Krievija var pilnībā apturēt energoresursu piegādes Eiropas valstīm, norāda SAB (21)

Šāds scenārijs visticamākais būs situācijā, kad Eiropas valstu energoresursu rezerves būs zemas un pastāvēs liels vietējais pieprasījums. Tad Krievijas enerģētikas šantāžai pret Eiropas valstīm būtu potenciāli lielākais efekts.

SAB informācija liecina, ka Vladimira Putina režīma skatījumā starp Krieviju un Rietumiem ir iestājies jauns "aukstais karš". Šī iemesla dēļ Krievija vēlas pārskatīt līdzšinējo ārpolitiku un pielāgot to pašreizējiem ģeopolitiskajiem apstākļiem.

Jauno Krievijas ārpolitisko skatījumu atspoguļo pagājušajā gadā formulētā ārpolitikas koncepcija. Tajā Krievija nolēmusi pilnībā novērsties no Rietumiem un tā vietā koncentrēties uz Āzijas, Āfrikas un Latīņamerikas valstīm. Šādi Krievija cer pārvarēt negatīvās sekas tās ekonomikai un starptautiskajai lomai, ko rada arvien pieaugošā attālināšanās no Rietumvalstīm. Krievija īpaši paļaujas uz Ķīnu un Indiju kā potenciālajiem noieta tirgiem Krievijas precēm un produktiem, īpaši enerģētikas nozarē.

Viens no veidiem, kā Krievija vēlas atrast jaunus starptautiskos partnerus Āzijā, Āfrikā un Latīņamerikā - ekspluatēt šajos reģionos pastāvošos pretrietumnieciskos noskaņojumus, lai veidotu kopīgas pret Rietumiem vērstas koalīcijas.

SAB vērtējumā šādas Krievijas aktivitātes var vainagoties panākumiem, ņemot vērā šo reģionu valstu zemo izpratni par Krievijas radītajiem draudiem un uzņēmību pret Krievijas izplatītajiem propagandas vēstījumiem.

Tas rada Krievijai pateicīgu vidi, lai diskreditētu Rietumus un izplatītu propagandu par Rietumvalstu it kā neokoloniālo politiku pret citiem pasaules reģioniem, tādējādi manipulatīvi novēršot uzmanību no Krievijas agresijas pret tās kaimiņvalstīm. Gandrīz droši, ka šo pieeju Krievija izmantos jau 2023. gada vasarā gaidāmajā Krievijas-Āfrikas forumā, kad Sanktpēterburgā pulcēsies vairāku Āfrikas valstu līderi, secinājis SAB.

Tomēr jāņem vērā, ka Krievijas ārpolitiskās stratēģijas pielāgošana - pagrieziens no Rietumiem uz citiem pasaules reģioniem - būs ilgstošs process un Krievija to nespēs īstenot īstermiņā. Raitu ārpolitikas pielāgošanu kavēs ne tikai Krievijas novājinātās diplomātiskās pozīcijas, bet arī citu valstu piesardzība tiešā veidā atbalstīt Krieviju, baidoties no iespējamas Rietumu sankciju piemērošanas.

Par spīti Krievijas paziņojumiem par tās stratēģisko partnerību ar Ķīnu, Krievijas-Ukrainas kara kontekstā Ķīna izvēlējusies ieturēt neitrālu pozīciju un sadarbību ar Krieviju paplašina tikai tur, kur tas pašai ir izdevīgi, piemēram, iegādājoties Krievijas energoresursus.

Jaunu globālu partneru meklējumi nemainīs Krievijas konfrontējošo un agresīvo politiku pret Rietumvalstīm, kuras mērķis joprojām ir šķelt Rietumu vienotību pret Krieviju. Pēc iebrukuma Ukrainā Putina un viņam pietuvināto personu lokā pārliecība par Rietumiem kā ārējo ienaidnieku un būtiskāko draudu režīma pastāvēšanai ir tikai nostiprinājusies.

SAB novērojumi liecina, ka Krievijas institūcijas un to koordinētās ietekmes organizācijas jau mēģina pielāgot aktivitātes, lai darbotos pašreizējo ierobežojumu apstākļos, taču pagaidām bez vērā ņemamām sekmēm.

Ļoti iespējams, Krievija nākotnē arvien vairāk paļausies uz ietekmes aktivitātēm no savas teritorijas. Krievijas pieeju Rietumiem šobrīd raksturo Kremļa pieņēmums, ka ilgtermiņā Rietumvalstu sabiedrības nespēs izturēt konfrontācijas izraisītās ekonomiskās problēmas un Rietumvalstis būs spiestas mazināt sankcijas pret Krieviju.

Viens no piemēriem šādai Krievijas pieejai ir tās pašreizējā enerģētikas politika. Krievija jau ilgstoši samazina enerģētikas produktu piegādes Eiropas valstīm, tādējādi radot enerģētikas krīzi, augstas gāzes un naftas produktu cenas un vispārējas bažas par iespējamu energoresursu deficītu.

Krievija enerģētiku ir padarījusi par ieroci, kas ļauj nodarīt tiešus ekonomiskus zaudējumus Eiropas valstīm. Negatīvas sekas ir arī pašai Krievijai, kas tādā veidā zaudē Eiropas tirgu, taču Putina režīms ir gatavs ciest ekonomiskus zaudējumus ģeopolitisko mērķu vārdā.