Mūsdienās biotīns visbiežāk tiek pieminēts tieši matu veselības kontekstā, bet patiesībā šim vitamīnam ir daudz vairāk noderīgu īpašību un svarīgu funkciju. Šoreiz pastāstīsim, kāpēc mums nepieciešams biotīns, kādos pārtikas produktos meklēt šo “skaistuma vitamīnu” un ko darīt, ja organisms signalizē par biotīna trūkumu.
Biotīns ir viens no B grupas vitamīniem, proti, B7, ko mēdz dēvēt arī par koenzīmu R. Kad zinātnieki pirmo reizi atklāja šo vielu, viņi to sauca par "H vitamīnu", kas nozīmē "Haar und Haut" - tulkojumā no vācu valodas "mati un āda". Biotīna nosaukums ir cēlies no sengrieķu vārda "biotos", ko var tulkot kā “dzīve”, "dzīvība" vai “pārtika”. Un tas ļoti labi atklāj šīs ūdenī šķīstošās vielas būtību, jo
biotīna trūkums var būtiski ietekmēt mūsu dzīves kvalitāti, izskatu un vispārējo veselības stāvokli.
Biotīns galvenokārt palīdz saglabāt ādas, nagu un matu skaistumu, kā arī aknu, acu un nervu sistēmas veselību. Tas ir svarīgs arī grūtniecības laikā - gan mātei, gan bērnam, jo nozīmīgi ietekmē embrija augšanas procesu. Bet ar to biotīna nozīmīgums vēl nav izsmelts. Šis vitamīns ir vitāli nepieciešams arī vairāku enzīmu darbībai un ļauj uzturēt optimālā līmenī svarīgus vielmaiņas procesus, piemēram, glikozes un taukskābju izstrādi. Biotīns palīdz organismam ēdienu pārvērst enerģijā, un no tā, cik sabalansēts ir šis process, lielā mērā ir atkarīga cilvēka veselība.
Uzņemot pietiekami daudz vitamīna B7, varam lepoties ar kuplām matu cirtām, spīdīgiem nagiem un vienmērīgu ādas toni. Un otrādi,
trausli nagi, krītoši mati un tādas problēmas kā dermatīts bieži vien ir pirmā B7 vitamīna deficīta pazīme.
Vārdu sakot, ne velti tieši sievietes tik ļoti uztraucas par to, lai neciestu no biotīna deficīta.
Zinātnieki vairākos pētījumos ir atklājuši biotīna pozitīvo ietekmi uz cukura līmeni asinīs cilvēkiem, kas sirgst ar 2. tipa cukura diabētu. cilvēkiem, kas sirgst ar šo kaiti, ir zems biotīna līmenis asinīs, tādēļ papildu biotīna uzņemšana var palīdzēt regulēt cukura līmeni. Diabēta pacientiem nepieciešams pievērst uzmanību arī tam, vai ikdienā tiek uzņemti nepieciešamie vitamīni, kuru sastāvā ir biotīns, kas palīdz nodrošināt normālu makroelementu vielmaiņu.
Optimāls biotīna līmenis ir svarīgs arī tiem, kas nodarbojas ar sportu. Kad mēs aktīvi trenējamies, asinīs samazinās glikozes līmenis, un tās trūkumu izjūtam vājuma, aizkaitināmības un strauja spēka zuduma veidā.
Biotīns ļauj izvairīties no pēkšņas glikozes līmeņa paaugstināšanās un uzturēt komfortablu organisma stāvokli.
Biotīnam ir svarīga loma mielīna ražošanā. Mielīns ir nerva apvalks, kas nodrošina informācijas vadītspēju. Tas paātrina nervu impulsu pārvadīšanu smadzenēs, tā padarot efektīvus domāšanas un mācīšanās procesus. Pētījumu dati liecina, ka ar attiecīgu biotīna devu lietošanu ir izdevies sasniegt stabilus rezultātus, ārstējot multiplo sklerozi - slimību, kas bojā muguras smadzeņu un smadzeņu nervu šķiedru mielīna apvalkus.
