pirmajā gadā.
12 kara mēnešu laikā Ukrainā gājis bojā milzīgs skaits krievu karavīru, tāpat iznīcinātas atsevišķas armijas. Turklāt lielākie zaudējumi ir tām armijām, kas tika gatavotas un bruņotas vairākas desmitgades.
Krievijai vairs nav tādu spēku, kādi bija kara sākumā pirms gada. Nogalinātos aizstāj ar jauniem mobilizētajiem, bijušajiem ieslodzītajiem, kā arī iesaistot vecu karatehniku, kas glabājās Krievijas noliktavās. Faktiski mīts par “neuzvaramo otro lielāko armiju pasaulē” ir sagrauts.
Pēc “Forbes” aprēķiniem, Krievija karam iztērējusi 114,4 miljardus dolāru gada laikā (aptuveni 10 miljardus dolāru mēnesī) – tā ir trešā daļa no 2021. gada Krievijas budžeta izdevumiem.
Summā tiek iekļauti vien tiešie izdevumi, un netiek rēķināti ekonomiskie un citi netiešie zaudējumi, ko Krievija cieš no sankcijām un ekonomiskās izolācijas.
Visdārgāk Krievijas federālajam budžetam izmaksājusi karavīru nodrošināšana – aptuveni 36 miljardus dolāru. No tiem 24,7 miljardi dolāru iztērēti algās. Savukārt kompensācijas, ko Krievijas valdībai vajadzētu izmaksāt bojāgājušo ģimenēm un ievainotajiem, pārsniedz algu summu – 29,1 miljards dolāru.
Katra nogalinātā Krievijas karavīra ģimenei (23. februārī - 145 850) nepieciešams izmaksāt 7,4 miljonus rubļu (aptuveni 110 000 dolāru). Tas ir, kopējā summa, ko vajadzētu izmaksāt kompensācijās, pirmā gada laikā pārsniedz vienu triljonu rubļu.
Katram ievainotajam vajadzētu saņemt trīs miljonus rubļu lielu kompensāciju. Tā kā ievainoto skaits ir vismaz divas reizes lielāks nekā bojāgājušo skaits, tad arī šajā jomā izdevumi ir teju vienlīdzīgi ar bojāgājušo kompensācijām.
Neraugoties uz Krievijas gatavību mobilizēt vēl pusmiljonu cilvēku, rodas jautājums – vai Krievijas budžets būs spējīgs izturēt šādu kompensāciju slodzi?
Pēdējās nedēļas ir kļuvušas katastrofālas Krievijai, ja runā par dzīvā spēka zaudējumiem. Periodā no 24. janvāra līdz 24. februārim, pēc Ukrainas Bruņoto spēku datiem, Ukrainā likvidēti 23 680 Krievijas karavīri. Tas ir vairāk nekā kara pirmajā mēnesī un četras reizes vairāk nekā Krievijas vidējie zaudējumi pērnvasar.
Lai segtu zaudējumu, Krievija izmanto slikti sagatavotus mobilizētos, kā arī turpina izvirzīt ļoti ambiciozus plānus, kas visā frontes līnijā nozīmē arvien lielākus zaudējumus.
Krievija ilgi investējusi savās tanku armijās, cenšoties radīt spēku, no kā baidīsies visa Eiropa. Tomēr gadu vēlāk kļuvis skaidrs, ka teju visas tanku armijas ir cietušas milzīgus zaudējumus. Pērnā gada rudenī kļuva zināms, ka Krievija zaudējusi Pirmo tanku armiju, kas bija lielākais tanku formējums Eiropā.
Kopumā 12 mēnešu laikā Ukrainas Bruņotie spēki iznīcinājuši 3350 tankus. Tas ir vairāk, nekā Krievijai bija kara sākumā (kara sākumā Krievija bija sagatavojusi karam 3330 tanku, liecina “The Military Balance” dati).
Zaudējumi ir tik lieli, ka Krievijai nācās atvērt savas ilgstošās glabāšanas noliktavas. Tajās atradās vēl aptuveni 2000 vecāku modeļu, kaujasspējīgi tanki. Tomēr biedēšana ar to, ka “Krievijas noliktavās atrodas desmitiem tūkstošu padomju tanku”, izrādījās mīts.
Lai kompensētu tehnikas zaudējumus, Krievijai nācās atjaunot vecos T-62 tankus. Pēc “Oryx” datiem, Ukrainā iznīcināti vairāk nekā 60 šādi tanki. Ja analizē atvērtos avotus, Krievija gada laikā ir spējusi atjaunot līdz 1800 tanku darbību. Tas ir daudz, tomēr jāatceras, ka labākie tanki joprojām atrodas frontē.
“Forbes” aprēķinājis, ka iznīcināto un sagrābto Krievijas tehnikas vienību vērtība varētu būt ap 25 miljardiem dolāru.
Krievijas bruņutehnikas un artilērijas zaudējumi nav tik katastrofāli. Kopumā Krievija zaudējusi 40-70% savas sauszemes spēku militārās tehnikas. Īpaši vērtīgas trofejas Ukrainas spēkiem ir artilērijas iekārtas, kas kara pirmā pusgada laikā ukraiņiem radīja vislielākos zaudējumus.
12 mēnešu laikā Ukraina spēja iznīcināt 470 Krievijas reaktīvās raķešu palaišanas sistēmas (no 1100 vienībām), kā arī 2350 artilērijas iekārtas (no 3080). Krievija mobilizējusi vairākus simtus artilērijas sistēmu no rezervēm, taču Ukrainas spēku darbības rezultātā situācija kaujas laukā izlīdzinājusies.
Vēl vairāk jūtami zaudējumi Krievijai ir aviācijas jomā. Neraugoties uz to, ka karā Ukrainā aviācija nespēlē tik svarīgu lomu, kā tas ir citos mūsdienu karos, avioparka atjaunošana ir sarežģītāks un ilgstošāks process. Kopējā Krievijas iznīcināto lidmašīnu vērtība ir aptuveni 6,5 miljardi dolāru. Vēl aptuveni trīs miljardus izmaksājuši zaudētie helikopteri.
Pēc Ukrainas Aizsardzības ministrijas datiem, iebrukuma sākumā Krievijai bija 2727 tālās darbības spārnotās un ballistiskās raķetes un vairāk nekā 8500 maza rādiusa (līdz 200 km) raķetes. Kopumā pret Ukrainu Krievija izmantojusi vairāk nekā 4000 raķešu.
Tomēr pēdējo mēnešu laikā apšaužu intensitāte mazinās – no 250-300 līdz 110-180 raķetēm mēnesī. Tas nozīmē – šis resurss pakāpeniski sarūk. Pirmo deviņu mēnešu laikā karā Krievija vidēji saražoja aptuveni 80 raķetes mēnesī. Tomēr sankciju dēļ Krievijas ražošana degradējas, un pašlaik Krievija spēj saražot ap 40 raķetēm mēnesī.
Tas ir nepietiekami, lai uzturētu augstu apšaužu intensitāti. Tomēr Krievijai rezervē vēl ir ap 1200 tālā darbības rādiusa raķetēm.
Vislielākos zaudējumus un upurus raķešu apšaudēs Krievija radījusi Harkivai (pilsētai ar lielāko krievvalodīgo iedzīvotāju skaitu). “Bellingcat” aprēķinājis, ka, ņemot vērā Harkivas atrašanos netālu no Krievijas robežas, visticamāk, Krievija arī turpmāk apšaudīs šo pilsētu ar raķetēm. Galu galā – mazā darbības rādiusa raķešu Krievijai vēl ir ļoti daudz.