Biotīns ir ļoti svarīgs grūtniecēm un sievietēm zīdīšanas periodā, kad daudzas sievietes cieš no dažādu vitamīnu, tostarp arī B7 vitamīna deficīta.
Tas tādēļ, ka organisms grūtniecības un zīdīšanas laikā sašķeļ biotīnu ātrāk, daļu nododot bērnam. Papildu vitamīnu lietošana ļauj māmiņām izvairīties no tādām nevēlamām veselības problēmām kā matu, ādas un nagu stāvokļa pasliktināšanās. Biotīnam ir arī pozitīva ietekme uz bērna veselību un attīstības tempu.
Kāda ir dienas ieteicamā biotīna deva?
Dienas ieteicamā biotīna deva ir no 30 līdz 100 mikrogramiem pusaudžiem un pieaugušajiem.
Tomēr ir situācijas, kad var rasties paaugstināta vajadzība pēc biotīna:
Šajās situācijās būtu ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu, lai pārbaudītu biotīna līmeni un, ja nepieciešams, koriģētu to. Līdz šim nav pietiekami daudz datu, lai noteiktu biotīna dienas devas augšējo kritisko robežu, tomēr pētījumos ir noskaidrots, ka,
pat palielinot biotīna devu līdz 300 mg dienā, netika novērotas nekādas blakusparādības, tāpēc B7 vitamīnu var uzskatīt par vienu no lietošanā drošākajiem.
Tas izskaidrojams ar to, ka biotīns ir ūdenī šķīstoša viela, un jebkurš tās daudzums, ko organisms nespēj uzņemt, izvadās no organisma dabīgā ceļā.
Ja tu piekop veselīgu dzīvesveidu un tava ikdienas ēdienkarte ir sabalansēta, maz ticams, ka tu varētu ciest no biotīna deficīta.
Pati daba rūpējas par mums, “pievienojot” B7 vitamīnu daudziem mums pieejamiem pārtikas produktiem un dodot mūsu organismam iespēju pašam sintezēt biotīnu
– arī zarnu baktērijas spēj ražot šo vitamīnu. Tiesa, organisma saražoto biotīna daudzumu var noskaidrot, tikai veicot speciālas analīzes.
Tomēr, neskatoties uz to, dažkārt organisms var iedzīvoties biotīna deficītā, un tas var būt par pamatu nopietnām veselības problēmām. Lūk, virkne simptomu, kas var liecināt par nepieciešamību steidzami veikt analīzes, lai pārbaudītu B7 vitamīna līmeni:
Vienkāršākais un pieejamākais biotīna avots ir pilnvērtīgs uzturs. Ir svarīgi savā ēdienkartē iekļaut subproduktus, pilngraudu produktus, olas un riekstus.
Neapšaubāmi B7 vitamīna “čempioni” ir cūkgaļas aknas (250 µg), sojas pupas (60 µg), rudzi (46 µg), olas dzeltenums (30 µg), zemesrieksti (17 µg) un sēnes (16 µg) .
Jāpatur prātā, ka dažkārt produktu apstrādes un sagatavošanas metodes var ietekmēt biotīna daudzumu produktā un īpašības. No šī viedokļa riekstus, dārzeņus un augļus vislabāk lietot neapstrādātus. Bet olas, gluži pretēji, ir jāvāra:
neapstrādāts olu baltums ievērojami samazina mūsu organisma spēju uzsūkt B7 vitamīnu.
Ja tev ir radušās aizdomas, ka, iespējams, ciet no skaistuma vitamīna deficīta, konsultējies ar ārstu, lai veiktu nepieciešamās analīzes un nepieciešamības gadījumā varētu paaugstināt biotīna līmeni, koriģējot ēdienkarti un lietojot B7 vitamīnu saturošus preparātus.
Raksts tapis sadarbībā ar Beotebal.
